Raksturojums mūsdienās, svarīgākie attīstības virzieni un uzņēmumi Latvijā ir daudz derīgo izrakteņu resursu. Derīgo izrakteņu ieguve ir dārgs un darbietilpīgs process. Jau 20. gs. 30. gados zinātnieki uzskatīja, ka Latvijā varētu būt nafta. Naftas meklēšanas un izpētes darbi veikti Latvijas rietumu un centrālajā daļā – sauszemē veikti seismiskie darbi, izurbti vairāki desmiti naftas meklēšanas un izpētes dziļurbumu. Komerciālos apjomos nafta mūsdienās netiek iegūta. Kaut arī Latvijai nav tradicionālo fosilo energoresursu izrakteņu (ogļu, naftas, dabasgāzes) ieguves vietu, valsts ir bagāta ar citiem izrakteņiem, kurus izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs. Plašs lietojums ir derīgiem izrakteņiem, kurus izmanto kā izejvielu būvmateriālu ražošanā: ģipšakmenim, kaļķakmenim, saldūdens kaļķim, šūnakmenim, dolomītam, laukakmeņiem, smiltij, smiltij–grantij, mālam, kvarca smiltij, aleirītam, smilšmālam un mālsmiltij.
Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) apkopojuši Latvijas derīgo izrakteņu īpatsvaru un ieguves izmaiņas. Lielāko daļu no ieguves rūpniecības produkcijas veido smilts, smilts–grants, kā arī dolomīta un kaļķakmens ieguve. Visvairāk ir smilts atradņu – reģistrēts vairāk nekā 2000 iegulu (LVĢMC dati). Kaut arī nav iespējams salīdzināt ieguves apjomus, jo kūdras apjoms tiek mērīts svarā, bet pārējie – tilpumā, kūdras ieguves apjomi ir būtiski svarīgi.
Par derīgo izrakteņu ieguves svarīgumu liecina dažādi ekonomiskie rādītāji. Piemēram, informācija par saražotās rūpniecības produkcijas realizāciju un ārējās tirdzniecības statistiku liecina, ka 2013. gadā smilts un grants tika realizētas par gandrīz 41 miljonu eiro, bet kūdra un kūdras briketes – par 124 miljoniem eiro.
Ieguves rūpniecības ekonomiskie rādītāji ir augstāki par apstrādes rūpniecības un vidējiem rādītājiem tautsaimniecībā vispār. Piemēram, 2012. gadā pašu kapitāla īpatsvars ieguves rūpniecībā bija 53,6 %, apstrādes rūpniecībā – 36,4 %, bet tautsaimniecībā vidēji – 31,7 %. Tas nozīmē, ka kredītresursu piesaistes iespējas ir labas un augsts ir nozares attīstības potenciāls. Ieguves rūpniecības nozares attīstību raksturo stabilitāte. Kā liecina ieguves rūpniecības produkcijas un karjeru izstrādes datu analīze, vērojams stabils apjoma pieaugums. 2010.–2017. gadā ieguves rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 40 %.
Ieguves rūpniecības nozare arī ekonomiskās krīzes laikā bijusi noturīgāka pret ekonomiskā cikla pārmaiņām nekā tautsaimniecība vidēji. Piemēram, 2009. gadā tautsaimniecības komersantu vidējais neto apgrozījuma kritums bija 22,1 %, apstrādes rūpniecībai – 23,2 %, bet ieguves rūpniecībai – vien 5,3 %. Ieguves rūpniecības nozares stabilitāti nodrošina kūdras ieguve un tās eksports, jo citu derīgo izrakteņu ieguve cieši saistīta ar būvniecības nozares attīstību. 2010.–2017. gadā ieguves nozares komersantu peļņas rādītāji bijuši pozitīvi, turklāt vidējais rentabilitātes rādītājs (attiecība peļņa/zaudējumi pret neto apgrozījumu) bijis augsts – 9,2 %, tautsaimniecībā – tikai 1,8 %, bet apstrādes rūpiecībā vēl mazāks – 1,6 %. Arī ārvalstu tiešās investīcijas ieguves rūpniecībā ir augstas. Piemēram, 2014. gada 1. pusgadā to apjoms nozarē veidoja 0,5 % no kopējām ārvalstu investīcijām tautsaimniecības nozarēs.
Kūdras ieguve Ozolēnu purvā. Ogres novads, Lauberes pagasts, 2016. gads.
Fotogrāfs Andris Eglītis.
Viena no svarīgākajām ieguves rūpniecības jomām ir kūdras ieguve. Latvijā lielākais kūdras substrātu ražošanas uzņēmums ir SIA “Pindstrup Latvia”. Sajaucot kokšķiedru kopā ar kūdru, iegūto substrātu var izmantot profesionāli dārzeņu, ziedu, ogulāju, augļu koku audzētāji, lai iegūtu labākas ražas nekā ar tīro kūdras substrātu. SIA “Laflora” apsaimnieko trīs purvus, kuru kopējā platība ir 1866 hektāri. Uzņēmums piegādā un ražo augstvērtīgus kūdras resursus, sagatavo kvalitatīvas kūdras ieguves vietas, attīstīta infrastruktūru un kvalitātes kontroli visos ražošanas posmos, lai ražotu kūdras produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
Viens no lielākajiem un modernākajiem derīgo izrakteņu ieguves nozares uzņēmumiem ir SIA “Pļaviņu DM”, kas ražo dolomītu šķembas un viens no pirmajiem Latvijā īsteno energopārvaldības politiku, ieviešot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.
Ieguves rūpniecībā nozīmīgākās personības ir kūdras ieguves uzņēmuma “Pindstrup Latvija” bijušais valdes priekšsēdētājs Ivans Cupruns, kurš demonstrējis kūdras ieguves rūpniecības iespējas tautsaimniecības nozares attīstības kontekstā, SIA “Laflora” un Latvijas Kūdras asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, kurš kūdras ieguves nozarē ieviesis augstvērtīga produkta ražošanas dimensiju.
Dolomīts, smilts un grants, kas veido salīdzinoši lielu īpatsvaru resursu ieguvē valstī, netiek eksportēti. Šie resursi galvenokārt tiek lietoti iekšējām vajadzībām, piemēram, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Lielākie ieguves rūpniecības pārstāvji Latvijā ir pārstrādes uzņēmumi SIA “CEMEX”, SIA “Knauf”, SIA “Siguldas Būvmeistars”, SIA “Pļaviņu DM”, SIA “Saulkalne S”, kas strādā Latvijā un kuru darbība ietver divas sadaļas: izejvielu (derīgo izrakteņu) ieguvi un to pārstrādi.
Latvijā kūdras ieguve sniedz ieguldījumu reģionu attīstībā, jo uzņēmumi ģeogrāfiski izvietoti galvenokārt lauku reģionos. Tādējādi, attīstot kūdras ieguves rūpniecību, tiek ieguldīts reģionālajā nodarbinātībā un sociālekonomisko problēmu risināšanā. Kūdras ieguves procesā visu gadu nodarbināti apmēram 2000 strādājošo, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug virs 3000, jo sezonas laikā gabalkūdras ieguvē ir liels roku darba apjoms (kūdras klučus pārkrauj ar rokām).
Kūdras ieguves apjomi svārstījušies gadu gaitā; tas atkarīgs no laika apstākļiem un nokrišņu daudzuma. Kūdras ieguves nozare darbojas, balstoties tikai uz tirgus principiem: nav subsīdiju, nav samazināts akcīzes nodoklis degvielai, kuru lieto tehnikai purvos, nav piemērots sezonas darbinieka statuss un attiecīgo nodokļu atvieglojumi. Latvijā 2016. gada beigās kūdras ieguves licenču laukums bija apmēram 26 000 hektāru, kūdra tika iegūta 86 atradnēs.
Latvijā ir vairāk nekā 2000 derīgo izrakteņu atradņu, kuru īpašnieki ir gan derīgo izrakteņu pārstrādātāji, gan arī resursu piegādātāji pārstrādes rūpniecībai. Visvairāk ir smilts atradņu. Lielākā daļa karjeru mūsdienās ir a/s “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā.
2016. gadā ieguves rūpniecības nozares izaugsme bijusi salīdzinoši strauja, jo, kā liecina kūdras cenu dinamika, vērojams ražotāju cenu kāpums ieguves rūpniecībā. Lai gan uzņēmumu skaits, kas darbojas kūdras nozarē, jau gandrīz divas reizes samazinājies (2005. gadā – 71; 2012. gadā – 46), nozarē vēl joprojām vērojami uzņēmumu apvienošanās procesi. Finanšu analīze rāda, ka ieguves rūpniecības nozarei ar 200 miljoniem eiro apgrozījumu nefinanšu investīcijas no 2008. līdz 2013. gadam veidoja vidēji 17 miljonus eiro gadā.
Kūdras ieguves nozare saistīta ar citām nozarēm: transporta (ostas, sauszemes transports), finanšu (apdrošinātāji, bankas), izejmateriālu ražošanas (paletes, iepakojuma materiāls, degviela, smērvielas). Piemēram, transporta loģistikā kūdra rada pievienoto vērtību 90–100 eiro/tonnā. Kūdras ieguves attīstība atkarīga no tās patērētājiem. Kūdru mūsdienās izmanto galvenokārt dārzkopībā un enerģētikā. Latvijā galvenokart iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, to izmantojot kā substrātu, pavisam nedaudz – aktivētās ogles ražošanai un citur. Tomēr nākotnes perspektīva saistīta ar kūdras produktiem ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, humusvielām un celulozi. Augsts potenciāls ir zemā tipa kūdras izmantošanai humusvielu ražošanai, kuras var izmantot, piemēram, medicīnā – kā uztura bagātinātājus organisma detoksikācijā – un kosmetoloģijā. Cita perspektīva ir arī kūdras šķiedras izmantošanai. Zemā tipa kūdras šķiedru kombinācijā ar vilnu var izmantot tekstilrūpniecībā, tādējādi iespējams iegūt izturīgu materiālu ar ārstnieciskām īpašībām. No zemā tipa kūdras var iegūt arī celulozi, tādējādi to var izmantot arī papīra ražošanā vai, piemēram, augu podiņu ražošanā. Zemā tipa kūdru var izmantot aktivētās ogles ražošanā.
Būvmateriālu ražošana ir viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi. Latvijā ir 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā: ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Citas jomas, kurās izmanto derīgos izrakteņus, ir ceļu būvniecība, tēlniecība, medicīna, kā arī papīra, stikla un pārtikas rūpniecība.
Mūsdienās Eiropā Latvija ir ļoti nozīmīga kūdras ieguves jomā, jo tiek saražota aptuveni 1/3 no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, koku stādus, to izmanto apzaļumošanā. Baltijas valstīs Latvija ir lielākā substrātu ražotāja: 95 % no Latvijā iegūtās kūdras eksportē (2015. gadā tika eksportēti 1,3 miljoni tonnu kūdras uz 104 valstīm).
Dedzināmo kūdru Latvijā praktiski iegūst un izmanto mazos apjomos. Ieguves vietās tiek norakta tikai iegulu virskārta, ko lieto lauksaimniecībā. Līdz 2002. gadam Rīgas TEC–1 izmantoja kūdru par energoresursu. Pēc tam notika TEC rekonstrukcija, vietējo kurināmo (kūdru) nomainot pret dabasgāzi, kas importēta no Krievijas. Tādējādi būtiski samazinājās enerģētiskās kūdras patēriņš un ražošana. Latvijā kūdru kā energoresursu neizmanto jau no 2002. gada, kaut arī tas ir gan valsts enerģētiskās neatkarības, gan arī reģionālās attīstības jautājums, jo kūdras iegulas netiek izstrādātas pilnībā (vajadzētu izstrādāt 700 000 tonnu gadā).
Latvijā 2011. gadā no kūdras sāka ražot biohumusu – organisku mēslojumu, ko iegūst, izmantojot Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas. Tad prognozēja 200 nelielas biohumusa ražotnes un vienas apjomīgas rūpnīcas celšanu, lai no sliekām ražotu proteīnu. Kaut arī ieguldījumi biohumusa ražotnēs ir nelieli (200 000 eiro), to attīstība cieši saistīta ar eksporta iespējām, jo vietējais tirgus biohumusa un proteīna noietam ir par mazu. Šobrīd biohumusa ražotņu attīstības dinamika ir samazinājusies.
