Ideja par Āraišu ezermītnes rekonstrukcijas būvniecību arheologam J. Apalam radās jau 1966. gadā, bet nākamajā gadā arhitekts Dzintars Driba izstrādāja pirmo brīvdabas ekspozīcijas rekonstrukcijas skiču projektu, kas gan netika realizēts. 1971.–1973. gadā darbojās dažādu jomu ekspertu darba grupa, kas pētīja iespējas Āraišos veidot muzejparku. 1980. gadā tika uzsākti rekonstrukcijas būvniecības priekšdarbi, sagatavojot būvlaukumu, bet nākamajā vasarā arhitektūras studenti Dz. Dribas vadībā, izmantojot dzelzs laikmeta darbarīku replikas, uzbūvēja pirmo eksperimentālo ezermītnes ēku. 1983. gadā Latvijas Padomju Socālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Ministru padome pieņēma īpašu lēmumu “Par arheoloģijas pieminekļa – Āraišu ezera apmetnes – saglabāšanu”, kas atrisināja vairākas organizatoriskas problēmas. 1980. un 1985. gadā J. Apals kopā ar Dz. Dribu izstrādāja rekonstrukcijas projektu, kuru veido 11 sējumi: tajos ietverts teritorijas un ezermītnes ģenerālplāns, kā arī uzejas, pamatklāsta, 21 dzīvojamās ēkas un apkalpes ēku projekta zīmējumi. Rekonstrukcija projektēta kā precīza pirmās ezermītnes apbūves kopija, – celtņu apakšējās daļas veidotas, balstoties arheoloģiskās izpētes materiālos, bet augšējās daļas konstruētas, vadoties no atsevišķām kultūrslānī atrastām būvdetaļām un analoģijām etnogrāfiskajā materiālā. Līdz ar to Āraišu ezermītnes rekonstrukcija ir zinātniski pamatota un ar augstu vēsturiskās ticamības pakāpi. Ezermītnes rekonstrukcija būvēta ar nelielu nobīdi uz krasta pusi, tādējādi pasargājot nepētīto ezermītnes daļu no postījumiem būvdarbu gaitā. Laikā līdz 1998. gadam bija uzbūvētas 2/3 no rekonstrukcijas kopējā apjoma. Ezermītnes rekonstrukcijas pilnīgu pabeigšanu 21. gs. pirmajās desmitgadēs kavēja gan finanšu līdzekļu trūkums un problēmas ar prasmīgu amatnieku piesaisti, gan institucionālās pakļautības maiņas un idejas autora J. Apala aiziešana mūžībā 2011. gadā.

Āraišu ezerpils. 18.06.2021.
Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.
Kopš rekonstrukcijas būvniecības sākumā tā ir atradusies gan Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, gan J. Apala dibinātā Āraišu ezerpils fonda, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja valdījumā, bet 2017. gadā Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks nokļuva Amatas novada pašvaldības pārraudzībā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā tas darbojas Cēsu novada pašvaldības ietvaros. 2020. gadā arheoloģiskajā parkā tika atvērts apmeklētāju centrs, kas pirmo reizi sniedz iespēju uz vietas Āraišos apskatīt daļu no ezermītnes izrakumos iegūtajām senlietām, kā arī iepazīties ar ekspozīciju par J. Apalu un ezermītnēm Vidzemē. Āraišu ezermītnes rekonstrukcija līdz ar ezera apkārtnes vērtīgo kultūrainavu ir viens no svarīgākajiem tūrisma objektiem Cēsu novadā. Tā kā rekonstrukcijas koka ēkas un pamatni nepieciešams nepārtraukti labot un aizvietot trupējušos būvkokus, ezermītnes rekonstrukcija uzskatāma par vēl joprojām aktīvu eksperimentālās arheoloģijas procesu.