Eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas nozare, kuras mērķis ir vairot analoģijas “mēmo” arheoloģisko avotu interpretācijai. Eksperimentālajā arheoloģijā plaši izmanto arheoloģisko priekšmetu (darbarīku, ieroču, rotu, transporta līdzekļu) un struktūru (celtņu, konstrukciju) repliku (kopiju, atdarinājumu) izgatavošanu un testēšanu, nereti iznīcinot pašu atdarinājumu, lai noskaidrotu to izgatavošanas secību, nepieciešamos resursus, ieguldīto darbu. Reizēm tiek veikti arī ilglaicīgi novērojumi (piemēram, grāvju un vaļņu dēdēšanas ātrums). Tas ļauj, veicot reālus izrakumus, atpazīt noteiktas pagātnē notikušas aktivitātes (piemēram, kādi krama rīki gatavoti, pat ja saglabājušies tikai izgatavošanas blakus produkti) un rekonstruēt seno ēku izskatu (iegūstot plašu datu bāzi par to, kā mainās dažādi materiāli uguns ietekmē). Eksperimentālā arheoloģija sniedz iespēju arheologiem gūt labāku priekšstatu par savu tiešo pētījumu objektu un labāk interpretēt izrakumu rezultātus.