Eiropas lielžokļmelnulis ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams galvenokārt Eiropas dienvidu un centrālajā daļā un apdzīvo vecus mežus. Kāpuri un pieaugušās vaboles (imago) apdzīvo trupošu kritalu koksni ar sarkanīgi brūnu trupi. Vaboles ķermenis rudi vai gaiši brūns, dažus milimetrus garš. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, Eiropas lielžokļmelnulim ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Eiropas lielžokļmelnuļa kāpuri un vaboles pārtiek no trupošas koksnes un visu mūžu pavada tajā. Eiropas lielžokļmelnulis ir uzskatāms par Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu un Baltijas valstīs ir zināms tikai Latvijā.

Eiropas lielžokļmelnulis pieder pie nelielas lielžokļmelnuļu Prostomidae dzimtas. Agrākie uzticamie dati par šīs dzimtas izcelsmi ir no krīta perioda vidus Birmas dzintara. Tas liek secināt, ka lielžokļmelnuļi radušies pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu. Agrākās lielžokļmelnuļu ģints Prostomis fosilijas ir zināmas no eocēna epohas apmēram 36–37 miljonus gadu veca Baltijas dzintara.

Eiropas lielžokļmelnulis ir 3–5 mm gara vabole. Tā gan virspusē, gan vēderpusē ir no vienkrāsaini rudas līdz gaišbrūnai. Gan pieaugušajām vabolēm, gan to kāpuriem ir iegarens un stipri saplacināts ķermenis. Augšžokļi lieli, izvirzīti uz priekšu, ar asiem zobiņiem uz iekšējās virsmas. Taustekļi īsi, ar eliptiskiem posmiem. Acis mazas. Priekškrūšu vairogs vidū ar vairāk vai mazāk izteiktu garenisku rieviņu. Segspārni ar vairākām gareniskām punktu rindām. Kāpuriem galva stipri paplatināta, bet izaugumi ķermeņa galā (urogomfas) ļoti īsi. Imago dzīvo vairākus mēnešus. Kāpuri ir balti vai vāji iedzelteni, ar platu galvu, to ķermenis ir gandrīz caurspīdīgs, un zem ķermeņa apvalkiem nereti ir redzams gremošanas trakta tumšais saturs. Kāpuru attīstība ilgst 1–2 gadus. Kūniņa vienkrāsaini balta, iekūņošanās notiek spraugās starp trupošo koksni (kokons neveidojas). Vaboļu dzimumdimorfisms ir vāji izteikts.

Eiropas lielžokļmelnulis ir saproksila (ar atmirusi koksni saistīta) suga, kas apdzīvo dažāda tipa vecus mežus, bet Latvijā – skrajus priežu silus uz osiem un mežainām piejūras kāpām gar Ziemeļkurzemi (Baltijas jūras piekrastes daļā). Gan kāpuri, gan vaboles pārtiek no trupošas koksnes. Sugas populācijas pastāvēšanai ir nepieciešams konstants atmirušās koksnes – vidēja un liela diametra priežu kritalu – daudzums biotopā. Kāpuri un imago apdzīvo vecu, trupošu koksni ar sarkanīgi brūnu trupi, uzturas šaurajās spraugās starp koksnes gadskārtām, parasti dziļāk koksnē, kur tā ir mitrāka nekā kritalas ārējā daļā.

Eiropas lielžokļmelnulis ir sastopams Eirāzijas rietumu daļā Eiropā no Latvijas un Zviedrijas dienvidiem līdz Itālijai un no Spānijas austrumiem līdz Urāliem un Turcijai. Latvijai tuvākās Eiropas lielžokļmelnuļa atradnes ir Belovežas gāršā Baltkrievijas rietumos un Zviedrijai piederošajā Baltijas jūras salā – Gotska Sandēnē. Latvijā Eiropas lielžokļmelnuļa atradne ir zināma tikai Ziemeļkurzemes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Ances purvi un meži. Latvijā kritalās novērots līdz 40 imago uz 10 kubikdecimetriem (dm³) substrāta. Sugai piemērotas kritalas ir sastopamas reti: 2025. gadā no 30 apsekotām priežu kritalām tā konstatēta tikai divās. Latvijas populācijas lielums novērtēts kā mazāks par 5000 pieaugušu indivīdu.

Suga Latvijas faunā pirmoreiz norādīta nesen, 2020. gadā. Eiropas lielžokļmelnuļa Latvijas populācijas lielums nav vērtēts. Domājams, sugas populācijai Latvijā ir pirmsindustriālā laikmeta relikta atradnes raksturs. Sugas pastāvēšanu var apdraudēt neliels populācijas skaits, piemērotas dzīvotnes trūkums vai fragmentācija saimnieciskajos mežos un dzīvotnes sadrumstalošana. 

Eiropas lielžokļmelnulis Latvijā nav aizsargājams. Eiropas mērogā sugai ir noteikta Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) kategorija VU (Vulnerable jeb jutīga suga), savukārt Latvijas mērogā – kategorija EN (Endangered jeb stipri apdraudēta suga). Tas nozīmē, ka sugai Latvijā draud izmiršana, ja vien neuzlabojas apstākļi, kuru pasliktināšanās dēļ tās izdzīvošana un vairošanās ir apdraudēta. Tiek ierosināts Eiropas lielžokļmelnuli iekļaut Latvijā aizsargājamo sugu sarakstā kā sugu, kurai var veidot mikroliegumus.