Saskaņā ar 1909. gada statūtiem biedrībā darbojās pilntiesīgie biedri (pärisliikmed), biedri kandidāti (liikmekandidaadid) un filistri (wilistlased). Par biedru varēja kļūt ikviens RPI students, kura iesniegumu iestāties apstiprināja 2/3 biedrības sapulces dalībnieku. Biedra kandidāta izskatīšanai par pilntiesīgu biedru bija nepieciešama vismaz četru kopsapulču apmeklēšana, biogrāfijas un fotoportreta iesniegšana. Uzņemšanas svarīgākais nosacījums bija etniskā piederība (igauņu). Biedrībā pastāvēšanas laikā Rīgā darbojās aptuveni 20–30 studentu. Tās aktīvākie biedri – Viktors Pihlaks (Viktor Pihlak), Karls Treimans (Karl Treumann, no 1940. gada igauniskojis uzvārdu – Tarvass, Tarvas), Martins Keskille (Martin Keskülle), Merts Rauds (Märt Raud) – bija arī visu pārējo Rīgas igauņu akadēmisko organizāciju (izņemot korporācijas “Vironia”) locekļi. Biedrībā darbojās vairāki vēlāk nozīmīgi un sabiedrībā pazīstami neatkarīgās Igaunijas darbinieki – arhitekti (piemēram, godalgotais arhitekts pilsētplānotājs Antons Soanss, Anton Soans, K. Treimans), inženieri, politiķi (piemēram, vēlākais Tallinas pilsētas galva Antons Uesons, Anton Uesson, Juhans Kuks, Juhan Kukk, V. Pihlaks) un uzņēmēji (piemēram, rēders Alfreds Kalms, Alfred Kalm).