Ūdens motosporta pirmssākumi Latvijā datējami ar 20. gs. sākumu. Īpašu popularitāti sporta veids ieguva padomju okupācijas laikā, kad vairākās vietās tika attīstīts šis sporta veids. Pēc neatkarības atjaunošanas ūdens motosports Latvijā turpina attīstīties ar labiem panākumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Pirmās motorlaivu sacensības Rīgā notika 1906. gadā. Uzrādītie ātrumi bija nelieli, tikai 25‒30 km/h. Starpkaru Latvijā 20. gs. 20. gados braukšanā ar motorlaivām sacentās kara flotes jūrnieki un vietējie zvejnieki Ventspilī savās gadskārtējās sacensībās. Motorlaivu sacīkstes rīkoja arī Lielupes, Rīgas Jūrmalas un Kolkasraga zvejnieki savos svētkos.

Latvijas okupācijas laikā 1941. gadā pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) parauga Fiziskās kultūras un sporta komitejas paspārnē tika nodibināts ūdens motosporta klubs, kura pārziņā bija ūdens motosports, burāšanas (zēģelēšanas) un airēšanas attīstība.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā pirmās sacensības ar motorlaivām notika Liepājā 1949. gada 18. augustā. Sacentās dažādas laivas ar dažādiem motoriem. Uzvarētāju aprēķināja, ievērojot peldlīdzekļa izmērus un dzinēja jaudu. Lielas dažādas motorjahtas un laivas nebija risinājums masveidības panākšanai. Nākamajās sacensībās Liepājā 1950. gada 28. jūnijā tika ieviests dalījums četrās klasēs pēc motoru jaudas. Ar laiku parādījās speciāli sacensībām būvētas mazas motorlaivas un skuteri – mazi vienvietīgi hidroplāni.

Kopš 1952. gada Rīgā ūdens motosportu attīstīja brīvprātīgo arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” ūdens motosporta sekcija, Vissavienības brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (Добровольное общество содействия армии, авиации и флоту, DOSAAF), Rīgas jahtklubs un padomju Baltijas kara flotes jahtklubs. Šeit sportisti gatavoja skuterus un motorlaivas sacensībām.

PSRS Vissavienības ūdens motosporta sekcija, kas bija nodibināta jau 1938. gadā un no 1951. gada bija nodota DOSAAF pārziņā, noorganizēja Rīgā, “Daugavas” jahtkluba bāzē un akvatorijā Lielupē 1956. gadā trešās, bet 1957. gada septembrī ceturtās PSRS meistarsacīkstes ūdens motosportā. Abās Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku (LPSR) pārstāvēja BASB “Daugava” komanda.

1957. gadā Liepājas Korķu un linoleja rūpnīcā pēc mehāniskā ceha meistara Nikolaja Bogdanova iniciatīvas nodibināja skuteristu ūdens moto sekciju. Pēc N. Bogdanova izgatavotajiem rasējumiem no darba brīvajā laikā tika būvēti skuteri un motorlaivas. Vienlaikus bija arī sagatavota skuteristu komanda. Korķa un linoleja rūpnīcas piemēram sekoja Jūras klubs, 27. tipogrāfija un citi Liepājas uzņēmumi.

Nodibinoties ūdens motosporta sekcijām, ieviesa komandu sastāvus sacensībām. Entuziastiem radās iespējas dibināt ūdens motosporta sekcijas pie uzņēmumiem, kas atviegloja finansiālās problēmas, nodarbojoties ar šo sporta veidu. Daudzi sportisti skuteru un laivu korpusus izgatavoja paši.

1959. gadā Sporta biedrību un organizāciju savienības paspārnē tika nodibināta Latvijas PSR Ūdens motosporta federācija (LPSR ŪMSF), kurai bija trīs sekcijas – DOSAAF Rīgas jūras klubs, padomju Baltijas kara flotes jahtklubs Rīgā un sekcija Liepājas korķa un linoleja rūpnīcā.

20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā tika nodibinātas ūdens motosporta sekcijas Jelgavā, Alūksnē, Cēsīs, Bauskā, Strenčos, Ventspilī, Mazsalacā, Daugavpilī, rūpnīcā VEF un citur.

1963. gadā pēc veiktajām izmaiņām noteikumos, motorlaivas MA-250 sacensībās piedalījās bez līdzbraucēja. Skuterus SI republikas čempionātā dalīja divās grupās – A grupā ar ārzemju dzinējiem, B grupā ar padomju dzinējiem.

No 1964. gada sacensību noteikumos skuteru SI-175 cm³ klasē atļāva startēt ar dažādu marku motoriem, tajā skaitā arī ar speciāli Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražotiem sacīkšu motoriem “Delfin-RM-175”, tomēr Latvijas PSR čempionātā un dažās citās sacensībās SI klasē dalījumu A un B grupās saglabāja. SA-250 cm³ klasē tika pielaisti tikai PSRS ražotie motori “Moskva”. Latvijas PSR čempionātā ar ārvalstīs ražotiem motoriem varēja startēt atsevišķā klasē, rezultātu neiekļāva komandu ieskaitē. Visiem laivu motoriem turpmāk bija jābūt apgādātiem ar efektīviem trokšņa slāpētājiem. Motorlaivām jābūt pašaizveres gāzes svirām, iznestām pie laivu bortiem. Motorlaivu MA klases dalībniekiem jābūt drošības vestei un ķiverei.

1964. gadā tika ieviesta motorlaivu MA-250 cm³ jauniešu klase. Sākot ar 1965. gadu, papildu tika ieviesta starptautiskā punktu vērtēšanas sistēma, kur par 1. vietu tika piešķirti 400 punkti, par 2. vietu ‒ 300, 3. vietu – 225, bet par 20. vietu tikai 1 punkts. 1968. gada 18. janvārī LPSR ŪMSF tika nodota DOSAAF pārziņā, no novembra jaundibinātās PSRS Ministru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas paspārnē. No 1968. gada sacensību distances kilometru vietā mēra jūdzēs. 1969. gadā, iestājoties Starptautiskajā Ūdens motosporta federācijā (Union internationale motonautique, UIM), tika nomainīti skuteru un laivu klašu apzīmējumi SI un SA uz OI un OA, MA uz AU utt.

1971. gadā komandu sastāvos skuteru klases OI-175 cm³ un OA-250 cm³ nomainīja ar OB-350 cm³ un OC-500 cm³ klasēm. 1972. gadā ieviesa skuteru klasi jauniešiem OA ar 250 cm³ motoru (klase pastāvēja līdz 1980. gadam). Nomainījās sacensību noteikumi – motorlaivām aizliedza forsēt motorus, kas iepriekš pieaugušo klasēs bija atļauts, tikai skuteriem pieļāva radošu pieeju standarta motoram. Motorlaivām vajadzēja ievērot rūpnīcas norādītos izmērus kontrolei. 1974. gadā ieviesa jauniešu motorlaivu SB-350 cm³ klasi. Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā nodibināja ūdens moto sekciju pasniedzēja Gunāra Sebra vadībā. 1975. gadā nodibināja pirmo Latvijas PSR kausu tūristu laivu klasēs (arī pirmo tādu PSRS). 1976. gadā pie LPSR ŪMSF noorganizēja komiteju tūristu laivu klasē. 1977. gadā individuālo uzvarētāju noteikšanai sāka izmantot punktu sistēmu: 1. vieta – 400 punktu, 2. vieta – 300 punktu, 3. vieta – 225 punktu, 4. vieta – 169 punktu utt. (iepriekšējā komandu vērtējuma vietā, kad summēja ieskaites dalībnieku ātrumus).

1982. gadā Codes kolhoza ūdens motosporta sekcijas vadītājs un treneris, sporta meistars Zigurds Stūris kolhoza bijušā kastīšu ceha telpās izveidoja sporta laivu būves darbnīcu. Par laivu būves meistaru uzaicināja starptautiskās klases sporta meistaru Jāni Milleru no Jelgavas. Pirmajā gadā tika izgatavotas 10 laivas. Darbnīca beidza darbu 1989. gadā, sadaloties kolhozam “Code”.

1983. gadā PSRS Ūdens motosporta federācija izdeva sacensību noteikumu labojumu-papildinājumu, kas paredzēja SA jauniešu klasē pielaist zēnus un meitenes no 12 līdz 16 gadu vecumam, SB jauniešu klasē – no 15 līdz 18 gadiem. Iekšējās pielaišanas robežas nosakāmas pēc dzimšanas gada. Skuteriem ieviesa klusinātājus uz izpūtējiem. Skuteru OBN un OCN klasēs aizliedza izmantot motorus ar rūpnīcas sērijveida spararatiem. 1986. gadā tika papildus ieviestas nacionālo laivu klases – jauniešiem SANj un SBNj, pieaugušajiem SBN un SCN. Tās bija V veida rūpnieciski ražotas plastikāta laivas ar standarta piekarināmiem motoriem atbilstoši klasei. Gliseriem papildus klases R-1M, RN-2 un RN-4.

1987. gada sezonā atkal bija tikai viena R-1 gliseru klase. Jaunieši sacentās tikai nacionālajās laivu klasēs. Gliseru R-2 un R-4 klases bija likvidētas. Tika izveidota R-3 klase: jebkāds automašīnas dzinējs, kubatūra līdz 2000 cm³, trokšņa ierobežojums līdz 90 decibeliem un jābrauc ar tīru benzīnu. Šeit tika atļauti arī vairāki citi jauninājumi (piemēram, karburatora aizstāšana ar turbopūti). No 1987. gada PSRS čempionātos vairs nepiedalījās SB laivu klase ar pašbūvētiem korpusiem, bet turpināja startēt rūpnieciski ražotās V veida plastikāta laivas zem nosaukuma klases SN-350. 1989. gadā tika nomainīti laivu klašu apzīmējumi, lai pietuvinātu tos starptautiski lietotajiem, kuros redzama motora kubatūra (piemēram, SB uz S-350, OBN uz ON-350, R-1 uz R-1000 utt.).

1992. gadā Latvija iestājās UIM. 1993. gada 29. martā tika reģistrēta Latvijas Ūdens motosporta federācija (LŪMSF).

No 1994. gada Latvijas čempionu noteica, summējot visu čempionāta posmu rezultātus. Tika noteikts arī gada labākais Latvijas ūdens motosportists. Par vēsturē pirmo Latvijas čempionu ūdens motocikliem 1994. gadā kļuva Aldis Pauga. 1995. gada Latvijas meistarsacīkstēs bez sporta laivām startēja tikai trīs tautas motorlaivu ekipāžas, trīs startēja arī 2008. gadā. Vēlāk sportisti ar tautas laivām vairs dalībai Latvijas čempionātos nepieteicās.

1996. gadā Latvijā sportisti sāka startēt sacensībās ar OSY-400 skuteriem. Tiem bija jāatbilst tehniskajos noteikumos norādītajiem parametriem – brīva forsēšana nav atļauta. Tika noņemta gliseru klase R-2500.

1999. gadā atjaunoja vērtējumu sezonas labākās kluba komandas noteikšanai. 2000. gadā Latvijas čempionāts tika pasludināts par atklāto un iekļauts UIM kalendārā. 2000. gada jūnijā Rīgā notika Pasaules čempionāta F-1 posms.

Lai veicinātu jaunu sportistu attīstību, 2001. gadā LŪMSF paziņoja – komandai, kurai nebūs vismaz viena jaunieša, Latvijas čempionāta komandu ieskaitē punktus nepiešķirs.

2001. gadā Latvijas piloti Dmitrijs Šillers, Genādijs Tučkovs un Verners Lediņš sāka piedalīties RIB motorlaivu (rigid inflatable boat ‘stingra piepūšamā laiva’; tā ir V veida laiva ar plastikāta dibenu un piepūšamiem bortiem) izturības sacensībās. 2003. gadā LŪMSF panāca “JT-250” klases sacensību iekļaušanu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes jaunatnes sporta attīstības programmā, saņemot tām no valsts papildu finansējumu. F-1 startējusī Latvijas komanda “Vivid Racing Team” izbeidza darbību.

2008. gadā komandai, lai iegūtu ieskaiti sacensībās komandu vērtējumā, bija nepieciešami divi jaunieši, kas pieteikti JT-250 klasē. Visās klasēs individuālos rezultātus iebraucienos aprēķināja pēc sistēmas: 1. vieta – 400 punktu, 2. vieta – 300 punktu utt., summējot visus 3 iebraucienus. Gada kopvērtējumam katram braucējam piešķīra punktus par posmu pēc sistēmas: 1. vieta – 20 punktu, 2. vieta – 17 punktu, 3. vieta – 15 punktu, 15. vieta – 1 punkts. Šos punktus izmantoja arī komandu rezultātu aprēķinam.

2010. gadā Latvijas čempionātā ieviesa reverso startu otrajā braucienā – uzvarētājs pirmajā uz starta stājas pēdējā vietā utt. Par pirmajiem diviem braucieniem maksimālie punkti bija 20 par katru, par trešo – 40. 2011. gadā tika mīkstināta prasība – lai komanda posmā varētu ieņemt novērtētu vietu, agrāk nepieciešamo divu jauniešu vietā vajadzīgs viens. 2012. gadā pirmo reizi Latvijas bērnu vienība piedalījās “Formula Future” pasaules čempionātā jauniešiem (16.–19.08. Prāgā). Debijas sacensībās Latvijas komanda ierindojās 6. vietā starp 11 valstu komandām. Sacensībās kopā ar mazo pilotu laivas priekšgalā brauc pieaugušais, tādā veidā līdzsvarojot smaguma centru laivai un garantējot papildu drošību.

2013. gadā Latvijas čempionātā iekļāvās GT-15 jauniešu klase. 2013. gadā Latvijas piloti Uvis un Atis Slakteri “Balt Yaht” vienības sastāvā ar speciāli aprīkotu F-2 laivu piedalījās pasaules čempionātā izturības sacensībās, kas sastāvēja no diviem posmiem. 1. posmā sacensības “24 Heures Motonautiques Internationales de Rouen 2013” 18.–20. maijā Ruānā, Francijā, Sēnas upē; 2. posmā sacensības “8 h Augustow 2013” 13.–14. jūlijā Augustovā, Polijā. Kopvērtējumā “Balt Yaht” ierindojās 3. vietā.

2014. gada 9. jūnijā UIM Padomes sanāksmē Milānā Līdztiesības komitejā iecēla LŪMSF ģenerālsekretāri Ievu Tauniņu. 2015. gadā Andis Ratnieks Aizkrauklē izveidoja komandu “ART Racing”. Latvijas čempionātā iekļāvās GT-30 laivu klase.

2017. gadā Aizkrauklē tika nodibināts klubs “Motosports 77”, uz Jēkabpili pārgāja klubs “ART Racing”, Bauskā notika pirmās “Formula Future” valsts meistarsacīkstes. 2018. gada 9. jūnijā Eiropas čempionāta 2. posmā Trabenā-Trarbahā, Vācijā traģiski gāja bojā Latvijas FR-1000 pilots Lotārs Millers. Sacensības atcēla, tajā skaitā tur paredzēto pasaules čempionātu GT-15 klasē. 2019. gadā Latvijas čempionātā sāka piedalīties ER48V klases pirmā laiva ar elektrodzinēju, ko savam dēlam Kārlim sagatavojis valgundietis Normunds Degainis (“Motosports 77”).

2021. gadā valsts čempionātā iekļāvās F-125 skuteru klase.

Padomju okupācijas laikā LPSR ŪMSF katru gadu organizēja Latvijas PSR meistarsacīkstes jeb čempionātus. Pirmās Latvijas PSR meistarsacīkstes ūdens motosportā notika 1958. gadā Rīgā Lielupē. Tajās piedalījās divas komandas (17 dalībnieki). Komanda sastāvēja no divu klašu skuteriem ar uzkarināmiem motoriem (mazākais ar 175 cm³, lielākais ar 250 cm³) un motorlaivas ar 250 cm³ uzkarināmo motoru. Sievietēm ar 175 cm³ skuteriem bija atsevišķi braucieni. Katrā motorlaivā brauca divi cilvēki – stūrmanis un mehāniķis. Skuteri un motorlaivas startēja 3x5 kilometru un 10 kilometru distancēs.

Komandu kopvērtējumā uzvarēja Liepājas DOSAAF, bet otrajā vietā palika DOSAAF Rīgas jūras kluba komanda.

Otrās Latvijas PSR meistarsacīkstes un pirmā žurnāla “Zvaigzne” ceļojošā kausa izcīņa notika Jelgavā 1959. gada 14. jūnijā. Sacensībās piedalījās vairāk nekā 60 sportistu no Rīgas, Liepājas un Jelgavas. Sacensībās bez skuteriem un motorlaivām sāka piedalīties arī gliseri. Žurnāla “Zvaigzne” balvas izcīņas sacensības notika 32 reizes 33 gados (1959.–1991. gadā). Uzvarētāji atsevišķās laivu klasēs saņēma žurnāla abonementu nākošajam gadam. 1989. gada 5. augustā žurnāla “Zvaigzne” ceļojošā kausa izcīņas atklāšanas parādē Alūksnē pirmo reizi, sacensību dalībniekiem sastingstot miera stājā, karoga kārtī uzvijās neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un tika atskaņota “Dievs, svētī Latviju”.

1975. gadā Latvijas PSR čempionāts pirmo reizi notika Daugavā pie Skrīveriem, kur krastā bija uzbūvēta tiesnešiem vajadzīgā infrastruktūra. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas šajā trasē sacensības vairs netika rīkotas, jo zeme trases malā tika atgriezta agrākajiem īpašniekiem.

No 1981. līdz 1988. gadam Latvijas PSR čempiona nosaukumu piešķīra, summējot rezultātus pavasara meistarsacīkstēs, vasaras komandu čempionātā un rudens meistarsacīkstēs.

1981. gada 5. septembrī pirmo reizi kopā ar rudens Latvijas PSR meistarsacīkstēm tika izcīnīta Jūrmalas laikraksta “Jūrmala” ceļojošā balva (līdz 1988. gadam).

Padomju okupācijas laikā brīvprātīgās sporta biedrības organizēja savas meistarsacīkstes. Lauku rajoni piedalījās BSB “Vārpa” meistarsacīkstēs. No tajās uzvarējušajiem sportistiem biedrības veidoja izlases dalībai PSRS brīvprātīgo sporta biedrību un resoru meistarsacīkstēs. “Vārpas” ūdens motosportistu izlase uzvarēja 1981. gada PSRS brīvprātīgo sporta biedrību un resoru meistarsacīkstēs Stučkā (mūsdienās – Aizkraukle).

Latvijas PSR nodibināto pilsētu, organizāciju un uzņēmumu ūdens motosporta sekcijas organizēja savas sacensības, izveidoja savu balvu izcīņas, rajonu un pilsētu slēgtos vai atklātos čempionātus. Piemēram, Bauskas un Jelgavas sekcijas rīkoja sacensības par draudzības kausu (1960.‒1967. gadā). Mazsalacas tekstilfabrika rīkoja sacensības par Burtnieka atslēgu un Salacas kausu. Strenčos notika Gaujas kausa izcīņa. Reizēm apvienoja vairākas sacensības. Jelgavā no 1977. gada apvienoja pilsētas DOSAAF un “Vārpas” Centrālās padomes meistarsacīkstes, Cēsu atklātajā čempionātā Cēsu Sadzīves pakalpojumu kombināta balvas izcīņu ar Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma balvas izcīņu jauniešiem. Alūksnē 1983. gadā reizē izcīnīja pat trīs kausus vienās sacensībās – žurnāla “Zvaigzne” ceļojošo, rūpnīcas VEF 14. filiāles un DOSAAF Alūksnes rajona komitejas.

Par piedalīšanos sacensībās interese radās arī cilvēkiem, kuriem piederēja parastas, veikalos iegādātas vai pašbūvētas motorlaivas. 1969. gada augustā notika izturības sacensības šādām motorlaivām “2 stundas Rīgā” un “Viena stunda Stučkā”. Notika balvas “Staburadze” izcīņas sacensības, ko uzskatīja par neoficiālajām Latvijas PSR meistarsacīkstēm amatieru motorlaivām. Tomēr 1985. gadā Daugavas HES kaskādes organizētās sacensībās balvu “Staburadze” jau izcīnīja sporta laivu komandas.

1969. gadā Liepājā notika pirmās sacensības tautas laivām “Liepājas maratons”. 1970. gadā bez šīs godalgas, ko izcīnīja pilsētas mērogā, 30. maijā izcīnīja arī “Liepājas maratona” lielo kausu Baltijas pilsētu komandām, kā arī atsevišķas godalgas, ko dāvājuši pilsētas uzņēmumi, motorlaivu atsevišķās klasēs, tajā skaitā arī laikraksta “Komunists” balvu klasē “Kazanka Vihr 500”.

1969. gada 10. augustā Bauskā notika pirmās l/a “Draudzība” (uzraksts uz balvas plāksnītes) balvas izcīņas sacensības. Gada sākumā pēc kolhoza “Draudzība” priekšsēdētāja Imanta Šulca uzaicinājuma Z. Stūris bija izveidojis Bauskā otru ūdens motosporta sekciju. Ikgadējās sacensības šīs balvas izcīņai uz Mēmeles upes pēdējo reizi notika 1988. gada 28. maijā.

No 1976. gada notika Latvijas PSR meistarsacīkstes tūristu laivu klasēs. 1984. gadā Latvijas PSR kausa izcīņa tautas laivām noritēja pat vairākos etapos.

Latvijas PSR sportisti piedalījās arī PSRS sporta biedrību meistarsacīkstēs, PSRS tautu spartakiādēs un PSRS čempionātos. Tomēr dalībai tajos bija jābūt republikas izlases sastāvā, kas pieteikta noteiktajām sacensībām. Izņēmums bija PSRS izlases kandidāti, kuri varēja piedalīties individuāli, tomēr parasti viņi jau izlases komandā bija iekļauti.

No 1994. līdz 2025. gadam tika noorganizēti 22 pasaules čempionāti un to posmi, 25 Eiropas čempionāti un to posmi. Notikuši 9 Baltijas čempionāti. Latvijā bērni piedalās “Formula Future” Latvijas čempionātā, sacenšoties par iekļūšanu Latvijas izlasē, lai piedalītos Eiropas un pasaules čempionātos.

Padomju okupācijas laikā trīs Latvijas PSR ūdens motosportisti uzstādīja pasaules ātruma rekordus: Jevgēnijs Ivanovskis 1971. gada 18. septembrī Maskavā gliseru S.1 klasē viena kilometra distancē – 96,04 km/stundā (iepriekšējais – 73,04 km/stundā); Oļegs Kutepovs 1975. gada augustā PSRS 6. tautu spartakiādes finālsacensībās ūdens motosportā Voroņežā skuteru OI-175 klasē 10 jūdžu distancē – 76,311 km/stundā (iepriekšējais – 74,290 km/stundā); A. Slakteris 1987. gada 27. septembrī PSRS Kausa izcīņas finālā Groznijā (Čečenu–ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā) Černorečenskas ūdenskrātuvē motorlaivu S-500 klasē 10 jūdžu distancē – 85,05 km/stundā (iepriekšējais – 79,95 km/stundā).

1978. gada maijā Brestā sociālistisko valstu “Draudzības” kausa sacensībās jelgavnieks J. Millers PSRS izlases sastāvā izcīnīja 1. vietu SC-500 laivu klasē, uzvarot visos iebraucienos un iegūstot starptautiskās klases Sporta meistara titulu.

1988. gada maijā Tallinā Harku ezerā sociālistisko valstu “Draudzības” kausa sacensībās A. Slakteris PSRS izlases sastāvā izcīnīja 1. vietu SC-500 laivu klasē, uzvarot trijos iebraucienos un izcīnot 2. vietu ceturtajā, tā iegūstot arī starptautiskās klases sporta meistara titulu.

1969. gadā Latvijas PSR jauniešu izlase uzvarēja PSRS jauniešu meistarsacīkstēs ūdens motosportā komandu vērtējumā.

Latvijas PSR motorlaivu izlase uzvarēja PSRS motorlaivu komandu čempionātā (23.–25.07.1982.) Viborgā (komandas sastāvā bija Nikolajs Jegorovs un A. Slakteris SB klasē, J. Millers un Viktors Pavlovskis SC klasē). Pirmā vieta Latvijas PSR bija arī 1987. gada jūlijā 34. PSRS čempionāta Kinešmā motorlaivu komandu ieskaitē (komandas sastāvā bija N. Jegorovs un Uldis Filipovičs SB klasē, Raimonds Špacs un Lotārs Millers SC klasē) un 1990. gada PSRS čempionātā Kinešmā motorlaivu komandu ieskaitē (komandas sastāvā bija Andrejs Toreko un Aleksandrs Kolosovs SN-350 klasē, R. Špacs S-500 klasē).

Latvijas PSR skuteru izlases komanda uzvarēja PSRS skuteru komandu čempionātos divus gadus pēc kārtas – 29.09.–02.10.1984. Groznijā (komandas sastāvā bija Miervaldis Zaharčenoks un O. Kutepovs OBN klasē, Igors Mokrijs un Aigars Kārkliņš OCN klasē) un 2.–5.08.1985. Kinešmā (komandas sastāvā bija M. Zaharčenoks un O. Kutepovs OBN klasē, I. Mokrijs OCN klasē).

Pirmās UIM medaļas ūdens motosportā neatkarīgajai Latvijai ieguva skuteristi liepājnieks Vladimirs Miščenko (O-350) un jūrmalnieks Aivars Lenerts (F-500), kuri Eiropas čempionātos 1998. gadā izcīnīja trešās vietas.

No 2008. līdz 2014. gadam Latvijas ekipāžas ir uzvarējušas piecos pasaules un divos Eiropas čempionātos.

2.–3.06.2001. Rīgā notika Pasaules čempionāta F-1 klasē 4. posms, kurā 3. vietu izcīnīja Latvijas komandas “Vivid Racing Team” pilots Viktors Kuņičs. Viņš uzvarēja 6. posmā Kaljāri, Itālijā, bet oktobrī F-1 pasaules čempionāta pēdējā posmā Apvienotajos Arābu Emirātos traģiski avarēja un, nenācis pie samaņas, pēc vairāk nekā nedēļas slimnīcā komā mira. 2007. gada 18.–19. augustā F-2000 UIM Pasaules čempionāta 2. posms notika Rīgā. U. Slakteris (“Riga Powerboat Team”) uzvarēja izslēgšanas braucie­nos (Match Race).

2016. gada 21. oktobrī baušķeniece Endija Zaumane Anglijā, Konistona ezerā uzstādīja divus pasaules ātruma rekordus: jauniešu motorlaivu JT-250 klasē (minimālais svars ar pilotu 160 kilogrami) vienas jūdzes distancē – 80,11 km/stundā (iepriekšējais – 76,27 km/stundā); motorlaivu T-250 klasē (minimālais svars ar pilotu 180 kilogrami) vienas jūdzes distancē – 75,55 km/stundā (iepriekšējais – 75,16 km/stundā).

Pēc neatkarības atjaunošanas nozīmīgākie ūdens motosporta klubi ir “Mēmeles Sports” (Bauska), “NordOst” (Alūksne), Aizkraukles klubs “Motosports 77” (Aizkraukle), “W4 Jurmala Racing Team” (Jūrmala), “Paisums” (Jelgava). 

Alūksnes ezers ir vislabāk iekārtotā ūdens motosporta sacensību vieta Latvijā. Labas sacensību trases ir Aizkrauklē uz Daugavas un Jelgavā. Sportistiem ļoti patika sacensības Ungura ezerā, tomēr tur vairs ūdens motosportistu aktivitātes netiek atļautas.

Latvijā sacensību organizēšanas plānošana un virsvadība ir LŪMSF uzdevums. LŪMSF no 2013. gada vada A. Slakteris. Tiesnešu darbu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vada Aivars Diķis, pēc nepieciešamības piesaistot palīgus. Organizatorisko darbu un bieži arī daļu no praktiskā darba sacensībās veic I. Tauniņa, LŪMSF ģenerālsekretāre no 2007. gada.