Birzs skrejvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir plaši izplatīts Eirāzijas rietumos un sastopams lielākajā daļā Eiropas. Latvijas mežos, parkos un dārzos šī ir viena no biežāk pamanāmajām skrejvaboļu sugām. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, birzs skrejvabolei ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Pieaugušās vaboles (imago) ķermenis ir bronzas brūns līdz melns, ar violetu atspīdumu īpaši uz priekškrūšu vairoga un gar segspārnu ārējām malām. Vaboles eliptiski iegarenas, dorsāli vāji izliektas, virspusē gandrīz gludas, 18–29 mm garas. Kājas garas, labi piemērotas skriešanai. Kāpuri gari, melni, ar salīdzinoši lieliem žokļiem. Gan imago, gan kāpuri ir aktīvi plēsēji. Latvija atrodas birzs skrejvaboles izplatības areāla ziemeļaustrumu daļā.

Birzs skrejvabole pieder pie skrejvaboļu Carabidae dzimtas skrejvaboļu Carabinae apakšdzimtas, un tai ir zināmas trīs pasugas. Latvijā sastopama nominālā pasuga, bet divas citas ir Pireneju pussalā un Pireneju kalnos. Vieni no vecākiem ģints Carabus radiniekiem ir atrasti Dziņšaņdjanas formācijā Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, tie ir attiecināmi uz agrīno juras periodu un līdz ar to ir aptuveni 184,2–174,7 miljonus gadu veci. Mūsdienās skrejvaboles ir viena no sugām bagātākajām vaboļu dzimtām ar vairāk nekā 41 500 aprakstītajām sugām.

Birzs skrejvaboles imago ķermenis ir eliptiski iegarens, nedaudz izliekts virspusē, ar garām kājām. Ķermeņa krāsojums bronzas brūns līdz melns, priekškrūšu vairoga un segspārnu ārējās malas ir ar diezgan platu violetu joslu. Arī viss ķermenis nereti ar violetu vai bronzas atspīdumu. Augšžokļi spēcīgi, galos asi. Taustekļi gari, sasniedz segspārnu pamatni. Acis salīdzinoši lielas. Segspārni katrs ar trīs seklu bedrīšu rindām. Ķermeņa garums 18–26 mm (atsevišķos avotos minēts, ka pat 29 mm). Tēviņu priekškāju pēdas posmi daudz platāki nekā mātītēm. Kāpurs garāks par imago, virspuse un kājas melni, vēderpusē izteikti gaišāks, ar garām kājām, īsiem un melniem taustekļiem un uz priekšu vērstiem žokļiem.

Birzs skrejvabole apdzīvo gan mērenās, gan boreālās joslas mežu, arī parkus, dārzus, retāk sastopama arī lauksaimniecības zemēs. Kalnos sastopama augstumā līdz 2000 m. Gan vaboles, gan to kāpuri ir plēsēji, kas aktīvi meklē medījumu, pārtiek no citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem – gliemežiem, sliekām, kukaiņiem (vai to olām un kāpuriem). Vaboles un kāpuri aktīvi gan dienā, gan naktī. Barības meklējumos vienmēr pārvietojas pa vienai, satiekoties mēdz cīnīties par teritoriju. Olas mātīte parasti dēj zem slēptuvēm – koksnes vai mizas gabaliņiem, akmeņiem vai citiem uz zemes guļošiem priekšmetiem. Kāpura attīstība ilgst vairākus mēnešus, kāpurs iekūņojas īpaši uzbūvētajā kamerā augsnē. Aizsardzībā pret plēsējiem birzs skrejvaboļu kāpuri un imago bieži atvemj smirdīgu šķidrumu. Ja tos paceļ rokās, imago no vēdera gala ievērojamā attālumā var izšaut smirdošas fekālijas. Suga atsevišķās Eiropas valstīs tiek izmantota par kaitēkļu – tauriņu kāpuru, kailgliemežu u. c. – bioloģiskās kontroles aģentu.

Birzs skrejvabolei ir plašs izplatības areāls no Īrijas un Francijas līdz dienvidaustrumu Kazahstānai un no polārloka līdz Balkāniem un Itālijas ziemeļiem. Latvijā birzs skrejvabole ir izplatīta visā teritorijā un sastopama bieži, izņemot austrumos, kur tā ir retāk sastopama nekā citur. Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas vai Eiropas reģionālo populāciju lielumiem, stāvokļiem un to pārmaiņām nav veikti. Domājams, sugas populācijas Latvijā un Eiropā ir ļoti lielas.

Datu par birzs skrejvaboles populācijas dinamiku Latvijā, Baltijā un Eiropā nav. Populācijas Baltijas valstīs tiek vērtētas kā stabilas, jo suga spēj pielāgoties cilvēka aktivitātēm un daļa no populācijas ir sastopama arī antropogēnā vidē. Apdraudējums iekļauj tādu insekticīdu plašu pielietošanu gan lauksaimniecībā, gan dārzniecībā, kas ir neselektīvi un kas nogalina visus kukaiņus. Birzs skrejvabole dārzā un laukā ir sabiedrotais, kas vienas sezonas laikā apēd dučiem augiem potenciāli kaitīgu bezmugurkaulnieku.

Birzs skrejvabole nav īpaši aizsargājama suga Latvijā vai citur Eiropā.