Zīļu smecernieks ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams lielākajā daļā Eiropas, izņemot tundras un taigas zonas. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, zīļu smecerniekam ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 4–8 mm, savukārt tievs un izliekts smeceris (pagarinātā galvas priekšējā daļa) pārsniedz 2/3 no ķermeņa garuma. Imago ir 4–7,5 mm gari, tumši brūni līdz melni, klāti ar bieziem gaiši brūniem līdz brūni oranžiem sariņiem. Kāpurs iedzeltens vai balts ar oranžu galvu, īss un resns, ar reducētām kājām. Imago pārtiek no ozolu vai citu lapu koku lapām, kāpuru attīstība notiek ozolu zīlēs. Zīļu smecernieks ir plaši izplatīta suga Latvijā, bet sastopama samērā reti.

Zīļu smecernieks pieder pie hiperdaudzveidīgas smecernieku Curculionidae dzimtas smecernieku Curculioninae apakšdzimtas. Vieni no agrākiem ģints Curculio atradumiem ir zināmi no pārakmeņotiem nospiedumiem vulkāniskajos slāņos Havighorstas apkārtnē Vācijas ziemeļos. Tas liek secināt, ka ģints Curculio ir radusies vismaz pirms 56–47,8 miljoniem gadu.

Zīļu smecernieka imago ķermeņa garums ir 4–7,5 mm. Vaboles ir tumšbrūnas līdz melnas, bet biezās sariņu kārtas dēļ (tā klāj vēderu un ķermeņa virspusi, ieskaitot kājas, bet izņemot smeceri) vaboles izskatās no gaiši brūnām līdz oranžīgām. Acis, smeceris un taustekļu pirmais posms melni, jo ar sariņiem tie nav klāti. Smeceris ļoti garš un izliekts, augšžokļi mazi, atrodas smecera galā. Taustekļi gari, pirmais posms ir garākais no visiem un galā lāses veidā paplatināts. Ķermeņa virsma biezos un dziļos punktos, no katra aug vidēji garš, plats un virsmai pieguļošs sariņš. Taustekļi gari, trīs pēdējie posmi veido nelielu vāli. Kājas garas, tēviņu ciskas vidusdaļā katra ar zobveida izaugumu. Visi stilbi galos ar nelielu zobiņu. Kāpuri balti vai iedzelteni ar oranžu galvu, resni, ar reducētām kājām. Kāpuru attīstība ilgst vairākus mēnešus. Iekūņošanās notiek augsnē.

Zīļu smecernieks apdzīvo galvenokārt platlapju un jauktos mežus ar ozoliem. Ozolu lapas un zīles ir imago un kāpuru galvenais barības avots, tomēr suga mēdz baroties arī ar lazdu vai kastaņu lapām. Gan imago, gan kāpuri ir fitofāgi un pārtiek no augu zaļajām daļām. Imago parādās pavasara vidū, bet mātītes dēj olas jaunajās zīlēs no augusta. Kāpuru attīstība notiek zīlēs, rudenī tie nonāk uz augsnes kopā ar zīlēm. Nobriedušie kāpuri zīles pamet, ieurbjas dziļāk augsnē, kur iekūņojas. Nenobriedušie kāpuri mēdz palikt zīlēs, tajās pārziemot. Tie turpina augt un baroties nākamā gada pavasarī. Reizēm kāpuru attīstība ilgst pat trīs gadus, īpaši izplatības areāla ziemeļu daļā. No vienas zīles spēj izaugt līdz divām vabolēm. Uz zīļu smecernieka kāpuriem parazitē piecas jātnieciņu Ichneumonidae sugas.

Zīļu smecerniekam ir plašs izplatības areāls no Rietumeiropas līdz Rietumsibīrijai, ziemeļos izplatības robeža sakrīt ar ozolu sugu ziemeļu izplatības robežu. Zīļu smecernieks vietām ir sastopams arī Turcijā un Ziemeļāfrikā. Populācijas lielums nav kvantitatīvi vērtēts ne Latvijā, ne citās Eiropas valstīs. Latvijā smecernieks ir sastopams regulāri, bet nelielā skaitā; populācijas lielums piemērotajās dzīvotnēs ir vidēji liels.

Populācijas dinamika nav speciāli pētīta. Latvijas reģionālā populācija, domājams, ir stabila. Zīļu smecernieka apdraudējums nav zināms. Suga ir saistīta arī ar vidēji vecām un salīdzinoši jaunām ozolu audzēm, līdz ar to mežizstrāde šo sugu īpaši neapdraud. Populācijas dinamiku ietekmē zīļu ražas, kas gadu no gada mainās.

Zīļu smecernieks netiek aizsargāts Latvijā vai citur sava izplatības areāla valstīs.