Gredzenpīle ir maza pīle. Ligzdo Aļaskā, Kanādas centrālajā un dienvidu daļā un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) rietumu daļā. Ziemo ASV rietumu (kur ligzdošanas areāls pārklājas ar ziemošanas areālu) un dienvidu daļā un tālāk uz dienvidiem līdz Panamai. Latvijā novērota divas reizes. Apdzīvo dažādus mitrājus (galvenokārt purvus) ar bagātīgu virsūdens un zemūdens augāju. Pārtiek no augu sēklām un sakneņiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.

Edvards Donovans (Edward Donovan) 1809. gadā sugai deva nosaukumu Anas collaris, taču mūsdienās gredzenpīles zinātniskais nosaukums ir Aythya collaris. Ģints nosaukums atvasināts no grieķu valodas vārda αἴθυιᾰ, aithuia, ar ko apzīmēts neidentificēts jūras putns. Savukārt sugas apzīmējums atvasināts no latīņu valodas vārda collum ‘kakls’. Collaris varētu tulkot kā ‘ar apkakli’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Ķermeņa garums ir 39–46 cm, svars – 490–910 g. Maza pīle ar īsu ķermeni, diezgan lielu galvu ar augstu pieri un mazu, apaļu cekulu. Pieaugušam putnam knābis trīskrāsains – tumšpelēks ar platu, melnu galu, pirms gala balta josla. Tēviņš riesta tērpā melns ar gaišpelēkiem sāniem. Lidojumā redzama pelēka josla uz spārna. Mātīte pelēkbrūna ar gaišu rīkli, izplūdušu, baltu plankumu pie knābja pamata, gaišu acs gredzenu un bieži arī gaišu svītru aiz acs.

Tēviņam riesta laikā sauciens – augsts “vaau”. Mātīte ligzdošanas laikā, tostarp uztraukumā, mēdz izdot augstu ņurdienu.

Gājputns.

Apdzīvo dažādus mitrājus (galvenokārt purvus) ar bagātīgu virsūdens un zemūdens augāju.

Pārtiek no slapjā augsnē un ūdenī augošu augu sēklām un sakneņiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.

Ligzdo galvenokārt virsūdens augāja ceros. Ligzda ir bļodiņa, kas būvēta no tiešā tuvumā pieejamiem augiem, galvenokārt grīšļiem. Apmēram no dēšanas perioda vidus līdz perēšanas perioda vidum izklāj ligzdu ar dūnām. Ligzdu būvē mātīte.

Olas ir no olīvpelēkām līdz olīvbrūnām. Olu izmērs vidēji ir 56,93x39,83 mm. Dējumā 5–15 olas. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 25–29 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos pieskata un silda tikai mātīte. Mazuļi barojas patstāvīgi. Lidspēju mazuļi iegūst 49–56 dienu vecumā, bet reizēm mātītes tos pamet jau pirms tam.

Ligzdo Aļaskā, Kanādas centrālajā un dienvidu daļā un ASV rietumu daļā. Ziemo ASV rietumu (kur ligzdošanas areāls pārklājas ar ziemošanas areālu) un dienvidu daļā un tālāk uz dienvidiem līdz Panamai. Pasaules populācija pieaug.

Noteikti dažkārt ieceļo Eiropā no Ziemeļamerikas, taču lielākoties novēroti no nebrīves izbēguši putni. Atzīmēti arī iespējamas ligzdošanas gadījumi Eiropā, taču ligzdošana līdz šim nav pierādīta.

Latvijā gredzenpīle pirmoreiz reģistrēta 2022. gada 14.–16. aprīlī, kad Māris Jaunzemis vienu mātīti novēroja Sātiņu zivju dīķos Saldus novadā (Jaunzemis 2023). Otro reizi gredzenpīle – viens tēviņš – novērota Daugavā Jēkabpilī 2025. gada 9.–13. janvārī (Rita Šuvcāne u. c.).

Pasaulē gredzenpīle nav atzīta par apdraudētu, bet ne Eiropā, ne Latvijā sugas apdraudētību vērtēt nav atbilstoši.

Gan ligzdošanas, gan ziemošanas areālā suga tiek medīta, turklāt pīles saindējas ar svina munīciju, kas tiek izmantota medībās. Migrācijas laikā sugu apdraud saindēšanās ar piesārņojumu, tostarp naftas noplūdes.

Suga nav iekļauta ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.