Nosaukums ara latīņu valodā nozīmē ‘altāris’. Pēc platības Altāris ir neliels zvaigznājs, un tajā nav spožu zvaigžņu. Tikai divas zvaigznes (Altāra alfa un Altāra bēta) ir spožākas par 3. zvaigžņlielumu.

Altāris atrodas zem Skorpiona astes un vislabāk redzams zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem.

Septiņas vidēja spožuma zvaigznes veido slīpi nošķeltam koka bluķim līdzīgu figūru. To starpā ir gan milzu un pārmilzu zvaigznes, gan Saulei līdzīgas zvaigznes. Ap vairākām citām zvaigznēm, kuras nav redzamas ar neapbruņotu aci, riņķo eksoplanētas. Zvaigznājā atrodas lodveida zvaigžņu kopas NGC 6352, NGC 6397 un vaļējā zvaigžņu kopa NGC 6193.

Altāra zvaigznājā atrodas jaunu, masīvu zvaigžņu kopa Westerlund 1, kas nākotnē kļūs par lodveida zvaigžņu kopu. Tā atklāta 1961. gadā un atrodas 12 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Kopā ietilpst viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm Westerlund 1 W26, kas ir aptuveni 1200 reižu lielāka par Sauli.

Altāris ir viens no 48 zvaigznājiem, kurus 2. gs. aprakstījis astronoms Klaudijs Ptolemajs (Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos). Sengrieķu mitoloģijā zvaigznāju saistīja ar altāri, uz kura dievi nesa upurus un izveidoja savienību pirms sakāva titānus.

Latvijā Altāris nav redzams.