Nosaukums coma Berenices latīņu valodā nozīmē ‘Berenikes mati’. Pēc platības Berenikes Mati ir neliels zvaigznājs, un tajā nav nevienas zvaigznes, kas būtu spožāka par 3. zvaigžņlielumu. Zvaigznājā atrodas Berenikes Matu zvaigžņu kopa un galaktiku kopa ar tādu pašu nosaukumu.

Berenikes Mati ir vienīgais mūsdienu zvaigznājs, kas nosaukts vēsturiskas personas vārdā. 3. gs. p. m. ē. to debesīs ieviesa Ēģiptes valdnieka Ptolemaja III Euergeta (“Labdara”; Πτολεμαῖος Εὐεργέτης, Ptolemaîos Euergétēs) galma astronoms. Ptolemaja dzīvesbiedre Berenike (Βερενίκη, Berenikē) zvērēja upurēt savus garos matus, ja valdnieks atgriezīsies no kaujas. Viņa veltīja matu cirtas dievietei Afrodītei (Ἀφροδίτη, Afrodítē) un novietoja tās templī. Nākamajā rītā mati bija pazuduši. Astronoms izglāba situāciju, paziņojot, ka Afrodīte novietojusi matu cirtas debesīs.

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Berenikes Mati vislabāk redzami pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa kreisi atrodas Vēršu Dzinējs, bet pa labi – Lauva.

Tumšās debesīs zvaigznājā var redzēt trīs 4. zvaigžņlieluma zvaigznes, kas izkārtojušās taisnā leņķī. Lejā atrodas Berenikes Matu alfa, kas ir cieša dubultzvaigzne. Tās spožākās komponentes nosaukums ir Diadēma. Augstāk, leņķa virsotnē, novietojusies Berenikes Matu bēta, kas ir nedaudz spožāka par alfu, bet pa labi – Berenikes Matu gamma.

Izteiksmīgākais objekts zvaigznājā ir Berenikes Matu vaļējā zvaigžņu kopa, kas atrodas 280 gaismas gadu attālumā. Tajā ir aptuveni 40 zvaigžņu, no kurām lielāko daļu var saskatīt binoklī. Raugoties teleskopā, zvaigznājā redzama lodveida zvaigžņu kopa Mesjē 53, vairākas samērā spožas galaktikas Mesjē 64, Mesjē 85, Mesjē 100, NGC 4565 un Berenikes Matu galaktiku kopa (Abell 1656), kurā ir vairāk nekā 1000 galaktiku un kas atrodas 321 miljona gaismas gadu attālumā.

Latvijā Berenikes Mati vislabāk redzami pavasara vakaros debess dienvidu pusē vidējā augstumā.