Latvijas Sporta muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī un atrodas Rīgā, Alksnāja iela 9. Vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Tas nodarbojas ar Latvijas sporta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Krājums veidojies no kolekcionāra Voldemāra Šmidberga (dokumentos minēts arī kā Šmīdebergs) testamentā izteiktā novēlējuma, kā arī privātpersonu un sporta organizāciju dāvinājumiem un atsevišķu Latvijas sporta retumu pirkumiem. Latvijas Sporta muzeja krājumu veido vairāk nekā 42 000 priekšmetu – sporta balvas, dokumenti, fotogrāfijas, medaļas, sporta rīki un citi materiāli. Muzeja pētnieciskais darbs ir saistīts ar Latvijas sporta vēstures notikumu un sporta personību biogrāfiju izzināšanu.

Dibināts kā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Valsts fiziskās kultūras un sporta komitejas Latvijas Sporta muzejs (1990–1991), bet jau tā laika dokumentos dēvēts par Latvijas Sporta muzeju. 1992. gadā bija centieni pārdēvēt to par Latvijas Olimpiskās kustības un sporta muzeju, tomēr tas neīstenojās.

Latvijas Sporta muzeja darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas par sporta pirmsākumiem un mūsdienu modernā sporta daudzveidību Latvijā un pasaulē. Latvijas Sporta muzeja uzdevumi ir krāt, dokumentēt un saglabāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu fiziskās kultūras un sporta jomā, pētīt, eksponēt un popularizēt Latvijas Sporta muzeja krājumu, kā arī izglītot un informēt sabiedrību par sporta kultūras mantojumu un tās vērtībām.

Latvijas Sporta muzejs nodarbojas ar Latvijas sporta kultūras mantojuma izpēti un popularizēšanu, organizējot un uzturot pastāvīgo ekspozīciju un izstādes, kas veltītas Latvijas sporta vēstures personībām un notikumiem. Latvijas Sporta muzejs ir akreditēts valsts muzejs. Pirmreizēja muzeja akreditācija notika 2005. gadā. Kārtējā akreditācija (ik pa pieciem gadiem) – no 2025. gada līdz 2030. gadam.

Latvijas Sporta muzejs ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešās pakļautības iestāde (saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 23. septembra noteikumiem). Muzeja darbību nosaka Latvijas Sporta muzeja Nolikums (Ministru kabineta noteikumi Nr. 864, izdoti 2012. gada 11. decembrī).

Latvijas Sporta muzeja darbību vada direktore Agra Brūne. Muzeja pamatdarbību nodrošina galvenā krājuma glabātāja un krājuma glabātājs (divas amata vietas) un vadošā pētniece (viena amata vieta).

Pirmo reizi ideja par Latvijas Sporta muzeja dibināšanu radās 1937. gadā. Tās autors bija Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis Teodors Spāde, taču tālāk darbības nesekoja. Iniciatīvu turpmāk uzturēja sporta biedrības “Amatieris”, II Rīgas Atlētu kluba un Latvijas Smagatlētikas savienības valdes loceklis V. Šmidbergs, kas uzņēmās atbildību par riteņbraucēja Kārļa Vītoliņa (skatuves vārdā – Vitollo) sporta balvām un (cirka) mākslas riteņu kolekciju, kopskaitā ap 10 braucamrīkiem.

V. Šmidbergs nodarbojās ar ātrslidošanu, svarcelšanu un cīņas sportu, darbojies kā sporta tiesnesis smagatlētikā, sporta dzīves organizators sporta biedrībā “Amatieris”, kā arī fotogrāfs un poligrāfists. Dzīves laikā izveidojis ievērojamu sporta relikviju kolekciju un ierīkojis privātu muzeju savās mājās Rīgā, Augļu ielā 11. 1974. gada 22. martā sporta namā “Aurora” atklāta pastāvīga Latvijas PSR sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija V. Šmidberga kolekcija. 1974. gadā V. Šmidbergs testamentā kolekciju novēlēja valstij.

Latvijas Sporta muzejs dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 226 1989. gada 24. oktobrī. Lēmums noteica, ka muzejs tiks dibināts 1990. gada 1. janvārī. Sākumā jaundibinātais muzejs atradās pāris telpās Rīgā, Tālivalža ielā. No 1992. gada muzejs atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc īpašumu denacionalizācijas 20. gs. 90. gados minētās ēkas atguva – privātpersona (Nr. 7) un Rīgas Ebreju reliģiskā draudze (Nr. 9), un valsts turpināja ēkas īrēt no īpašniekiem. 1998. gadā ēku Nr. 9 no Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes iegādājās valsts un nostiprināja to Zemesgrāmatā kā Latvijas Sporta muzeja īpašumu. No 2001. gada ēka Nr. 7 vairs netiek īrēta muzeja vajadzībām.

Mūsdienās muzeja darbība notiek tikai vienā ēkā – Alksnāja ielā 9, kurā vienuviet atrodas krājums, administrācijas telpas, pastāvīgā ekspozīcija un izstāžu zāles.

Latvijas Sporta muzeja krājumu veido dažādu veidu priekšmeti, piemēram, fotomateriāli (foto albumi, fotogrāfijas, foto negatīvi, diapozitīvi), sporta balvas (dažādu materiālu kausi – metāla, koka, kristāla, stikla; plaketes u. c.), faleristika (medaļas, piemiņas medaļas, nozīmes, žetoni u. c.), dokumenti, iespieddarbi (darbības pārskati, programmas, afišas, plakāti, bukleti, brošūras u. c.), sporta piederumi u. c. Nozīmīgo krājuma daļu veido V. Šmidberga kolekcija (ap 10 000 priekšmetu – foto albumi, fotogrāfijas, sudraba priekšmeti, faleristika), K. Vītoliņa cirka riteņu kolekcija, soļotāja Jāņa Daliņa sudraba balvu kolekcija, Ilgoņa Urstiņa boksa vēstures kolekcija (boksa cimdi, mākslas priekšmeti, programmas, afišas, plakāti u. c.), Zigurda Mežavilka foto kolekcija (foto negatīvi, diapozitīvi, fotogrāfijas), Latvijas Olimpiskās komitejas parādes, starta un atpūtas tērpu kolekcija u. c. 2025. gada beigās Latvijas Sporta muzeja krājumu veidoja 42019 priekšmeti.

Direktores pienākumu izpildītāja Aija Erta (1990–1991), direktori Inese Baltvilka (1991–1996), Dzintra Grundmane (1996–2002), Arnita Toka (2002–2009), Juris Celmiņš (2009–2011), direktores pienākumu izpildītāja Rita Apine (2011–2013), direktore A. Brūne (kopš 2013. gada).