1598. gadā iestājies Jezuītu sadraudzībā, studēja Ņasvižas (1598–1599), Rīgas, Tērbatas (1599) un Pultuskas (mūsdienu Polijā) jezuītu akadēmijā, 1606.–1610. gadā Viļņas Universitātē (Vilniaus universitetas). Kopš 1612. gada sprediķojis lietuviski un poliski Viļņas Svēto Jāņu baznīcā un Svētā Kazimira baznīcā, kopš 1613. gada (ar pārtraukumiem) pasniedzis teoloģiju Viļņas Universitātē. 1624.–1626. gadā rektora palīgs, 1627.–1628. gadā garīgo lietu prefekts un māju biktstēvs. 1631. gadā viņam piešķirts filozofijas un brīvo mākslu maģistra grāds.

K. Sirvīds visu mūžu nodarbojās ar literatūru un bija ietekmīgākais lietuviešu austrumu rakstu valodas varianta pārstāvis. Apmēram 1620. gadā K. Sirvīds izdeva pirmo lietuviešu valodas vārdnīcu – Poļu-latīņu-lietuviešu vārdnīcu (Promptuarium dictionum Polonicarum, Latinarum et Lituanicarum) –, kas pārizdota 1631., 1642., 1677. un 1713. gadā un ko izmantojis arī Georgs Elgers (Georg Elger). Viena no svarīgākajām 17. gs. grāmatām ir K. Sirvīda sagatavotā “Punkti sprediķu” (Punkty kazań), kas izdota divās daļās Viļņā 1629.–1644. gadā (sagatavot palīdzēja arī Jons Jaknavičs, Jonas Jaknavičius). Tie ir oriģināli katoļu sprediķi lietuviešu valodā, kas blakus pārtulkoti arī poļu valodā (nevis otrādi). Iespējams, K. Sirvīds izdevis arī lietuviešu valodas gramatiku (apmēram 1621. gadā), kas nav saglabājusies.