Nosaukums ὕδρος grieķu valodā nozīmē ‘ūdensčūska’. Dienvidu Hidra ir neliels zvaigznājs, kurā nav spožu zvaigžņu. Zvaigznāju ieviesa pie debesīm 16. gs. beigās. To nevajadzētu sajaukt ar Hidras zvaigznāju, kas atrodas pie debess ekvatora.
Dienvidu Hidra ir viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko pie debesīm ieviesa flāmu un nīderlandiešu kartogrāfs Petrs Plancijs (Petrus Plancius). Tas pirmo reizi attēlots uz debess globusa, kas izgatavots Amsterdamā 1598. gadā.
Dienvidu Hidra vislabāk redzama zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem. Virs tās atrodas Eridānas dienvidu gals ar spožo Ahernaru, bet zem tās – Oktants. Zvaigznājs meklējams netālu no debess dienvidpola.
Dienvidu Hidras trīs spožākās zvaigznes – alfa, bēta un gamma pie debesīm veido trijstūri. Zvaigznājā nav spožu debess dzīļu objektu.
| Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Hidras β | 2,80 | 24 | G2 | Zemmilzis | Tuva zvaigzne |
| Hidras α | 2,90 | 72 | F0 | Zemmilzis | Izstaro arī rentgenstarojumu |
Latvijā Dienvidu Hidra nav redzama.
Ilgonis Vilks "Dienvidu Hidra". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Dienvidu-Hidra (skatīts 25.06.2026)