Sūnu izpētei ir pieaugoša loma bioindikācijā sakarā ar globālām klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz dabiskiem biotopiem. Attīstoties dabas aizsardzībai, sūnas tiek pētītas gan kā dabas vērtības, gan kā funkciju un procesu indikatori dabā. Sūnas tiek ietvertas arī praktiski pielietojamos pētījumos mežzinātnē, telmatoloģijā, klimatoloģijā, ģeobotānikā, ekoloģijā, fitocenoloģijā u. c., jo tām ir liela loma kā dabisko ekosistēmu komponentiem. Saimnieciski īpaši nozīmīgas sūnas ir sfagni, kas purvos veido kūdru.

Brioloģija ir botānikas apakšnozare. Mūsdienu brioloģijā joprojām attīstās tās tradicionālie novirzieni, bet liela nozīme ir ekoloģijai, ģenētikai, sūnu izplatības ģeogrāfijai un floras kartēšanai, kā arī sugu un biotopu aizsardzībai.

Galvenās pētījumu metodes joprojām ir sūnu floras izpēte dabiskos un arī cilvēka ietekmētos biotopos, it sevišķi mazizpētītos reģionos tropu un ekvatoriālajā, kā arī arktiskajā un antarktiskajā klimata zonā, sūnu herbāriju kolekciju veidošana un sugu sastāva precizēšana ar mikroskopēšanas, bet mūsdienās arī ar ģenētisko analīžu metodēm. Sūnas tiek pētītas gan dabā, gan laboratorijās, kur var izzināt to dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un ķīmisko sastāvu.

Brioloģijas pirmsākumi rodami 16.–18. gs. Rietumeiropā. Pirmie briologi – vācu botāniķis Johans Dileniuss (Johann Jacob Dillenius) – darbs “Sūnu vēsture” (Historia Muscorum, 1741), Kazimirs Šmīdels (Casimir Christoph Schmiedel), Johans Hedvigs (Johann Hedwig). Par atsevišķu zinātni brioloģija izveidojās 19. gs., kad sūnu pētījumiem bija plašāk pieejami mikroskopi un vācu briologs Vilhelms Hofmeisters (Wilhelm Hofmeister) 1851. gadā sūnām atklāja paaudžu maiņu. Līdz tam sūnas iekļautas vienā grupā ar aļģēm, sēnēm un ķērpjiem. Vācu briologs Vilhelms Šimpers (Wilhelm Philipp Schimper) pirmais 1879. gadā sūnas (Bryophyta) apskata kā atsevišķu nodalījumu, un mūsdienās tām bioloģijas sistemātikā joprojām ir saglabājies tāds pats rangs. Plašākie sākotnējie pētījumi ir aprakstošajā sūnu sistemātikā, floristikā un morfoloģijā, kur darbojušies Edmunds Rusovs (Edmund Russow), Gustavs Girgensons (Gustav Karl Girgensohn), Oto Blandovs (Otto Christian Blandow) un Karls Varnstorfs (Carl Warnstorf), Sekstuss Lindbergs (Sextus Otto Lindberg) un citi. Brioloģijas izpētes objekti jau tradicionāli bija trīs augu valsts klases: ragvācelītes (Anthocerotophyta), aknu sūnas (Marchantiophyta) un lapu sūnas (Bryophyta); pēdējo tagad atzīst par atsevišķu apakšnodalījumu Bryophytina. Tā kā mūsdienu pētījumi pierāda, ka šo trīs klašu evolūcija bijusi atšķirīga, terminu “brioloģija” reizēm saprot šaurāk – kā lapu sūnu izpēti, bet aknu sūnas un ragvācelītes pēta atsevišķa botānikas nozare hepatikoloģija. Lielu ieguldījumu aknu sūnu izpētē (hepatikoloģijā) devuši Bartalemī Dimortjē (Barthélemy Charles Joseph Dumortier), Hanss Buhs (Hans Robert Victor Buch), Zigfrīds Arnells (Sigfrid Wilhelm Arnell) un citi. 

Galvenie mūsdienu brioloģijas pētījumu virzieni ir atsevišķu sugu ekoloģija, fizioloģija, evolūcija un taksonomija; populāciju ekoloģija un izplatības vēsture, sūnu paleobotānika un filoģenētika; retas un zinātnei jaunas sugas, sugu aizsardzība un apdraudētās sugas.

Galvenās pētniecības iestādes ir Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte (Sveriges Lantbruksuniversitet) Upsālā; Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitāte (Norges teknisk-naturvitenskapelige universitet) Tronheimā; Sistemātiskās botānikas institūts (Institut für Systematische Botanik) Šveicē, Cīrihē; Djūka Universitāte (Duke University) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Ziemeļkarolīnā, Durhamā; Oregonas Pavalsts universitāte (Oregon State University) ASV; Ziemeļvelsas Universitāte (University of North Wales) Lielbritānijā; Tartu universitātes (Tartu Ülikool) Ekoloģijas un Zemes zinātņu institūts (Ökoloogia ja maateaduste instituut), Helsinku Universitāte (Helsingin yliopisto), V. Komarova Botānikas institūts (Ботанический институт им. В.Л.Комарова, РАН) Sanktpēterburgā un Maskavas Valsts universitāte (Московский государственный университет имени М. В. Ломоносова) Krievijā, Hatori Botānikas laboratorija (Hattori Botanical Laboratory) Japānā; Austrālijas Nacionālais Botāniskais dārzs (Australian National Botanic Gardens) un citas. 

Pēdējās desmitgadēs lielu ieguldījumu brioloģijā devuši vairāki pētnieki. Vācu briologs Jans Peters Frāms (Jan-Peter Frahm) veicinājis informācijas apriti brioloģijā, veidojot elektronisku žurnālu Archive for Bryology. Vācu briologs Mihails Līts (Michael Lüth) ir sūnu floras pētnieks un izcils sūnu fotogrāfs. Norvēģu zinātnieki Tomass Halingbeks (Tomas Hallingbäck) un Lars Hedenēss (Lars Hedenäs) pētījuši sūnu floru, ekoloģiju un taksonomiju Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs, kopā ar kolēģiem izdevuši trīs Zviedrijas floras un faunas enciklopēdijas sējumus ar izplatības kartēm un ilustrācijām. Norvēģu zinātnieks Šels Flatbergs (Kjell Ivar Flatberg) ir sfagnu dzimtas speciālists, savkārt Hanss Bloms (Hans Havardsholm Blom) detalizēti izpētījis sarežģītas zaļsūnu ģints Schistidium taksonomiju. Larss Sēderstrēms (Lars Söderström) vadījis Ziemeļeiropas sūnu izplatības kartēšanas materiālu izdošanu. Marks Hills (Mark Oliver Hill) vadījis Eiropas jaunākā sūnu saraksta izveidi (Lielbritānija); amerikāņi Džons Šovs (John Shaw) un Bernards Gofinets (Bernard Goffinet) pēta sūnas ar DNS analīžu metodi. Mihails un Jeļena Ignatovi (Михаил Станиславович Игнатов, Елена Анатольевна Игнатова) izpētījuši sūnu floru daudzās maz zināmās teritorijās Krievijas Eiropas daļā un Āzijā. Austrāliešu briologs Rods Sepelts (Rod Seppelt) pēta Austrālijas un Antarktikas briofloru. Briologu sadarbības koordinācijā liela loma ir Starptautiskajai Briologu asociācijai (International Association of Bryologists, IAB) un Eiropā arī Eiropas Sūnu Aizsardzības komitejai (European Commitee for Conservation of Bryophyte, ECCB).

Revue Bryologique et Lichenologique (kopš 1874. gada; Francija), Bryologist (kopš 1898. gada; ASV), Journal of Bryology (kopš 1946. gada; līdz 1971. gadam ar nosaukumu Transactions of British Bryology Society; Lielbritānija), Lindbergia (kopš 1971. gada; Dānija), Arctoa (kopš 1992. gada; Krievija).