Toponīmika devusi lielu ieguldījumu valodniecības (īpaši semantikas un gramatikas) teoriju attīstībā, jo toponīmijā atklājas vairākas valodas attīstības (piemēram, valodas ekonomijas) likumsakarības, kas nav sastopamas apelatīvajā leksikā. Tāpat toponīmika ir svarīga ģeogrāfijas, etnogrāfijas un citu zinātnes nozaru pētījumos, caur vietvārdu cilmi un nozīmi atklājot izzudušu priekšmetu, jēdzienu un parādību kādreizējo eksistenci un izplatības areālus. Praktiski toponīmikas rezultātus izmanto kartogrāfijā, attēlojot ģeogrāfisko objektu nosaukumus kartē, kā arī jaunu vietvārdu radīšanā, citvalodas īpašvārdu atveidošanā, dzimtas vēstures izzināšanā un citur.