K. Nkruma piedzima nelielā apdzīvotā vietā britu kolonijas Zelta krasta dienvidos. Māte, anonas cilts piederīgā Elizabete Njanibā (Elizabeth Nyanibah), izaudzināja viņu viena pati. Maz zināms par K. Nkrumas tēvu, kurš bija zeltkalis, iespējams, vārdā Kofi Ngonloma (Kofi Ngonloma). K. Nkruma pirmo izglītību ieguva Akras Romas katoļu skolās (t. sk. Velsas prinča koledžā Ačimotā, Prince of Wales College at Achimota). 1935. gadā viņš iestājās Linkolnas Universitātē (Lincoln University, Pennsylvania) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur ieguva augstāko izglītību un uzsāka doktora līmeņa studijas. 1945. gadā K. Nkruma pārcēlās uz Londonu ar ieceri turpināt doktora studijas, tajā pašā laikā uzsākot darbību politikā. Viņš iesaistījās vairākās Panāfrikas kustības organizācijās un pievērsās sociālisma idejām.

1947. gadā K. Nkruma atgriezās Zelta krastā, lai piedalītos politikā, jo pēc jaunās kolonijas satversmes 1946. gadā, tā deva afrikāņiem plašākas tiesības politiskajā līdzdalībā. 1949. gadā viņš piedalījās Konvencijas tautas partijas (Convention People’s Party, CPP) dibināšanā, kļuva par tās ģenerālsekretāru un aktīvi iesaistījās ģenerālstreika organizēšanā. Pēc tam K. Nkrumu apcietināja, bet viņa pārstāvētā partija 1951. gadā uzvarēja kolonijas vēlēšanās. Politiskā spiediena rezultātā britu kolonijas gubernators atbrīvoja K. Nkrumu no cietuma un uzaicināja viņu veidot Zelta krasta valdību. No 1952. līdz 1957. gadam, K. Nkruma turpināja vadīt valdību un radīt priekšnoteikumus kolonijas neatkarības iegūšanai. 06.03.1957. Zelta krasta kolonija kļuva par neatkarīgu valsti – Ganas Republiku –, pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kas ieguva neatkarību no Eiropas valstīm.

Valdīt neatkarīgu, demokrātisku valsti bija grūtāks uzdevums nekā veidot plašu opozīciju pret koloniālismu. Pēc vairākām neveiksmēm un sabiedrības sašķeltības K. Nkruma 1964. gadā panāca Ganas konstitūcijas maiņu ar mērķi izveidot vienpartijas sistēmu (ar viņu pašu prezidenta amatā uz neierobežotu laiku).

K. Nkruma būtībā uzņēmās Ganas valsts veidotāja un vadoņa funkcijas. Viņs pats izveidoja valsts simboliku, valsts politiskos un ekonomiskos pamatus. Ārpolitikā viņš aktīvi piedalījās cīņā par dekolonizāciju un piedalījās Āfrikas Vienotības organizācijas (Organization for African Unity, OAU) izveidē. K. Nkrumas vizītes laikā Ziemeļvjetnamā un Ķīnā 1966. gadā armijas virsnieki gāza viņa varu valsts apvērsumā. K. Nkruma vairs neatgriezās Ganā, bet dzīvoja kaimiņvalstī Gvinejā. 08.1971. viņš devās ārstēt ādas vēzi uz Rumāniju, kur 1972. gadā mira.

Pēctecis Valsts prezidenta amatā Džozefs Arturs Ankra (Joseph Arthur Ankrah).

Neraugoties uz K. Nkrumas diktatora politiku, viņš kļuvis par simbolu Ganas un visas Āfrikas atbrīvošanai no koloniālās varas un kontinenta atdzimšanai. K. Nkrumam pasniegti daudzi nacionāli un starptautiski apbalvojumi. Viņš pazīstams arī kā ievērojams Panāfrikas kustības ideologs un vairāku grāmatu autors.

K. Nkruma attēlots televīzijas seriālā “Kronis” (The Crown, 2. sezona, 2017, ASV, Lielbritānija). K. Nkrumas politiskā dzīve attēlota arī vairākās dokumentālās filmās un īsfilmās: “Nkruma un melnā vara” (Nkrumah and Black Power) un “Āfrikas melnā zvaigzne” (Africa’s Black Star).