AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 30. oktobrī
Aldis Purs

Kvame Nkruma

(angļu Kwame Nkrumah; 21.09.1909. Nkrofulā, Zelta krastā, tagad Ganas Republika–27.04.1972. Bukarestē, Rumānijā. Apbedīts Nkrofulā, 01.07.1992. pārapbedīts Kvames Nkruma mauzolejā, Kwame Nkrumah Mausoleum, Ganas galvaspilsētā Akrā)
pirmais neatkarīgās Ganas Republikas prezidents (01.07.1960.–24.02.1966.), filozofs, sociologs un politologs
Kvame Nkruma.

Kvame Nkruma.

Avots: Getty Images, 517480376.

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Politiskā darbība
  • 3.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 4.
    Atspoguļojums kino
  • Multivide 2
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Politiskā darbība
  • 3.
    Valsts un sabiedrības novērtējums
  • 4.
    Atspoguļojums kino
Sociālā izcelšanās un izglītība

K. Nkruma piedzima nelielā apdzīvotā vietā britu kolonijas Zelta krasta dienvidos. Māte, anonas cilts piederīgā Elizabete Njanibā (Elizabeth Nyanibah), izaudzināja viņu viena pati. Maz zināms par K. Nkrumas tēvu, kurš bija zeltkalis, iespējams, vārdā Kofi Ngonloma (Kofi Ngonloma). K. Nkruma pirmo izglītību ieguva Akras Romas katoļu skolās (t. sk. Velsas prinča koledžā Ačimotā, Prince of Wales College at Achimota). 1935. gadā viņš iestājās Linkolnas Universitātē (Lincoln University, Pennsylvania) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur ieguva augstāko izglītību un uzsāka doktora līmeņa studijas. 1945. gadā K. Nkruma pārcēlās uz Londonu ar ieceri turpināt doktora studijas, tajā pašā laikā uzsākot darbību politikā. Viņš iesaistījās vairākās Panāfrikas kustības organizācijās un pievērsās sociālisma idejām.

Politiskā darbība

1947. gadā K. Nkruma atgriezās Zelta krastā, lai piedalītos politikā, jo pēc jaunās kolonijas satversmes 1946. gadā, tā deva afrikāņiem plašākas tiesības politiskajā līdzdalībā. 1949. gadā viņš piedalījās Konvencijas tautas partijas (Convention People’s Party, CPP) dibināšanā, kļuva par tās ģenerālsekretāru un aktīvi iesaistījās ģenerālstreika organizēšanā. Pēc tam K. Nkrumu apcietināja, bet viņa pārstāvētā partija 1951. gadā uzvarēja kolonijas vēlēšanās. Politiskā spiediena rezultātā britu kolonijas gubernators atbrīvoja K. Nkrumu no cietuma un uzaicināja viņu veidot Zelta krasta valdību. No 1952. līdz 1957. gadam, K. Nkruma turpināja vadīt valdību un radīt priekšnoteikumus kolonijas neatkarības iegūšanai. 06.03.1957. Zelta krasta kolonija kļuva par neatkarīgu valsti – Ganas Republiku –, pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kas ieguva neatkarību no Eiropas valstīm.

Kvame Nkruma uzstājas ar runu ANO Ģenerālajā asamblejā. Ņujorka, 23.09.1960.

Kvame Nkruma uzstājas ar runu ANO Ģenerālajā asamblejā. Ņujorka, 23.09.1960.

Avots: Underwood Archives/Getty Images, 161756742.

Valdīt neatkarīgu, demokrātisku valsti bija grūtāks uzdevums nekā veidot plašu opozīciju pret koloniālismu. Pēc vairākām neveiksmēm un sabiedrības sašķeltības K. Nkruma 1964. gadā panāca Ganas konstitūcijas maiņu ar mērķi izveidot vienpartijas sistēmu (ar viņu pašu prezidenta amatā uz neierobežotu laiku).

K. Nkruma būtībā uzņēmās Ganas valsts veidotāja un vadoņa funkcijas. Viņs pats izveidoja valsts simboliku, valsts politiskos un ekonomiskos pamatus. Ārpolitikā viņš aktīvi piedalījās cīņā par dekolonizāciju un piedalījās Āfrikas Vienotības organizācijas (Organization for African Unity, OAU) izveidē. K. Nkrumas vizītes laikā Ziemeļvjetnamā un Ķīnā 1966. gadā armijas virsnieki gāza viņa varu valsts apvērsumā. K. Nkruma vairs neatgriezās Ganā, bet dzīvoja kaimiņvalstī Gvinejā. 08.1971. viņš devās ārstēt ādas vēzi uz Rumāniju, kur 1972. gadā mira.

Pēctecis Valsts prezidenta amatā Džozefs Arturs Ankra (Joseph Arthur Ankrah).

Valsts un sabiedrības novērtējums

Neraugoties uz K. Nkrumas diktatora politiku, viņš kļuvis par simbolu Ganas un visas Āfrikas atbrīvošanai no koloniālās varas un kontinenta atdzimšanai. K. Nkrumam pasniegti daudzi nacionāli un starptautiski apbalvojumi. Viņš pazīstams arī kā ievērojams Panāfrikas kustības ideologs un vairāku grāmatu autors.

Atspoguļojums kino

K. Nkruma attēlots televīzijas seriālā “Kronis” (The Crown, 2. sezona, 2017, ASV, Lielbritānija). K. Nkrumas politiskā dzīve attēlota arī vairākās dokumentālās filmās un īsfilmās: “Nkruma un melnā vara” (Nkrumah and Black Power) un “Āfrikas melnā zvaigzne” (Africa’s Black Star).

Multivide

Kvame Nkruma.

Kvame Nkruma.

Avots: Getty Images, 517480376.

Kvame Nkruma uzstājas ar runu ANO Ģenerālajā asamblejā. Ņujorka, 23.09.1960.

Kvame Nkruma uzstājas ar runu ANO Ģenerālajā asamblejā. Ņujorka, 23.09.1960.

Avots: Underwood Archives/Getty Images, 161756742.

Kvame Nkruma.

Avots: Getty Images, 517480376.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • K. Nkrumas mauzoleja un muzeja tīmekļa vietne
  • K. Nkrumas tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Assesnsoh, A.B., African Political Leadership: Jomo Kenyatta, Kwame Nkrumah, and Julius K. Nyerere, Krieger Publishing Co., 1988.
  • Birmingham, D., Kwame Nkrumah: The Father of African Nationalism, Ohio University Press, 1998.
  • Nkrumah, K., Neocolonialism, The Last Struggle of Imperialism, Pana Press, 1965.
  • Nkrumah, K., Africa Must Unite, Publications International, 1970.
  • Nkrumah, K., Ghana: The Autobiography of Kwame Nkrumah, International Publishers, 1971.

Aldis Purs "Kvame Nkruma". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 08.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4182 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana