Dekolonizācijas process ir svarīga un noteicoša tēma daudzos literāros darbos, mākslā un kinomakslā, bet bieži vien tas tiek lokalizēts katrā atsevišķā vietā vai laikā un netiek atspoguļots kā daļa no visaptveroša viļņa. Piemēram, gandrīz visās bijušās kolonijās dekolonizācijas process atspoguļots kā valsts neatkarības cīņa vai kustība. Valsts nozīmīgākās politiskās personas – no Džordža Vašingtona (George Washington) līdz M. K. Gandijam, Ho Šī Minam, K. Nkrumam un Patrisam Lumumbam (franču Patrice Emery Lumumba) – tiek attēloti kā valsts tēvi un varoņi, nevis kā daļa no pasaules dekolonizācijas procesa. Līdzīgs redzes loka trūkums ir arī metropoles literatūrā, mākslā un kinomākslā, kur šis process attēlots kā eposa beigas atsevišķā kolonijā, bieži ar melanholisku pieskaņu (īpaši Indijā un to kolonistu vidē, kuri palika uz dzīvi jaunizveidotajās valstīs, kā, piemēram, Kenijā), vai stāstīts par zaudēto slavu un spēku iekšpolitiskās debatēs, kur daži politiskie spēki žēlojās par zaudēto impēriju. Būtība dekolonizācijas literaturā, mākslā un kinomākslā ar retiem izņēmumiem meklējama katrā valstī atsevišķi.
Tomēr daži metropoļu rakstnieki, piemēram, Džordžs Orvels (George Orwell), īpaši viņa romāns “Birmas dienas” (Burmese Days, 1934) un esejas (“Šaujot ziloni”, Shooting an Elephant, 1936), kā arī franču filozofi Žans Pols Sartrs (Jean Paul Sartre) un Francs Fanons (Franz Omar Fanon) plaši aprakstījuši dekolonizācijas tēmu. Ārpus neatkarības cīņas motīva jaundibināto valstu literatūrā un kinomākslā atspoguļotas arī citas tēmas: jautājums par Rietumos izglītotās elites atrašanos starp Rietumu pasauli un vietējo kultūru, piemēram, Vaguja Gālija (Waguih Ghali) “Alus snūkera klubā” (Beer in the Snooker Club, 1964), par filozofisko cīņu rakstnieku un mākslinieku starpā par valodas lietošanu – vai nu metropoles, vai vietējo valodu, piemēram, kenijiešu rakstnieka un dramaturga Ngūgī va Thiongo (kikuju Ngũgĩ wa Thiong'o) izvēle pāriet no angļu uz kikuju valodu, un fantāzijas, kad rakstnieki un mākslinieki iztēlojas viņu Zemeslodes daļas attīstību, ja eiropiešu iekarojumi nebūtu notikuši, piemēram, futūrisma kustība Āfrikā, spēlfilma “Melnā pantera” (Black Panther, režisors Raiens Kūglers, Ryan Coogler, 2018).