Retos gadījumos korupcijai ir pozitīva ietekme, piemēram, ar tās palīdzību var atvieglot administratīvo slogu, ko rada nevajadzīgi un apgrūtinoši noteikumi, vai arī iegūt materiālo nodrošinājumu darbiniekiem, kuru atalgojumam tikpat kā nav oficiālu līdzekļu. Tomēr mūsdienās ir vienprātība, ka korupcijas negatīvās sekas ir daudz nozīmīgākas.
Ekonomikā korupcija kropļo konkurenci, jo līgumi tiek slēgti ar korupcijā iesaistītajiem, nevis efektīvākajiem uzņēmumiem, kā arī mazina investīcijas, jo darbības efektivitātei nav izšķirošas nozīmes ekonomisko rezultātu sasniegšanā. Pasliktinās arī uzņēmējdarbības vide, piemēram, tiesas kā strīdu risināšanas instances nav uzticamas. Ja amatpersonas sistemātiski izspiež kukuļus, tie līdzinās papildu nodoklim. Ir abpusējs pastiprinošs sakars starp korupciju un ekonomisko nevienlīdzību, kur, no vienas puses, korupcija vēl vairāk pasliktina trūcīgāko sabiedrības slāņu apstākļus, bet, no otras puses, nevienlīdzība veicina korupciju (piemēram, tāpēc, ka ļoti trūcīgiem cilvēkiem ir grūti pilnvērtīgi piedalīties politikā un pieprasīt politisko līderu atbildību).
Politikā korupcija bieži grauj publisko institūciju un politiķu uzticamību un leģitimitāti. Kļūst grūtāk īstenot likumus un rīcībpolitiku, jo ieinteresētās puses ar korupcijas palīdzību panāk valsts darbības izkropļojumus. Korupcija politiskajā dzīvē var demotivēt līdzdalību (caurmēra pilsonim nostiprinās pārliecība, ka no viņa nekas nav atkarīgs) vai arī veicināt ekstrēmas politiskās darbības formas, tieksmi graut esošo politisko sistēmu. Korupcija var arī graut godīgu vēlēšanu norisi tieši (ar balsu pirkšanu vai vēlēšanu administrācijas ietekmēšanu) un netieši (ar manipulatīvām vēlēšanu kampaņām, kuras finansētas ar korupcijas ceļā iegūtiem līdzekļiem).
