Hronikai "Kodžiki" ir liela nozīme Japānas kultūras vēsturē ne tikai kā senākajam rakstu materiālam, bet arī kā šinto sakrālajai literatūrai, no kuras var uzzināt par japāņu reliģiskajiem uzskatiem viņu civilizācijas aizsākumos. "Kodžiki" sākumā aprakstīta pasaules veidošanās, zemes un debesu atdalīšanās no pirmatnējās masas, Japānas izveide (tradicionāli datēta ar 660. gadu p. m. ē), pirmo imperatoru valdīšanas laiks, un pēdējās trīs sadaļās stāstīts par notikumiem īsi pirms darba sastādīšanas. Hronika ir ne tikai reliģisks un vēsturisks teksts trīs sējumos, bet arī literārs darbs, jo satur dzeju, mītus un leģendas.
Pirmajā “Kodžiki” sējumā aprakstīts kā Augstajā debesu līdzenumā Takama-no-hara (高天原, Takama-no-Hara) rodas trīs dievi un noraugās lejā uz zemi, kas atgādina peldošu eļļu, kas slīd kā medūza. Pirmās dzīvības pazīmes šajā amorfajā pasaulē izskatās kā “niedru dīgsti”. Tiek radīti arī citi dievi, to vidū arī Idzanagi (伊邪那岐, Izanagi) un viņa sieva Idzanami (伊弉冉尊 vai 伊邪那美命, Izanami), kuriem trīs iepriekš radītie dievi liek izveidot cietzemi plūstošajā masā. Stāvot uz Debesu tilta, Idzanagi nolaiž lejā zobenu, kas rotāts ar dārgakmeņiem, un sakuļ ar to šķidro vielu, līdz izveidojas sala. Šī sala neatgādina nevienu no salām Japānas salu arhipelāgā, tā kalpo vienīgi kā cietzeme uz kuras tiek radītas Japānas salas. Idzanagi un Idzanami nolaižas uz šīs salas un ceremoniāli, apvijoties ap pīlāru, cenšas radīt bērnus. Pirmie divi nav izdevušies un no tiem atbrīvojas. Pāris lūdz padomu dieviem un tie saka, ka mēģinājums radīt bērnus bijis neveiksmīgs, jo Idzanami runājusi pirmā. Pāris nolaižas uz zemes vēlreiz, un iet apkārt pilāram, taču šoreiz Idzanagi runā pirmais un viņu bērni tiek radīti veiksmīgi. Pirmie bērni ir astoņas lielās salas: Avadži (淡路島, Awaji-shima), Šikoku (四国, Shikoku), Oki (沖島, Okishima), Kjūšū (九州, Kyūshū), Iki (壱岐島, Iki-no-shima), Sado (佐渡島 vai 佐渡ヶ島, abi Sadogashima) un Honšū (本州, Honshū). Tālāk seko sešas mazākas salas. Astoņi japāņiem ir maģisks skaitlis, kas parādās leģendās, kur minētas astoņas salas, astoņi dievi un astoņi kalni. Citur kultūrā tiek dota priekšroka nepāra cipariem. Kad zeme ir radīta, Idzanami un Idzanagi rada jūras, zemes, vēja, kalnu u. c. dievus. Idzanami dzemdē uguns dievu, bet tas apdedzina viņas orgānus un viņa nāvējoši saslimst. Kaut arī ir jau radīti 35 dievi, Idzanagi ir sadusmots, ka bērns izraisījis mātes nāvi, un nocērt tā galvu. No asins uz zobena rodas vēl trīs dievi un no citām asinīm vēl pieci. No sacirstā uguns dieva rodas atkal jauni astoņi dievi. Pirms Idzanami nomirst, no viņas izvemtā kuņģa satura, ekskrementiem un urīna rodas daudzi citi dievi. Tālāk stāstīts kā pēc Idzanami nāves Idzanagi dodas meklēt sievu uz mirušo zemi, bet vairs nespēj atgriest dzīvē. Hronikā “Kodžiki” atspoguļotie notikumi bieži salīdzināti ar grieķu mītiem. Arī fakts, ka no netīrumiem un urīna rodas dievi ir pārsteidzošs, taču acīmredzot ekskrementiem bija būtiska nozīme senajā lauksaimniecībā kā zemes mēslojumam. Pirmajā sējumā aprakstītas dažādu dievu aktivitātes, bet otrajā darbība ievirzās cilvēku pasaulē – galvenokārt stāstīts par valdniekiem un to gaitām, tomēr to darbībā joprojām ir daudz fantastikas elementu. Trešajā sējumā aprakstītie notikumi ir jau tuvāki reālajai cilvēku pasaulei. Arī šeit uzmanība vērsta uz valdnieku dzīves aprakstu.
