“Tosas dienasgrāmatu” ap 935. gadu prozā kanas rakstībā sarakstījis Ki no Curajuki (紀貫之, Ki no Tsurayuki). Japāņu izcelsmes kanas rakstība sniedza plašākas iespējas izteikties dialoga, vārdu spēles, dziesmu un vakas dzejas formā.

930. gadā Ki no Curajuki tika nozīmēts par Tosas provinces (mūsdienās atrodas Šikoku salā) gubernatoru, un uzskata, ka viņa dienasgrāmata tapusi aptuveni piecus gadus pēc viņa atgriešanās no šī darba. Dienasgrāmatā aprakstīts Ki no Curajuki ceļojums no Tosas provinces uz galvaspilsētu, un sīkās detaļas liecina, ka stāstījums izriet no viņa paša pieredzes, tomēr darba sākumā rakstīts, ka autore ir sieviete. Literatūras pētnieki šajā jautājumā izvirzījuši dažādas teorijas, tomēr galvenā ir, ka Ki no Curajuki apzināti slēpis savu identitāti, uzdodoties par sievieti, lai atbrīvotos no stingrajiem likumiem, kuriem bija jāseko, rakstot klasiskajā stilā, un vēlējās radīt jaunu literāro formu. Japānas literatūras vēsturē šis sacerējums saglabājies kā pirmais dienasgrāmatu literatūras paraugs, kurš kļuva ļoti iecienīts, un to turpināja daudzi vēlākie autori, sarakstot, piemēram, “Kagero dienasgrāmatu” (蜻蛉日記, Kagerō nikki), “Murasaki Šikibu dienasgrāmatu” (紫式部日, Murasaki Shikibu nikki), “Sarašinas dienasgrāmatu” (更級日記, Sarashina nikki) un citas. Cits iemesls vārda slēpšanai varēja būt autora vēlme izvairīties no atbildības par laikabiedru un sociālo normu kritiku, kas parādās darbā. Sacerējumā tiek aprakstītas sāpes un pārdzīvojumi par zaudējumiem un neveiksmēm, ko nevarētu uzskatīt par vīrietim cienīgu stāju, kā arī kanas rakstību Ki no Curajuki laikā galvenokārt izmantoja sievietes. Prozas tekstu papildina dzeja vakas (和歌, waka) formā, kā arī atsevišķi dzejoļi vai rindas no ķīniešu dzejas.