“Stāsti no Udži apkaimes” ir visaugstāk vērtētā viduslaiku secuvas (説話, setsuwa; stāstu-anekdošu) kolekcija, kas tika plaši publicēta un lasīta Tokugavas perioda laikā. Autors un sarakstīšanas laiks nav skaidri zināms – tiek uzskatīts, ka tas tapis 13. gs. sākumā. Heiana perioda (794–1185) beigās Bjodoina templī (平等院, Bjōdōin), Udži pilsētā (netālu no Kioto), dzīvojošais aristokrāts, kurš kalpoja kā vecākais konsuls (大納, dainagon), Minamoto no Takakuni (源 隆国, Minamoto no Takakuni) sarakstīja darbu “Vecākā konsula stāsti” (宇治大納言物語, Uji dainagon monogatari), kas bija labi pazīstams, bet oriģinālajā formā tika pazaudēts. Tomēr šo darbu 13. gs. sākumā restaurēja, un tā esošais nosaukums norāda, ka tika savāktas iepriekšējā krājuma stāstu atliekas Udži apkaimē (tādēļ arī radies nosaukums). Krājumā iekļauti 197 stāsti anekdošu formā, no kuriem 80 ietverti arī krājumā “Kondžaku monogatari” (今昔物語, Konjaku Monogatari), kas sastādīts Heiana periodā, kā arī ir stāsti-anekdotes, kas atrodamas arī citos secuvas krājumos. Vienu un to pašu darbu iekļaušana dažādos krājumos norādīja uz to popularitāti. Aptuveni 50 stāsti nav dublēti citos krājumos, tomēr arī to saturs ir ar humoristisku vai seksuālu pieskaņu, piemēram, vienu no stāstiem-anekdotēm sauc “Kā dēmoni atbrīvoja kādu no pumpas”. Stāsti krājumā nav sakārtoti pēc kādas noteiktas sistēmas, vienīgais kritērijs stāstu atlasei ir to interesantuma pakāpe. Tie ir dažādu veidu: gan humoristiski, gan nopietni, sacerēti Japānā, Ķīnā vai Indijā, aptuveni trešā daļa ir reliģiska satura. Reliģiskie stāsti varēja būt kuriozi atgadījumi no dzīves ar kādu noteiktu pamācību kontekstā. Daudzos stāstos aizraujošā veidā tiek kritizēti cilvēki ar dažādiem trūkumiem un vājībām no daudzveidīgiem sociālajiem slāņiem. Daļa no stāstiem sākas ar tipisku ievadfrāzi “Sensenos laikos...” (今は昔, Ima wa mukashi) un parasti beidzas ar vārdiem “un tā tas bija izstāstīts”. Daudzi no stāstiem cēlušies no pasakām (昔話, mukaši banaši), kas tautā bija pazīstamas jau vairākus gadsimtus. Stāstos pieminētie velni ir draudīga izskata, tomēr tie ēd, dzer, līksmo, dejo; dažkārt parastie cilvēki viņiem pievienojas.