1950. gadā absolvējis Rīgas 1. vidusskolu, 1954. gadā ‒ Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI).

Bērnībā un studiju gados spēlēja futbolu trenera Vadima Ulberga vadībā. Pēc augstskolas beigšanas tika norīkots darbā Kuldīgā. 1956. gadā atgriezies Rīgā, sācis vadīt Rīgas 2. sporta skolu un organizēt basketbola nodaļu, iesaistot trenerus Aleksi Aili, Gunāru Čaksti, vēlāk Andri Purkalnu, Aivaru Brigmani. Tad arī I. Pļaviņš pats sāka trenēt jaunos basketbolistus. 1973.‒1992. gadā strādāja Sporta komitejā par valsts treneri basketbolā. Līdz 2009. gadam strādāja Jaunatnes basketbola metodiskajā centrā. Visus šos gadus strādājis arī par treneri Valtera basketbola skolā, Bērnu un jauniešu basketbola skolā “Rīga/DSN”. I. Pļaviņa pazīstamākie audzēkņi ir Ivars Žvīgurs, Igors Miglinieks, Anete Muižniece-Brice, Kārlis Muižnieks, Roberts Štelmahers, Kristaps Janičenoks un citi. 2013. gadā I. Pļaviņa trenētie U12 basketbolisti izcīnīja 1. vietu Latvijā. I. Pļaviņš bija aktīvs basketbola tiesnesis. Daudzus gadus tiesājis atbildīgas sacensības, vēlāk – bijis spēļu komisārs.

I. Pļaviņa lielākie nopelni saistīti ar pakāpenības un sistemātiskuma precīzu ievērošanu basketbolā. Viņš ir viens no nedaudzajiem jaunatnes basketbola treneriem, kurš nākamās grūtību pakāpes uzdevumu dod tikai tad, kad ir apgūts iepriekš dotais uzdevums.

Latvijas Basketbola savienība iekļāvusi I. Pļaviņu Latvijas Basketbola savienības Goda zālē. 2014. gadā I. Pļaviņš saņēmis Latvijas Gada balvu sportā “Par mūža ieguldījumu”. 2020. gadā I. Pļaviņam pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu sporta attīstībā.