20. gs. 20. gados sacensības, kurās slēpošana bija apvienota ar šaušanu, sāka rīkot daudzu valstu armijās. Latvijā pirmo reizi šādas sacensības norisinājās 1928. gadā; 12.03.1933. Rīgā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā ar šaušanu, kurās 19 komandu konkurencē uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulks. Līdzīgas sacensības rīkotas Cēsīs, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.

Šajā laikā sacensību norise ievērojami atšķīrās no mūsdienu biatlona, piemēram, nereti slēpošanā un šaušanā sacensības notika atsevišķi. Populārāki bija patruļu slēpojumi, kuros četru vīru komandai ar šautenēm bija jāveic soda aplis, ja kāds no dalībniekiem veica neprecīzu šāvienu. 1936.‒1939. gadā Latvijas, Polijas, Somijas un Igaunijas komandas piedalījās regulārās starptautiskās sacensībās militārajā slēpošanā. Sacensību programmā bija 30 km patruļu slēpojums un 4x10 km stafete.

Pēc Otrā pasaules kara tika veiktas būtiskas izmaiņas biatlona sacensību norisē, un 1960. gadā biatlons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā. Latvijā 1961. gadā Ērgļos par pirmo Latvijas čempionu 20 km biatlonā kļuva talsinieks Elmārs Špīss. Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš. 1968. gadā Starptautiskā Modernās pieccīņas savienība (Union Internationale de Pentathlon Moderne, UIPM) savā nosaukumā iekļāva vārdu “biatlons” un kļuva par Starptautisko modernās pieccīņas un biatlona savienību (Union Internationale de Pentathlon Moderne et Biathlon, UIMPB), tomēr šajā laikā Latvijas PSR biatlons atradās Distanču slēpošanas federācijas paspārnē. Tikai 1993. gadā tika izveidota Starptautiskā Biatlona savienība (International Biathlon Union, IBU), kuras izstāšanās procedūra no UIPMB noslēdzās 1998. gadā.

Pirmajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kausa izcīņā biatlonā 1969. gadā 20 km uzvarēja J. Gulbis, kurš iepriekšējā sezonā pretendēja uz vietu olimpiskajā komandā startam Grenobles spēlēs. Par PSRS vicečempionu vissavienības “Dinamo” komandā kļuva rīdzinieks Jevgeņijs Paņukovs, kurš uzvarēja patruļu slēpojumā. Stafetē “Dinamo” komandā par PSRS junioru čempioniem kļuva Vitālijs Urbanovičs un Augusts Upens.

1970. gadā PSRS junioru izlasē iekļuva Juris Vingris, Edgars Verners un Aleksandrs Bogdanovs, kurš pasaules čempionātā Esterzundā izcīnīja 3. vietu stafetē. Nākamajā sezonā par divkārtēju pasaules junioru čempionu kļuva Jānis Čaurs, stafetē šādu titulu ieguva arī A. Bogdanovs. 1971. gadā V. Urbanovičs, uzvarot sociālistisko valstu sacensībās, kļuva par pirmo starptautiskās klases sporta meistaru. 1972. gadā J. Čaurs izcīnīja savu trešo pasaules čempiona medaļu, bet A. Bogdanovs kļuva par vicečempionu, stafetē abi finišēja trešie (1973. gadā pasaules čempionātā A. Bogdanovs izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu stafetē).

70. gados Latvijā biatlonu attīstīja sporta biedrībās “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un ASK, kā arī Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS. Republikas līmeņa sacensībās Cēsu vai Gaiziņa apkaimē pieaugušo un junioru konkurencē nereti startēja vairāk nekā 50 dalībnieku. Latvijā un PSRS “Dinamo” sistēmā notika arī sacensības dienesta biatlonā, šaušanai izmantojot 9 mm automātisko pistoli. 80. gados biatlonam Latvijā pievērsās arī biedrība DOSAAF, aktīvi attīstot sieviešu biatlonu.

1983. gadā par pasaules junioru vicečempionu stafetē kļuva Ivars Silups, kurš 10 km sprintā finišēja 3. vietā. Par PSRS vicečempioni sprintā kļuva Dzintra Jakobsone. Dz. Jakobsone individuāli izcīnīja arī divas PSRS čempionāta bronzas medaļas. 1989. gadā par PSRS junioru čempioni kļuva Ieva Cēderštrēma.

Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā treneru Jāņa Zupas un V. Urbanoviča vadītā Latvijas komanda biatlona sacensībās bija visjaunākā, no kuras augstāko – 13. vietu sprintā izcīnīja Oļegs Maļuhins. 1994. gada spēlēs Lillehammerē komandas līderis ar 19. vietu 20 km bija Gundars Upenieks. Šajās spēlēs Latvija debitēja arī sieviešu konkurencē, I. Cēderštrēmai-Volfai 7,5 km sprintā izcīnot 28. vietu, bet 15 km – 30. vietu.

1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano Latvijas biatlonisti jau ieradās kā Eiropas meistarsacīkšu un pasaules kausa (PK) izcīņas posmu medaļu ieguvēji. Olimpiādē Latvijas biatlonisti visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. 20 km Ilmārs Bricis izcīnīja 5. vietu, 10 km sprintā piektais finišēja Jēkabs Nākums, sestais – O. Maļuhins. 4x7,5 km stafetē līdz trešajam posmam Latvija (O. Maļuhins, I. Bricis, G. Upenieks, J. Nākums) ar Vāciju cīnījās par vadību, finišējot sestajā vietā. I. Cēderštrēmai-Volfai vislabāk veicās 15 km, kur viņa guva 25. vietu.

Līdz nākamajām spēlēm O. Maļuhins 1999. gadā izcīnīja pirmo uzvaru PK posmā sprintā, bet I. Bricis 2001. gada pasaules čempionātā ‒ bronzas medaļu 20 km distancē. Tomēr Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistu labākais rezultāts bija O. Maļuhina 30. vieta 12,5 km iedzīšanā.

Vēl vienu pasaules čempionāta bronzas medaļu I. Bricis izcīnīja 2005. gadā sprintā. 2006. gadā Turīnā viņš guva savu augstāko vietu olimpiskajās spēlēs, 12,5 km iedzīšanā finišējot ceturtais. Sievietēm 15 km distancē desmitā bija Madara Līduma. Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā I. Bricis sprintā finišēja četrpadsmitais, kas bija Latvijas biatlonistu labākais rezultāts. 2006. un 2010. gada spēlēs Latvija startēja ar pilnu sieviešu komandu.

2014. gada olimpiskajām spēlēm Latvija pirmo reizi nekvalificējās ar pilnu komandu. Tomēr jaunais līderis Andrejs Rastorgujevs, kas vairākkārt bija iekļuvis labāko desmitniekā PK posmos, savās otrajās spēlēs sasniedza augstvērtīgo 9. vietu 12,5 km iedzīšanā.

2016. gada ziemā Baiba Bendika kļuva par pirmo Latvijas biatlonisti, kura PK izcīņas posmā sievietēm iekļuvusi labāko sešniekā, Kenmorā finišējot piektā 7,5 km sprintā, bet 2017. gadā PK izcīņas pēdējās sacensībās Holmenkollenā 15 km distancē ar kopējo startu A. Rastorgujevs, finišējot otrais, pirmo reizi karjerā kāpa uz PK goda pjedestāla. Pirms viņa to bija spējuši tikai O. Maļuhins un I. Bricis.

Latvijas Biatlona federācija (LBF) dibināta 1991. gadā. Par tās pirmo prezidentu ievēlēts Ivars Strautiņš, 1994.‒2002. gadā LBF prezidents bija Žoržs Tikmers, līdz 2014. gadam – Jānis Bērziņš, kuru 2006. gadā uz četriem gadiem ievēlēja par IBU Attīstības komisijas locekli. 2014. gadā par LBF prezidenti kļuva Baiba Broka, kura ievēlēta IBU Juridiskajā komisijā.

Latvijā moderni biatlona centri ar asfaltētām, apgaismotām trasēm un sniega ražošanas iekārtām izveidoti “Smeceres sila” bāzē pie Madonas un Priekuļos, kā arī Alūksnē. Dažādas ietilpības šautuves ar trasēm iekārtotas Jankās pie Pļaviņām, Talsos, Daugavpilī un Gulbenē. Sporta skolās biatlonā trenējas gandrīz 200 jauniešu, elites un junioru grupā sacenšas 15–20 sportistu, strādā 23 biatlona treneri.

50 gados nozīmīgu ieguldījumu augstas klases biatlonistu sagatavošanā snieguši Elmārs Gateris, Zigurds Zēbergs, Jānis Štegmanis, Zigurds Konušs, Juris Lukstiņš, Kārlis Ūsiņš, Egils Ziņģītis, A. Upens, Dzintars Balodis, Juris Kaurāts, J. Zupa, V. Urbanovičs, Nikolajs Solovjovs, Māris Čakars, Juris Stīpnieks, Sergejs Sverčkovs, Valdis Bērziņš, Intars Berkulis un citi treneri.

Sagatavošanās periodā notiek sacensības (pasaules čempionātus ieskaitot) vasaras biatlonā, kurā distances tiek veiktas skriešus vai ar rollerslēpēm. Pasaules čempionātos krosa biatlonā 1999.‒2001. gadā. I. Bricis izcīnījis 2., 3. un 1. vietu iedzīšanā, kā arī kopā ar O. Maļuhinu, G. Upenieku un J. Nākumu šādas pat godalgas guvis stafetē. 2006. gada Eiropa čempionāts krosa biatlonā notika Priekuļos.