Pazīmju raksturojums, klasifikācija, piemēri Lai auga pazīmi varētu izmantot pētījumiem, tai jāatbilst kritērijiem: 1) pazīmei jābūt saistītai ar kādu auga funkciju; 2) tai jābūt relatīvi viegli un ātri izmērāmai; 3) pazīmei jābūt izmērāmai pēc vienotas metodikas lielam daudzumam dažādu sugu dažādos augšanas apstākļos; 4) pazīmei jāļauj veidot sugu hierarhiju, kas atšķirīgās vidēs saglabājas nemainīga. Pazīmes, kas atbilst šādiem kritērijiem, ļauj salīdzināt augu un ekosistēmu funkcionēšanu dažādās vidēs.
Augu funkcionālās pazīmes ietver:
- visa auga pazīmes (piemēram, auga garums (plant height), auga dzīvības forma (life form));
- lapu pazīmes (piemēram, lapas īpatnējais laukums (specific leaf area, SLA), slāpekļa saturs lapā (leaf nitrogen content));
- stumbra un pazemes pazīmes (piemēram, mizas biezums (bark thickness), saknes garums (root length));
- reģeneratīvās pazīmes (piemēram, izplatīšanās veids (dispersal mode), sēklas masa (seed mass), asnu dīgšanas kapacitāte (resprouting capacity)).
- organisma fizioloģiju (piemēram, bazālais metabolisma ātrums (basal metabolic rate), barības vielu saturs lapā (nutrient content per leaf), salizturība (frost tolerance), fotosintēzes ātrums (photosynthetic rate));
- organisma bioķīmiju (piemēram, hlorofila saturs lapā (leaf chlorophyll content));
- organisma morfoloģiju (piemēram, sēklas lielums (seed size), lapas masa uz laukuma vienību (leaf mass per area), koksnes blīvums (wood density));
- organisma fenoloģiju (piemēram, pirmās ziedēšanas datums (first flowering date)).
Atkarībā no mērīšanas sarežģītības pazīmes var būt vienkārši iegūstamas (soft traits) vai sarežģīti iegūstamas (hard traits). Vienkārši iegūstamas pazīmes izmanto kā aizstājējvērtības (as proxies), jo tās viegli novērot un ātri izmērīt, bet tās vājāk korelē ar ekosistēmas funkcijām. Piemēram, sēklu izplatīšanās procesu raksturo izplatīšanās kapacitāte (dispersal capacity), kas ir sarežģīti iegūstama pazīme, taču šo pašu procesu var analizēt, arī nosakot sēklas masu, sēklas formu (seed shape) un izplatīšanās veidu, kas visas ir vienkārši iegūstamas pazīmes. Vienkārši iegūstamas pazīmes sauc arī par funkcionālajiem marķieriem. Pazīme var būt kvantitatīva (piemēram, auga garums, sēklu masa) vai kvalitatīva (piemēram, viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs, vasarzaļš, ziemzaļš vai mūžzaļš augs).
Izšķir reakcijas pazīmes (response traits) un iedarbības pazīmes (effect traits). Reakcijas pazīmes saistītas ar auga atbildes reakciju uz vides izmaiņām. Tās mainās līdz ar vides gradientu un nosaka ekosistēmas noturību (resilience). Iedarbības pazīmes saistītas ar paša auga iedarbību uz vidi un uz tās funkcijām, piemēram, uz bioģeoķīmiskajiem procesiem, oglekļa dioksīda (CO2) fiksāciju, produktivitāti, traucējumiem. Šīs abas grupas var arī pārklāties.
Sugas var ievērojami atšķirties pēc pazīmju vērtībām, kas saistīts ar to dažādo evolucionāro attīstību. Piemēram, lapas laukums var būt no 1 mm2 (volfijām, Wolffia spp) līdz pat 6 m2 (karaliskajai viktorijai, Victoria amazonica).

Volfijas sugas (Wolffia globosa) lapiņas ir vienas no mazākajām lapiņām pasaulē.
Avots: Shutterstock.com.
Šī pazīme ir saistīta ar ūdens un barības vielu pieejamību: aukstākā, sausākā un barības vielām nabadzīgākā vidē augošiem augiem lapas izmērs parasti ir mazāks. Saistību starp lapas izmēru un klimatu izmanto paleoklimata rekonstruēšanā. Pazīmju mainību (trait variability) aplūko vairākos līmeņos:
1) iekšsugas līmenī (intraspecific level), kad suga parāda kādas pazīmes mainību, reaģējot uz kādu vides faktoru. Iekšsugas pazīmes mainību (intraspecific trait variability) nosaka divi mehānismi: sugas ģenētiskā mainība (genetic variability) un fenotipiskais plastiskums (phenotypic plasticity);
2) sugas līmenī (species level), kad tiek salīdzināta kādas pazīmes vērtība vienai sugai, kas atrodas dažādās pozīcijās gar vides gradientu (vides gradients – vides faktora pakāpeniskas izmaiņas telpā vai laikā);
3) starp sugām – augu sabiedrību līmenī (community level).
Pazīme var būt atkarīga arī no citām pazīmēm, ko nosaka kovariācija starp pazīmju pāriem vai to kopām. Piemēram, augiem, kas aug resursiem nabadzīgā vidē, raksturīgs zems augšanas, fotosintēzes, barības vielu uzsūkšanas un audu aprites ātrums, bet augsta sekundāro metabolītu koncentrācija. Šādas pazīmju kopas ļauj identificēt vairākas variāciju asis, kas attēlo dažādas augu stratēģijas. Augu stratēģiju definēšanā būtiskas ir trīs dimensijas: (1) resursu iegūšana un izmantošana (resource acquisition and use), (2) auga augšana un konkurētspēja (competitive ability) un (3) reprodukcija (sexual regeneration). Attiecības starp pazīmēm tiek izmantotas pētījumos, kas saistīti ar augu atbildes reakciju uz zemes izmantošanas izmaiņām, biodaudzveidības-biomasas veģetācijas dinamikas modeļos un citur.
Atkarībā no pētāmā jautājuma augus grupē pēc to pazīmēm augu funkcionālajās grupās (plant functional groups). Piemēram, lai pētītu augu izplatīšanos un konkurenci, augus var grupēt pēc sēklu lieluma; lai pētītu gaismas uztveršanas spēju – pēc lapas īpatnējā laukuma; lai pētītu fotosintēzi – pēc barības vielu koncentrācijas lapā (leaf nutrient concentration); lai pētītu aizsardzības spēju pret kaitēkļiem – pēc koksnes blīvuma, lapu stingrības (leaf toughness). Augus, kas līdzīgā veidā atbild uz konkrētām vides izmaiņām vai ietekmē tās, apvieno vienā funkcionālajā grupā.
Ekosistēmā mītošo sugu funkcionālo pazīmju daudzveidība nosaka dotās ekosistēmas funkcionālo daudzveidību. Tās novērtēšanai izmanto funkcionālās daudzveidības indeksus: pazīmju vērtību vidējo svērto (Community Weighted Mean of trait values, CWM), pazīmju vērtību vidējo varianci (Community Weighted Variance of trait values, CWV), Rao indeksu (Rao index, Q); funkcionālās izkliedētības indeksu (functional dispersion index, FDis) un citus. Izvēloties pazīmes indeksu aprēķināšanai, būtiski ņemt vērā, cik un kādas pazīmes iekļaut un kādu ieskatu tās sniegs analizējamos ekosistēmas procesos vai struktūrā. Piemēram, oglekļa sekvestrēšanu veģetācijā un augsnē izsaka pazīmes: vainaga lielums un arhitektūra, koksnes blīvums, augstums, ziedēšanas fenoloģija, augšanas forma, lapu pakaišu daudzums, saknes garums, saknes blīvums, relatīvais augšanas ātrums (relative growth rate, RGR), slāpekļa saturs lapā.