Hartai ir 25 dalībvalstis (2021; Armēnija, Austrija, Bosnija un Hercegovina, Čehija, Dānija, Horvātija, Kipra, Lielbritānija, Lihtenšteina, Luksemburga, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ukraina, Ungārija, Vācija, Zviedrija). Latvijas Republika nav pievienojusies.
Hartas mērķis ir aizsargāt reģionālās un minoritāšu valodas un veicināt to lietošanu (piemēram, izglītībā, varas iestādēs, informācijas līdzekļos, kultūrā, ekonomikas un sabiedrisko aktivitāšu jomā). Hartas izpildi uzrauga Ekspertu komiteja, kurā ietilpst pa vienam loceklim no katras dalībvalsts, kurus ieceļ amatā Eiropas Padomes Ministru komiteja. Ekspertu pilnvaru termiņš ir seši gadi; tos var iecelt amatā atkārtoti. Ekspertu komiteja izskata dalībvalstu ziņojumus par Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas īstenošanu un sagatavo ziņojumu Eiropas Padomes Ministru komitejai. Eiropas Padomes Ministru komiteja apstiprina rekomendācijas dalībvalstij.