1887. gadā Siguldā ar kņaza Nikolaja Kropotkina (Николай Дмитриевич Кропоткин) atbalstu tika uzcelta pirmā kamaniņu trase Baltijā. 1910. gadā Rīgā, Āgenskalna priedēs līdzās Kristapa ielai, tika izveidota ledus trase kamaniņām, bobslejam un skeletonam. Kā maksas trase tā ziemā darbojās līdz pat 1920. gadam. Pēc Pirmā pasaules kara kamaniņu sports Latvijā faktiski tika aizmirsts.
1964. gadā kamaniņu sports tika iekļauts Ziemas olimpisko spēļu programmā. Tas veicināja sporta veida popularitāti arī Latvijā. 1967. gadā kamaniņu sporta entuziasti no Rīgas Gaļas konservu kombināta, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas, auto un elektrorūpnīcas “Pribor” sarīkoja pirmās sacensības, kurās piedalījās 32 dalībnieki. 25.01.1968. “Cīrulīšu” trasē Cēsīs notika pirmās neoficiālās sacensības, kurās piedalījās gandrīz visi sabiedriskie trases celtnieki. 31.01.1968. nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Kamaniņu–bobsleja sporta federācija. 21.02.1968. “Cīrulīšu” trasē aizvadītas 1. republikas sacensības.
1970. gadā tika uzbūvēta trase Ogrē. 1978. gadā Murjāņos pēc Rolanda Upatnieka iniciatīvas Ēvalda Vēveļa vadībā tika uzbūvēta koka kamaniņu trase. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvijas Kamaniņu federācija pievienojās Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai (Fédération Internationale de Luge de Course).
Padomju okupācijas laikā nozīmīgākās sacensības bija LPSR čempionāts un jaunatnes meistarsacīkstes, kā arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kausa izcīņa, kurās izcilus sasniegumus guva Astra Rībena-Vītola ‒ divkārtēja PSRS čempione (1977. un 1979. gadā), vairākkārtēja LPSR čempione ‒, kā arī Einārs Veikša ‒ Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempions (1981) un vicečempions (1984) divvietīgajās ekipāžās. Divvietīgā ekipāža Dainis Bremze un Aigars Kriķis ir trīskārtēji PSRS čempioni divniekā (1973–1975). Juris Eisaks bijis PSRS čempions vieniniekā (1978) un divniekā (1981), LPSR čempions divniekā (1977, 1979).