Atjaunots 2024. gada 3. oktobrī
Silvija Kristapsone

dzīves kvalitāte

(angļu quality of life, vācu Lebensqualität, franču qualité de vie, krievu kaчество жизни)

daudzdimensiāls koncepts, kas ietver visus dzīves aspektus; joprojām nav panākta vienošanās ne par koncepta dimensiju skaitu, ne arī par dažādību, tomēr var teikt, ka dzīves kvalitāte ietver fizisko labsajūtu, materiālo labklājību, starppersonu attiecības, personīgo attīstību, pašnoteikšanos, emocionālo labsajūtu, sociālo iekļaušanos un tiesības.

Saistītie šķirkļi

Kopsavilkums

Dzīves kvalitāte kļuvusi ievērojama sociālajā jomā kopš 20. gs. 70. gadiem. Tas ir plašs jēdziens, kas saistīts ar vispārējo labklājību sabiedrībā. Dzīves kvalitātes mērķis ‒ lai cilvēki, cik vien iespējams, sasniegtu savus individuālos mērķus un izvēlētos viņu ideālo dzīvesveidu. Šajā aspektā dzīves kvalitātes koncepcija pārsniedz dzīves apstākļu pieeju, kas koncentrējas uz pieejamiem materiāliem resursiem privātpersonām. Eiropas Savienības (European Union) aģentūras Eurofound pieejas pamatā ir atzinums, ka jēdziens “dzīves kvalitāte” raksturo gan personisko labklājību, gan sabiedrisko pakalpojumu un sabiedrības kvalitāti.

Noteikšanas kārtība

20. gs. dzīves kvalitāti mērīja ar materiālās labklājības līmeni, ko raksturo iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteiktu pirktspējas paritātes standarta (PPS) vienībās. Jo augstāks bija kādas valsts IKP, jo cilvēku dzīves kvalitāte tika uzskatīta par labāku. 21. gs. sākumā sociālie indikatori un dzīves kvalitāte ir kļuvuši par populārām pētniecības jomām, un ir radītas dažādas metodes dzīves kvalitātes novērtēšanai dažādām cilvēku grupām un sabiedrībai kopumā. Dzīves kvalitāte ietver savstarpējā mijiedarbībā esošus objektīvus un subjektīvus rādītājus dažādās dzīves jomās. Kā objektīvie dzīves kvalitātes rādītāji līdzās IKP uz iedzīvotāju tiek lietoti valsts statistikas fiksētie ekonomiskās un sociālās attīstības raksturotāji, piemēram, nodarbinātība un materiālie ienākumi dažādās sociālās grupās, iedzīvotāju izglītības, veselības u. tml. rādītāji. Globālā mērogā tautas attīstības indekss (Human Development Index, HDI) ir dzīves ilguma, izglītības un ienākumu uz vienu iedzīvotāju salikts statistiskais rādītājs, kas valstis pēc tautas attīstības klasificē četros līmeņos, raksturojot arī atsevišķus dzīves kvalitātes aspektus.

Pasaules valstu labklājības indekss (The Legatum Prosperity Index) ir kombinēts rādītājs, kas novērtē pasaules valstu panākumus pēc to labklājības un attīstības līmeņa un tiek veidots kopš 2006. gada, lai izpētītu sabiedrības labklājību un tās attīstību pasaules mērogā. Labklājības indekss šobrīd ir vienīgais globālais mērījums, kur labklājību uztver 104 mainīgie, kas tiek nodalīti 12 apakšindeksos: investīciju vide, uzņēmējdarbības nosacījumi, piekļuve tirgum un infrastruktūrai, ekonomikas kvalitāte, izglītība, veselība, dzīves apstākļi, dabas vide, drošība un drošums, pārvaldība, personiskā brīvība un sociālais kapitāls. Kopš 2012. gada, atbalstot ANO augsta līmeņa sanāksmi “Labklājība un laime: jaunas ekonomiskās paradigmas definēšana” (Wellbeing and Happiness: Defining a New Economic Paradigm), tiek veidots laimes indekss (World Happiness Index), parādot, ka cilvēku dzīves kvalitāti var saskaņoti, ticami un pamatoti novērtēt ar dažādiem subjektīviem labklājības pasākumiem, ko kolektīvi dēvē kā laimi. Laimes indeksa galvenie mainīgie ir IKP uz iedzīvotāju, sociālais atbalsts, veselīgas dzīves ilgums, brīvība izvēlēties, dāsnums, korupcijas uztvere.

Subjektīvie dzīves kvalitātes aspekti tiek noskaidroti dažādās aptaujās. Piemēram, Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums (European Quality of Life Survey, EQLS) ir pārbaudīts Eiropas Savienības (ES) dzīves kvalitātes uzraudzības un analīzes rīks. Šādi apsekojumi veikti 2003., 2007., 2011. un 2016. gadā, dokumentējot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus un sociālo stāvokli, iekļaujot novērtējumus: attieksmes un izvēles, resursus un pieredzi.

Rādītāju ietekmējošie faktori

Cilvēka nozīmīgākās vēlmes koncentrējas tieksmē pēc viņam vitāli nozīmīgiem faktoriem (labklājības, drošības, ilgtspējas), kurus detalizējot, var uzskaitīt vairākus savstarpēji cieši saistītus aspektus: informētība, izglītība, spēja radīt un izmantot jaunas idejas, nodarbinātība, materiālā labklājība, apkārtējās vides aizsardzība, materiālo un enerģijas resursu izmantošana, infrastruktūras pakalpojumi, līdzsvarota reģionu attīstība, cilvēkresursi, veselība, sociālā drošība; mājoklis, ģimene, sabiedrības saliedētība; demokrātijas līmeņa paaugstināšana, augošs tiesiskuma līmenis, fiziskā drošība, privātums, valsts pārvaldes modernizācija, iedzīvotājiem draudzīgi valsts pārvaldes pakalpojumi, ārējās attiecības, atvērtība; līdzdalība procesos, sava “es” nozīmība, izaugsmes stabilitāte, brīvā laika izmantošana un iespējas, kultūra un tā tālāk. Izmainoties vai tieši otrādi ‒ nemainoties ‒ kādam no faktoriem, dzīves kvalitātes rādītāja paaugstināšanās var būt ierobežota.

Nozīme tautsaimniecībā, politikā

Tautas attīstības indekss dinamikā raksturo pasaules valstu attīstību, dodot iespējas salīdzināt valstis, reģionus, kontinentus, globālā un lokālā mērogā apzināt esošo situāciju un veidot politiku iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Piemēram, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju PPS vienībās, tiek iegūts objektīvs dažādu valstu dzīves līmeņa salīdzinājums. Lai arī tas kopumā pasaulē palielinās, dzīves līmenis katrā valstī ir atšķirīgs (arī ES valstīs). Piemēram, ES struktūrfondi palīdz izlīdzināt šīs atšķirības, uzlabojot dzīvi nabadzīgākos reģionos. Vairāk nekā 35 % no ES budžeta tiek izmantoti, lai uzlabotu šo reģionu ekonomiku, tā savukārt stiprinot ES kopumā. Līdzīgi pēc paredzamā dzīves ilguma un izglītības rādītājiem var spriest par valstu iedzīvotāju un cilvēkkapitāla kvalitāti. Līdzīgas funkcijas pilda arī pārējie pieminētie indeksi un aptauju rezultāti.

Tautas attīstības indekss (HDI) 2018. gadā
Avots: UNDP, Human Development Reports.
TAI vieta	Valsts	Tautas attīstības indekss, punkti	Paredzamais mūža ilgums piedzimstot, gadi	Paredzamais izglītības ieguves laiks, gadi	Vidējais izglītības ieguves laiks, gadi	IKP uz vienu iedzīvotāju, 2011. gada PPS dolāros
TAI vieta	Valsts	Tautas attīstības indekss, punkti	Paredzamais mūža ilgums piedzimstot, gadi	Paredzamais izglītības ieguves laiks, gadi	Vidējais izglītības ieguves laiks, gadi	IKP uz vienu iedzīvotāju, 2011. gada PPS dolāros
	Ļoti augsts attīstības līmenis
1	Norvēģija	0,954	82,3	18,1	12,6	68 059
2	Šveice	0,946	83,6	16,2	13,4	59 375
3	Īrija	0,942	82,1	18,8	12,5	55 660
4	Vācija	0,939	81,2	17,1	14,1	46 946
4	Honkonga	0,939	84,7	16,5	12,0	60 221
6	Austrālija	0,938	83,3	22,1	12,7	44 097
6	Īslande	0,938	82,9	19,2	12,5	47 566
8	Zviedrija	0,937	82,7	18,8	12,4	47 955
9	Singapūra	0,935	83,5	16,3	11,5	83 793
10	Nīderlande	0,933	82,1	18,0	12,2	50 013
...	...	...	...	...	...	...
30	Igaunija	0,882	78,6	16,1	13,0	30 379
...	...	...	...	...	...	...
34	Lietuva	0,869	75,7	16,5	13,0	29 775
...	...	...	...	...	...	...
39	Latvija	0,854	75,2	16,0	12,8	26 301
...	...	...	...	...	...	...
59	Turcija	0,806	77,4	16,4	7,7	24 905
60	Bahamas	0,805	73,8	12,8	11,5	28 395
61	Malaizija	0,804	76,0	13,5	10,2	27 227
62	Seišelas	0,801	73,3	15,5	9,7	25 077
	Augsts attīstibas līmenis
63	Serbija	0,799	75,8	14,8	11,2	15 218
63	Triniada un Tobago	0,799	73,4	13,0	11,0	28 497
65	Irāna	0,797	76,5	14,7	10,0	18 166
66	Mauritānija	0,796	74,9	15,0	9,4	22 724
...	...	...	...	...	...	...
115	Gabona	0,702	66,2	12,9	8,3	15 794
116	Ēģipte	0,700	71,8	13,1	7,3	10 744
	Vidējs attīstības līmenis
117	Maršala salas	0,698	73,9	12,4	10,9	4 633
118	Vjetnama	0,693	75,3	12,7	8,2	6 220
...	...	...	...	...	...	...
151	Zimbabve	0,563	61,2	10,5	8,3	2 661
152	Pakistāna	0,560	67,1	8,5	5,2	5 190
153	Solomonu salas	0,557	72,8	10,2	5,5	2 027
	Zems attīstības līmenis
154	Sīrija	0,549	71,8	8,9	5,1	2 725
155	Papua Jaungvineja	0,543	64,3	10,0	4,6	3 686
...	...	...	...	...	...	...
187	Čada	0,401	54,0	7,5	2,4	1 716
188	Centrālāfrikas Republika	0,381	52,8	7,6	4,3	777
189	Nigēra	0,377	62,0	6,5	2,0	912

Pasaules reģioni pēc *Legatum Prosperity* indeksa, 2019. gads
Avots: Legatum Institute, The Legatum Prosperity Index^TM 2019.
Reģions	Labklājība (kopā)	Drošība un drošums	Personiskā brīvība	Pārvaldība	Sociālais kapitāls	Investīciju vide	Uzņēmējdarbības nosacījumi	Piekļuve tirgum un infrastruktūrai	Ekonomikas kvalitāte	Dzīves apstākļi	Veselība	Izglītība	Dabas vide
Ziemeļamerika	1	2	2	1	1	1	1	1	1	2	2	1	1
Rietumeiropa	2	1	1	2	2	2	2	2	2	1	1	2	2
Austrumeiropa	3	3	4	4	6	4	4	3	4	3	5	3	4
Latīņamerika un Karību jūras reģions	4	5	3	5	4	5	6	5	5	4	3	4	3
Āzija un Klusā okeāna reģions	5	4	6	3	3	3	3	4	3	6	4	5	6
Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika	6	7	7	6	7	6	5	6	6	5	6	6	7
Subsahāras Āfrika	7	6	5	7	5	7	7	7	7	7	7	7	5

Laimes indekss, 2018 (vislaimīgākās valstis pasaulē desmit punktu sistēmā)
Avots: Helliwell, J., Layard, R. and J. Sachs (eds.), World Happiness Report 2019, New York, Sustainable Development Solutions Network, 2019.
1.	Somija	7,769
2.	Dānija	7,600
3.	Norvēģija	7,554
4.	Īslande	7,494
5.	Nīderlande	7,488
6.	Šveice	7,480
7.	Zviedrija	7,343
8.	Jaunzēlande	7,307
9.	Kanāda	7,278
10.	Austrija	7,246
...
54.	Latvija	5,94
...
151.	Malāvija	3,41
152.	Jemena	3,38
153.	Ruanda	3,33
154.	Tanzānija	3,23
155.	Afganistāna	3,2
156.	Centrālāfrikas Republika	3,08
157.	Sudānas dienvidu daļa	2,85

dzīves kvalitāte

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Autora ieteiktie papildu resursi

dzīves kvalitāte

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes