Rakstnieks lugā pievērsies galvenokārt jauniešu, kā arī vidējās paaudzes cilvēku attēlojumam. Centrālajam tēlam Uģim ir astoņpadsmit gadu, un viņš tikko beidzis celtniecības tehnikumu, līdzīgā vecumā ir arī viņa kursa biedri Indulis un Rūdolfs, pedagoģiskās skolas audzēknes Ilga un Annele. Deviņus gadus par Uģi vecāks ir viņa brālis Egils, kurš, tāpat kā Egila līgava Ērika, ir radiotehniķis, viņi abi strādā rūpnīcā VEF. Uģa un Egila vecākajam brālim Martam ir trīsdesmit gadu, viņš beidzis Mākslas akadēmiju glezniecības specialitātē, un viņa pirmais darbs, “Plostnieki”, ievērots ne tikai mākslas izstādē, bet jau nonācis muzejā. Vidējo paaudzi pārstāv kolhoza “Rīts” būvbrigadieris Mārtiņš Pudāns un viņa sieva, lopkope Emma, viņu meita Dace ir Uģa vecumā, jo nule kā beigusi vidusskolu. Jautājumā par kūts celtniecību Uģim sākotnēji izraisās ass konflikts ar Mārtiņu, kurš ir bijis darbu vadītājs. Tomēr domstarpības nav nepārvaramas, jo gan Uģis, gan Mārtiņš rīkojas, sekojot savai sirdsapziņai. Tieši šī iemesla dēļ Uģa sākotnējais kategoriskums zūd, un viņš sāk apzināties teorētiski apgūto zināšanu nepietiekamību saskarsmē ar konkrētiem cilvēkiem un reālām situācijām. Sākotnējie pretspēki lugas gaitā pamazām kļūst par sabiedrotajiem, kopīgi meklējot labākā risinājuma iespējas. Toties nesamierināmi Uģis nostājas pret ļaudīm, kas ir negodīgi un rīkojas savtīgu interešu vārdā. Visizteiktāk šādā ievirzē veidots kolhoza “Rīts” grāmatvedis Ojārs Krūklājs, kurš nodarbojas ar spekulācijām, privāti tirgojot kolhoza vajadzībām domātos materiālus. Viņa sabiedrotā ir gleznotāja Marta sieva Monika, arī viņas tēlā akcentētas galvenokārt tikai negatīvas īpašības. Gan Ojāra, gan Monikas tēlos pa daļai dominē stereotipi, viņi ir tuvi sociālistiskā reālisma estētikā raksturīgajiem ļaundariem, kuri pretojas sabiedrības attīstībai un nākotnes virzībai. Viens no padomju dramaturģijas stereotipiem bija arī tēlu pāraugšana, mainot savus uzskatus pareizajā virzienā, “Jaunākā brāļa vasarā” šāda pārvērtība notiek ar kolhoza šoferi Kārli Tērandu, kurš iemīlējies Dacē un sižeta risinājumā atzīst savus agrākos maldus. Tomēr lielākajai daļai lugas tēlu piemīt psiholoģiska daudzveidība, viņu raksturos un attiecībās atklāta gan racionāla domu pasaule, gan emocijas, svarīga nozīme lugā ir mīlestībai, kas nereti paliek neatbildēta. Viens no sarežģītākajiem lugas raksturiem ir Marts, kura gleznotāja karjera nonākusi krustcelēs, meklējot savu radošo piepildījumu. Kaut gan viņa iekšējā pasaule tiek atklāta tikai fragmentāri, jo rakstnieks cenzūras apstākļu dēļ par to nevarēja rakstīt plašāk, nojaušams, ka Marta iekšējo krīzi radījuši mākslai uzspiestie ierobežojumi, kas bija raksturīgi padomju sabiedrībā.
