Latvijā savvaļā sastopamas vairāk nekā 150 svešzemju dzīvnieku sugas. No tām invazīvas vai potenciāli invazīvas ir 18 sugas. Lielākā daļa ir ūdens dzīvnieki: rotans (Perccottus glenni), apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostamus), daudzveidīgā sēdgliemene (Dreissena polymorpha), dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus), signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis), dubļu krabis (Rhithropanopeus harrisii), sānpeldes (Gammarus tigrinis un Pontogammarus robustoides), mizīdas (Paramysis lacustris un Limnomysis benedeni), Eiropas akmeņu garnele (Palaemon eleagns). Invazīvi sauszemes dzīvnieki ir Amerikas ūdele (Neovison vison), jenotsuns (Nyctereutes procyonoides), Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), melngalvas mīkstgliemezis (Krynichilus melanocephalus) un daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis). Divas nematožu sugas (Anguillicola crassus un Dirofilaria repens) ir endoparazītiski tārpi. Invazīvo dzīvnieku sugu dabiskie izplatības areāli atrodas vietās, no kurām zooģeogrāfisku šķēršļu dēļ tie nespēj dabiski izplatīties. Invazīvās zvēru sugas 20. gs. 40. gados Latvijā introducētas kā medījami un vērtīgi kažokzvēri vai arī nonākušas savvaļā, izbēgot no kažokzvēru fermām. Sānpeldes un mizīdas sākotnēji introducētas, lai uzlabotu zivju barības bāzi. Vēlāk to izplatību veicinājuši kuģu balasta ūdeņi. Daudzveidīgo mārīti veiksmīgi introducēja Francijā 1982. gadā cīņai ar laputīm siltumnīcās. Tajā pašā gadā mārīti sāka tirgot kā bioloģiskās augu aizsardzības līdzekli, veicinot tās izplatīšanos Eiropā. Ar kuģu balasta ūdeņiem 19. gs. Eiropā ievazāts dubļu krabis un daudzveidīgā sēdgliemene. Gliemeņu izplatību veicināja 19. gs. beigās izraktie kuģu ceļu kanāli, kas savienoja Melnās jūras un Baltijas jūras baseinu upes. Ar kuģu balasta ūdeņiem 20. gs. sākumā ieveda Ķīnas cimdiņkrabi un, iespējams, Eiropas akmeņu garneli. Iespējams, līdzīgā veidā Latvijas piekrastes ūdeņos nonācis apaļais jūrasgrundulis, kas pirmo reizi konstatēts 2004. gadā. Apzināti savvaļā 1983. gadā izlaists signālvēzis, bet dzeloņvaigu vēzis Latvijā ienācis no Lietuvas, kur suga introducēta 20. gs. 90. gados. Abu šo sugu tālāku izplatīšanos veicina nesankcionēta pārvadāšana un ielaišana ūdenstilpēs. Zivis savvaļā visbiežāk nonāk no zivjaudzētavām un akvārijiem, pārvadājot un izlaižot ūdenstilpēs dzīvas zivis, kā arī izmantojot tās kā citu zivju dzīvu ēsmu. Iespējams, līdzīgā veidā 20. gs. 90. gados savvaļā nonācis rotans. Invazīvās kailgliemežu sugas Latvijas teritorijā parādījās laika posmā no 20. gs. 90. gadu beigām līdz 2010. gadam. Sauszemes gliemeži neapzināti izplatīti ar transportu un kravām, pārvadājot un tirgojot stādmateriālu. Parazītiskā nematode (Anguillicola crassus) ievesta ar zušiem, bet nematožu suga (Dirofilaria repens) ievazāta ar suņiem.
invazīvās dzīvnieku sugas Latvijā
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Daudzu invazīvo dzīvnieku sugu ietekme uz vietējām sugām un ekosistēmām joprojām nav zināma. Ir dati par to negatīvo ietekmi citās valstīs. Invazīvās dzīvnieku sugas starpsugu konkurences un atsevišķos gadījumos hibridizācijas rezultātā izspiež radniecīgās vietējās sugas, kas noved pie vietējo sugu izzušanas. Latvijā starpsugu konkurences dēļ vietējā Eiropas ūdele vairs nav sastopama. Hibridizācijas rezultātā vietās, kur ieviešas Spānijas kailgliemezis, izzūd vietējās radniecīgās kailgliemežu sugas. Invazīvās dzīvnieku sugas negatīvi ietekmē arī citas neradniecīgās dzīvnieku sugas, to izdzīvošanas un vairošanās sekmes. Invazīvai sugai kļūstot par dominējošu sugu, samazinās bioloģiskā daudzveidība un mainās faunas sastāvs. Vietās, kur rotans kļuvis par dominējošu sugu, būtiski samazinās tajās sastopamo bezmugurkaulnieku un abinieku sugu skaits. Apaļais jūrasgrundulis barojas ar gliemenēm, kas filtrē un attīra ūdeni. Gliemenes ir pamatbarība vietējām zivīm. Samazinoties gliemeņu skaitam, pastiprināti savairojas zaļaļģes, izraisot skābekļa trūkumu ūdenī. Tādēļ citas zivju sugas masveidā noslāpst, savukārt mencas un asari kļūst bīstami lietošanai cilvēka uzturā. Invazīvās dzīvnieku sugas var pārnēsāt vietējām sugām un cilvēkiem bīstamas slimības. Invazīvās dzīvnieku sugas bieži rada ekonomiskus zaudējumus lauksaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrās, ietekmē rekreāciju vietu un privātīpašumā esošo zemju kvalitāti. Pirmais solis, kā ierobežot invāziju, ir preventīvo pasākumu ievērošana. Piemēram, nepieļaut apzināti ievest, pavairot un izplatīt invazīvu sugu dzīvniekus, aizliegt tirdzniecību ar tiem, ieviest karantīnas pasākumus precēm, ar kurām var ievest šādus dzīvniekus, kontrolēt kuģu balastūdeņus. Otrs solis ir populāciju kontrole un skaita ierobežošana. Skaita ierobežošanai izmanto mehānisko iznīcināšanu, bioloģiskos un ķīmiskos līdzekļus. Ar bioloģiskajiem un ķīmiskajiem līdzekļiem jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neciestu vietējā fauna, mājdzīvnieki, cilvēki un vide. Invazīvo dzīvnieku, īpaši zivju un ūdens bezmugurkaulnieku, ja tie sastopami lielā skaitā un plašā teritorijā, pilnīga iznīcināšana ir praktiski neiespējama.
Biežāk sastopamo invazīvo dzīvnieku sugu izcelsmes areāli, ieviešanās un izplatīšanās Latvijā.
Autores veidota.
| Sugas nosaukums | Izcelsmes areāls | Introdukcija vai ieviešanās Latvijā | Izplatīšanās savvaļā Latvijā |
| Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus, sin. A.vulgaris) | Tiek pieņemts, ka Ibērijas pussala un Dienvidfrancija | 2009. gads | Kopš 2009. gada |
| Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) | Ziemeļamerika | 1983. gads | 20. gs. beigas |
| Mainīgā sēdgliemene, dreisena (Dreissena polymorpha) | Ponto-Kaspijas reģions | 19. gs. sākums | 19. gs. otrā puse |
| Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) | Tālie Austrumi | 20. gs. pirmā puse | 20. gs. beigas |
| Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) | Tālie Austrumi | 1948. gads | 20. gs. vidus |
| Amerikas ūdele (Mustela vison) | Ziemeļamerika | 1944. gads | 20. gs. otrā puse |
| Rotans (Percottus glehni, sin. Percottus glennii) | Tālie Austrumi | 20. gs. beigas | 20. gs. beigas |
| Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus) | Kaukāzs, Krimas pussala, Turcijas ZA un Irānas Z | 1997. gads. | 20. gs. beigas |
| Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostamus) | Ponto-Kaspijas reģions | 2004. gads | 21. gs. sākums |
| Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) | Ziemeļamerika | 20. gs. beigas | 21. gs. sākums |
| Dubļu krabis (Rhithropanopeus harrisii) | Ziemeļamerika | 2013. gads | Nav datu. Suga konstatēta Liepājas kanālā un Liepājas ostas teritorijā. |
| Sānpelde (Gammarus tigrinis) | Ziemeļamerika | 21. gs. sākums | 21. gs. sākums |
| Sānpelde (Pontogammarus robustoides) | Ponto-Kaspijas reģions | 20. gs. otrā puse | 20. gs. beigas |
| Mizīda (Paramysis lacustris benedeni) | Ponto-Kaspijas reģions | 20. gs. otrā puse | 20. gs. beigas |
| Mizīda (Limnomysis benedeni) | Ponto-Kaspijas reģions | 20. gs. otrā puse | 20. gs. beigas |
| Eiropas akmeņu garnele (Palaemon eleagns) | Atlantijas okeāna piekraste no Norvēģijas līdz Dienvidāfrikai, Vidusjūra un Melnā jūra | 2009. gads | 21. gs. sākums |
| Nematode (Anguillicola crassus) | Āzija | 1994. gads | 20. gs. beigas |
| Nematode (Dirofilaria repens) | Dienvideiropa | 21. gs. sākums | 21. gs. sākums |
Digna Pilāte "Invazīvās dzīvnieku sugas Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/7286-invaz%C4%ABv%C4%81s-dz%C4%ABvnieku-sugas-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)