AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 21. septembrī
Māris Burbergs

Arābu cilvēktiesību komiteja

(angļu Arab Human Rights Committee)
starptautiska reģionālā cilvēktiesību aizsardzības institūcija, kas uzrauga tiesību ievērošanu, kas noteiktas Arābu cilvēktiesību hartā (Arab Charter on Human Rights)

Saistītie šķirkļi

  • Arābu cilvēktiesību harta
  • cilvēktiesības

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums

Arābu cilvēktiesību komitejas izveide noteikta hartas 45. pantā. Komiteja sastāv no septiņiem locekļiem, kurus uz četriem gadiem, ar tiesībām tikt pārvēlētiem vienu reizi, ievēlē hartas dalībvalstis.

Komiteja izskata hartas dalībvalstu iesniegtos periodiskos ziņojumus par hartā ietverto tiesību aizsardzību attiecīgajā valstī. Saskaņā ar hartas 48. pantu dalībvalstij periodiskais ziņojums jāsniedz reizi trijos gados. Komiteja izskata ziņojumus un sniedz komentārus un rekomendācijas par hartas tiesību aizsardzību. Arābu cilvēktiesību komiteja iesniedz ikgadēju ziņojumu Arābu valstu līgas (League of Arab States) padomē. Ziņojumā tiek iekļauti komentāri un rekomendācijas hartas tiesību aizsardzībai dalībvalstīs.

Saistītie šķirkļi

  • Arābu cilvēktiesību harta
  • cilvēktiesības

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • International Commission of Jurists, The process of “modernizing” the Arab Charter on Human Rights: disquieting regression, 2003.
  • Monshipouri, M. and C.L. Kaufman, The OIC, Children’s Rights and Islam, Copenhagen: The Danish Institute for Human Rights, 2005.

Ieteicamā literatūra

  • Abiad, N., Sharia, Muslim States and International Human Rights Treaty Obligations: A Comparative Study, London, British Institute of International and Comparative Law, 2008.
  • Abiad, N. and F. Mansoor, Criminal Law and the Rights of the Child in Muslim States: A Comparative and Analytical Perspective, London, British Institute of International and Comparative Law, 2011.
  • Baderin, M. A., International Human Rights and Islamic Law, New York, Oxford University Press, 2005.
  • Brems, E., Human Rights: Universality and Diversity, The Hague, Boston, London, Martinus Nijhoff Publishers, 2001.
  • Glahn, B., A. M. Emon and M. Ellis (eds.), Islamic Law and International Human Rights Law: Searching for Common Ground?, Oxford, Oxford University Press, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Henkin, L., ‘The Universality of the Concept of Human Rights’, Annals of the American Academy of Political and Social Science, vol. 506, 1989, pp. 10–16.
  • Rehman, J. and S. C. Breau (eds.), Religion, Human Rights and International Law: A Critical Examination of Islamic State Practices, Leiden, Boston, Martinus Nijhoff Publishers, 2007.
  • Rishmawi, M., ‘The Arab Charter on Human Rights and the League of Arab States: An Update’, Human Rights Law Review, no. 10(1), 2010, pp. 169–178.

Burbergs M. "Arābu cilvēktiesību komiteja". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 23.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana