Paktu 07.2005. pieņēma Islāma sadarbības organizācija (Organisation of Islamic Cooperation).
Islāma bērnu tiesību pakts, atšķirībā no Apvienoto Nāciju Organizācijas, ANO (United Nations Organization) Bērnu tiesību konvencijas (Convnetion on the Rights of the Child) un Āfrikas bērnu tiesību un labklājības hartas (African Charter on the Rights and Welfare of the Child), nenosaka konkrētu vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par bērnu (ANO konvencijā un Āfrikas hartā tie ir 18 gadi). Pakts definē bērnu kā personu, kura nav sasniegusi briedumu saskaņā ar likumu, kam šī persona ir pakļauta, tas ir, noteicošais šajā jautājumā ir valstu nacionālie likumi, nevis pakts.
Pakta 2. pants nosaka vairākus pakta mērķus, piemēram, ģimenes stiprināšana, uzaudzināt musulmaņu paaudzes, kas tic Radītājam un paļaujas uz ticību, bezmaksas obligātā pamata un vidējā izglītība. Mērķu sasniegšanai pakts nosaka vairākus principus, piemēram, islāma šariata likumu ievērošana, bērna interešu aizsardzības prioritāte pār citām interesēm, neiejaukšanās valstu iekšējās lietās. Pakta 24. pants nosaka Islāma bērnu tiesību komitejas (Islamic Committee on the Rights of the Child) izveidi. Komitejā ir pārstāvis no katras pakta dalībvalsts. Komiteja reizi divos gados izvērtē paktā ietverto tiesību īstenošanā panākto progresu.