Izveidojās 1921. gada pavasarī Rozentovas (tagad Maltas) pagastā. Bandas kodolu veidoja N. Gavrilova brālis Andrejs Gavrilovs (arī saukts par “Japončiku”) un Pēteris Bērziņš. Savu darbību banda sāka ar Jāņa Survila veikala aplaupīšanu Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā 13.04.1921.

Banda darbojās Latgalē un Ziemeļvidzemē līdz 1922. gada pavasarim un bija pastrādājusi vairāk nekā 70 noziedzīgus nodarījumus, t. sk., astoņas bruņotas laupīšanas un divas slepkavības.

Bandā bija plašs atbalstītāju, kā arī zagto mantu slēpēju loks. Daudzus no bandas dalībniekiem vienoja radnieciskās un kaimiņattiecības. Bandas dalībnieku vidū dominēja Latgales vecticībnieki, lai gan bandas locekļiem bija dažādas etniskās un reliģiskās identitātes. Maskējoties laupītāji izmantoja Latvijas armijas formas tērpus un uzdevās par karavīriem. Laupīšanas tika izdarītas galvenokārt Daugavpils un Rēzeknes apriņķos, izņemot nakti no 12. uz 13.07.1921., kad banda Cēsu apriņķa Ļaudonas-Odzienas pagastā aplaupīja bijušā Latvijas armijas Operatīvās daļas Iekšējās izlūkošanas nodaļas priekšnieka Voldemāra Beķera tēva māju.

Japončiku laupītāju bandas likvidēšanā piedalījās policijas darbinieki no Rēzeknes un Daugavpils apriņķa, Daugavpils un Rīgas, kā arī aizsargi. 25.12.1921. Silajāņu pagastā arestēja bandas dalībnieku, nepilngadīgo Antonu Pastoru, no kura liecībām tika iegūta informācija par bandas darbību. Pēc A. Pastora norādes atrada brāļu Gavrilovu slēpšanās vietu Daugavpilī, kur apšaudes laikā 27.12.1921. sevi ievainoja A. Gavrilovs, kurš mira Daugavpils slimnīcā.

26.02.1922. Andrupenes pagasta policijas vajāts pašnāvību izdarīja P. Bērziņš, bet 08.03. Rozentovas pagastā, Vainovas sādžā Maltas un Rēzeknes policijas spēku ielenkts, aplenkts un ievainots, pašnāvību izdarīja Japončiku laupītāju bandas vadonis N. Gavrilovs. 

Vajājot Japončiku laupītāju bandu, krita Ozolmuižas pagasta jaunākais kārtībnieks Jānis Žikars (08.12.1921.), Rozentovas pagasta vecākais kārtībnieks Aleksandrs Vītoliņš (no ievainojumiem mira 11.03.1921.). Tika ievainoti: Rozentovas pagasta jaunākais kārtībnieks Jāzeps Bogdanovs, Andrupenes pagasta jaunākais kārtībnieks Pēteris Svirskis, Ozolmuižas pagasta aizsargs Aleksejs Ivanovs. 14.03.1922. ar iekšlietu ministra rakstu tika izteikta pateicība policijas ierēdņiem par uzupurēšanos dienesta labā pie “Japončiku” bandas gūstīšanas, kā arī izmaksātas naudas balvas.

Pamatojoties uz pastrādāto noziegumu smagumu Japončiku laupītāju bandu tiesāja kara tiesas sesija Rēzeknē 04.–26.07.1924. Pie atbildības tika sauktas 63 personas, no tiem apcietinājumā Daugavpils un Rēzeknes cietumos atradās 31 persona. Kara tiesa uz nāvi pakarot notiesāja bandas dalībniekus Mihailu Goršakovu, Kondratiju Kozlovu, Vasiliju Blohinu, Ankudinu Filatovu, Ignatiju Mazuru (nāvessods izpildīts 30.11.1924. Daugavpilī) un Ņikitu Pavlovu (nāvessods izpildīts 01.12.1924. Rīgā). 18.11.1924. M. Goršakovam un I. Mazuram izdevās izbēgt no Daugavpils cietuma, bet 19.11. viņi tika notverti. Kara tiesa attaisnoja 25 apsūdzētos, pārējie tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz dažādiem termiņiem.

Lielā apsūdzēto skaita un pastrādāto noziegumu dēļ tiesas process Rēzeknē guva plašu atbalsi reģiona un arī visas Latvijas sabiedrībā un tika plaši atspoguļots tā laika presē. Pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bija 18 sējumos, bet apsūdzības raksts bija tipogrāfiski iespiests. Tiesas laikā 09.07.1924. blakus telpās Kara tiesas zālei 9. Rēzeknes pulka dižkareivis T. Štāls, atrazdamies sardzes dienestā un neuzmanīgi rīkodamies ar šauteni, nošāva kareivi H. Veineri.   Vārds “japončiks” tika izmantots kā sugas vārds vardarbības apzīmēšanai.