AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 16. janvārī
MārtiņŔ Sudārs

kosmosa izpēte

(angļu space exploration, astronautics, vācu Weltraumforschung, Astronautic, franču exploration de l’espace, astronautique, krievu исслеГование космоса, космонавтика), arÄ« astronautika, kosmonautika
zinātnes un tehnikas nozaru kopums kosmiskās telpas (kosmosa) izpētei, izmantojot kosmiskos aparātus, kas izvietoti kosmiskajā telpā; kosmiskā telpa atrodas ap Zemi ārpus tās atmosfēras, ietver starpplanētu telpu un debess Ä·ermeņus

Saistītie Ŕķirkļi

  • astrofizika
  • astrometrija
  • astronomija
  • ārpusgalaktikas astronomija
  • debess mehānika
  • Galaktikas astronomija
  • novērojumu astronomija

Nozares un apakŔnozares

astronomija
  • kosmoloÄ£ija
  • kosmosa izpēte
  • novērojumu astronomija
  • planetoloÄ£ija
Starptautiskā Kosmiskā stacija. 2018. gads.

Starptautiskā Kosmiskā stacija. 2018. gads.

Avots: NASA/Roscosmos.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 3.
    Saistība ar citām zinātnes nozarēm
  • 4.
    Galvenie sastāvelementi un pamatjēdzieni
  • 5.
    ÄŖsa vēsture
  • 6.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 7.
    Svarīgākās ar nozari saistītās iestādes
  • 8.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 9.
    Ievērojamākie nozares darbinieki, funkcionāri
  • Multivide 7
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 3.
    Saistība ar citām zinātnes nozarēm
  • 4.
    Galvenie sastāvelementi un pamatjēdzieni
  • 5.
    ÄŖsa vēsture
  • 6.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 7.
    Svarīgākās ar nozari saistītās iestādes
  • 8.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 9.
    Ievērojamākie nozares darbinieki, funkcionāri
Kopsavilkums

Kosmosa izpēte lÄ«dzās debess Ä·ermeņu izpētei ietver arÄ« kosmisko aparātu un kosmosa resursu izmantoÅ”anu tautsaimniecÄ«bā – meteoroloÄ£iskiem un dabas resursu novērojumiem, sakaru nodroÅ”ināŔanai, navigācijai, kā arÄ« militāriem mērÄ·iem. Tā kā nav fizikāli noteiktas robežas starp Zemes atmosfēru un ārējo telpu, par kosmisko telpu uzskata augstumu, kas ir lielāks par 100 km virs jÅ«ras lÄ«meņa. Å o robežu sauc par Kārmāna lÄ«niju.

Praktiskā un teorētiskā nozīme

Kosmosa izpēte ļauj iegÅ«t fundamentālas zināŔanas par Visuma uzbÅ«vi, Saules sistēmas un Zemes dzÄ«vÄ«bas izcelsmi, Zemes resursiem, kā arÄ« kosmosa kolonizāciju. Kosmosa kolonizācija ir starptautiskās sabiedrÄ«bas izvirzÄ«ts mērÄ·is nākotnē, un tās pirmie posmi ietver pastāvÄ«gas apmetnes izveidi uz Mēness un Marsa. Ar kosmosa izpētes praktisko nozÄ«mi saprot tās ieguldÄ«jumu astronomijā, dabaszinātnēs, tautsaimniecÄ«bā un inženierzinātnēs. Kosmosa izpētes teorētiskā un praktiskā nozÄ«me visvairāk atspoguļojas astronomijā.

Saistība ar citām zinātnes nozarēm

Kosmosa izpēte ietver elementus no gandrÄ«z visām dabaszinātnēm un daļas inženierzinātņu. Ar kosmosa izpēti saistÄ«tās zinātnes iedala divās grupās: 1) dabas un inženierzinātnes, kas nepiecieÅ”amas kosmosa izpētes realizācijai; 2) dabaszinātnes, kuras izmanto kosmiskos aparātus saviem pētÄ«jumiem. Piemēram, bioloÄ£ija, fizika, Ä·Ä«mija, materiālzinātnes izmanto iespēju veikt eksperimentus mikrogravitācijas apstākļos. Iespēju pacelt kosmosā instrumentus Zemes resursu novēroÅ”anai izmanto meteoroloÄ£ijā, arÄ« bioloÄ£ijas un Ä£eogrāfijas nozarēs.

Kosmosa izpētei ir cieÅ”a saistÄ«ba ar inženierzinātnēm. Ņemot vērā augstās kosmisko aparātu palaiÅ”anas izmaksas (40–100 000 EUR/kg, 2016), liela nozÄ«me ir materiālzinātnēm, kas cenÅ”as padarÄ«t kosmiskos aparātus pēc iespējas vieglākus. Ja paredzēta kosmosa kuÄ£a atgrieÅ”anās uz Zemes, nepiecieÅ”ams pielietot jaunākās tehnoloÄ£ijas termiskās aizsardzÄ«bas izstrādei. Lai ietaupÄ«tu nepiecieÅ”amo virsmas laukumu un samazinātu masu, tiek palielināts saules bateriju paneļu lietderÄ«bas koeficients, ar ko nodarbojas pusvadÄ«tāju fizika. RaÄ·eÅ”degvielas un raÄ·eÅ”dzinēju izstrādē liela nozÄ«me ir Ä·Ä«mijai. Sadarbojoties ar kodolfizikas ekspertiem, nākotnē iespējama kodoldzinēju izmantoÅ”ana starpplanētu un starpzvaigžnu automātiskajām misijām.

Galvenie sastāvelementi un pamatjēdzieni

Kosmosa izpētes pamatā ir kosmiskais lidojums ‒ kosmiskā aparāta pastāvÄ«ga vai Ä«slaicÄ«ga pārvietoÅ”anās kosmiskajā telpā inerces un gravitācijas spēku ietekmē. Lielākā daļa kosmisko aparātu atrodas nepārtrauktā kustÄ«bā kosmiskajā telpā, izņemot tos, kuri atrodas uz kāda debess Ä·ermeņa virsmas. Trajektorijas, pa kurām kustas kosmiskie aparāti, sauc par orbÄ«tām. Kosmiskais aparāts tiek pacelts kosmiskajā telpā kā derÄ«gā krava ar kosmisko raÄ·eti. Kosmiskā aparāta dzÄ«ves cikls sastāv no vairākiem posmiem: projektēŔanas, izgatavoÅ”anas, testēŔanas, nogādāŔanas kosmosā, kosmiskās misijas, kuras laikā tiek veikta debess Ä·ermeņu vai dabas parādÄ«bu izpēte, un misijas beigām. Kosmiskā misija ir notikumu kopums no kosmiskā aparāta starta lÄ«dz tā funkcionēŔanas beigām. Kosmiskos aparātus, kuri kosmiskajā telpā spēj pārvietoties patstāvÄ«gi, sauc par kosmosa kuÄ£iem. Kosmosa kuÄ£us iedala pilotējamos un nepilotējamos jeb automātiskajos. Tiem var bÅ«t spēja ar dzinēju palÄ«dzÄ«bu mainÄ«t lidojuma orbÄ«tu. Zemes tuvumā esoÅ”s kosmiskais aparāts ir Zemes mākslÄ«gais pavadonis (ZMP) jeb satelÄ«ts. ZMP tiek izmantoti tautsaimniecÄ«bas un militāriem mērÄ·iem, laikapstākļu un Zemes resursu ilgstoÅ”ai novēroÅ”anai un citiem nolÅ«kiem. ZMP var bÅ«t lieli (lÄ«dz 20 t) sakaru pavadoņi vai kosmiskās observatorijas, kā arÄ« dažus centimetrus nelieli (vieglāki par kg). Nelieli ZMP pārsvarā paredzēti izglÄ«tojoÅ”iem mērÄ·iem (piemēram, Cubesat standarta ZMP, ko bÅ«vē universitātes vai entuziastu grupas).

Lai kosmisko aparātu (kosmosa kuÄ£i vai ZMP) nogādātu ārpus atmosfēras, nepiecieÅ”ams pieŔķirt lielu kinētisko enerÄ£iju jeb ātrumu Zemes gravitācijas lauka un atmosfēras pretestÄ«bas pārvarēŔanai. To veic ar kosmiskajām raÄ·etēm, sadedzinot raÄ·eÅ”degvielu raÄ·eÅ”dzinējos, kas pārvērÅ” degvielas Ä·Ä«misko enerÄ£iju kinētiskajā enerÄ£ijā. Kosmiskās raÄ·etes iedala vienreiz un daudzreiz izmantojamās. Daudzreiz izmantojami var bÅ«t arÄ« atseviŔķi to elementi ‒ visbiežāk pirmās pakāpes un starta paātrinātāji. Kosmisko raÄ·eÅ”u pēdējās pakāpes, kas paredzētas kosmisko aparātu ievadīŔanai to gala orbÄ«tās vai starpplanētu trajektorijās, sauc par augŔējām raÄ·eÅ”pakāpēm. Tās var bÅ«t aprÄ«kotas ar elektriskiem raÄ·eÅ”dzinējiem.

Kosmisko raÄ·eÅ”u palaiÅ”anai nepiecieÅ”ama Ä«paÅ”a vieta un infrastruktÅ«ras komplekss – kosmodroms. InfrastruktÅ«ra ietver starta platformu, starta iekārtu, transportēŔanas ceļu vai dzelzceļu, transportēŔanas iekārtu, montāžas angārus, degvielas uzpildes torni un lidojuma vadÄ«bas centru. ApdzÄ«vojama kosmosa infrastruktÅ«ra, kas piemērota ilgstoÅ”am darbam orbÄ«tā, ir kosmiskā stacija. Kosmiskās stacijas konstruētas no kopā savienotiem apdzÄ«vojamiem moduļiem, karkasa, radiatoriem, saules bateriju paneļiem. Astronauti un derÄ«gā krava (aparatÅ«ra un lÄ«dzekļi zinātnisko eksperimentu veikÅ”anai, Å«dens, skābeklis) ar kosmosa kuÄ£i tiek nogādāti uz kosmisko staciju, kas atrodas zemā orbÄ«tā ap Zemi. Kosmiskais kuÄ£is tiek savienots ar staciju, izmantojot sakabināŔanas mehānismu.

Kosmiskais aparāts, kas sagatavots un aprÄ«kots debess Ä·ermeņu izpētei tuvumā, ir starpplanētu zonde (arÄ« kosmiskā zonde). AtseviŔķi izŔķir Mēness zondi, kas paredzēta Mēness izpētei. Ar starpplanētu zondi tiek pētÄ«tas Saules sistēmas planētas un to dabiskie pavadoņi, asteroÄ«di un komētas. Izpēte tuvplānā dod iespēju iegÅ«t augstas izŔķirtspējas attēlus, precÄ«zus magnētiskā lauka mērÄ«jumus, iežu Ä·Ä«miskā sastāva analÄ«zes u. c., ko nav iespējams iegÅ«t ar novērojumiem uz Zemes. Starpplanētu zonde var bÅ«t aprÄ«kota ar nolaižamo aparātu ‒ zondes daļu, kas mÄ«ksti nosēžas uz planētas virsmas. AtseviŔķos gadÄ«jumos zonde projektēta tā, lai spētu piezemēties uz debess Ä·ermeņa virsmas pati. Uz debess Ä·ermeņiem, kam nav atmosfēras, bremzēŔanai izmanto raÄ·eÅ”dzinējus, bet uz debess Ä·ermeņiem ar atmosfēru – aerodinamisko pretestÄ«bu, ko rada kapsulas korpuss, kurā ievietots nolaižamais aparāts. Nolaižamais aparāts aprÄ«kots ar foto vai video kamerām, instrumentiem planētas iežu un atmosfēras pētīŔanai, kā arÄ« sakaru iekārtu, lai nodroÅ”inātu datu pārraidi uz misijas vadÄ«bas centru. Nolaižamais aparāts var ietvert arÄ« ar riteņiem aprÄ«kotu paÅ”gājējrobotu jeb roveri (surface rover), ar kuru iespējams pārvietoties pa planētas virsmu, izpētot vairāk iežu paraugu un iegÅ«stot kvalitatÄ«vākas virsmas fotogrāfijas.

Uz debess Ä·ermeņiem, kuriem ir atmosfēra, iespējams samazināt ātrumu no orbitālā lÄ«dz nosēŔanās ātrumam, izmantojot aerodinamiskus spēkus. Šādus kosmiskos aparātus sauc par atmosfēras laivām. To forma var bÅ«t kā kosmoplānam vai kapsulai. Kosmoplānam raksturÄ«ga augsta aerodinamiskā kvalitāte un manevrētspēja, kas dod iespēju nolaisties uz skrejceļa kā lidmaŔīnai vai arÄ« ar izpletni izvēlētajā vietā uz planētas virsmas. Kapsulām ir zema aerodinamiskā kvalitāte un nepiecieÅ”ams izmantot izpletņa sistēmu. Kapsulu priekÅ”rocÄ«ba ir to kompaktā forma un vienkārŔība. Kapsulas tiek izmantotas gan pilotējamās misijās, astronautiem atgriežoties uz Zemes, gan nolaižamo aparātu un zinātniskās aparatÅ«ras nogādāŔanai uz Marsa, Veneras vai Titāna virsmas. Kosmoplānus izmanto tikai astronautu vai derÄ«gās kravas nogādāŔanai orbÄ«tā ap Zemi un/vai atpakaļ uz Zemes virsmas. To izstrāde un ekspluatācija ir dārgāka nekā kapsulām.

Starpplanētu misijās nepiecieÅ”ams liels laiks pētāmā debess Ä·ermeņa sasniegÅ”anai. Lidojums uz Marsu ilgst vismaz seÅ”us mēneÅ”us, bet uz tālākiem Saules sistēmas debess Ä·ermeņiem – 15 un vairāk gadus. Lielā attālumā no Zemes starpplanētu zondei nepiecieÅ”ams jaudÄ«gs raidÄ«tājs, kā arÄ« liela izmēra antena, lai uz Zemes varētu uztvert vāju signālu.

Kosmosa kuģi, starpplanētu zondes un gandrīz visi ZMP aprīkoti ar neatkarīgiem enerģijas avotiem. Zemes un Marsa tuvumā kā galveno enerģijas avotu izmanto saules baterijas. Tālāk prom no Saules (aiz Jupitera orbītas) galvenais enerģijas avots ir termoradioizotopu ģenerators.

Marsa Odisejas zondes palaiŔana. Kanaverala, Florida. 2001. gads.

Marsa Odisejas zondes palaiŔana. Kanaverala, Florida. 2001. gads.

Avots: NASA.

ÄŖsa vēsture

LÄ«dz 19. gs. kosmosa izpēte saistÄ«ta ar rakstnieku un filozofu darbiem, bez reālas saiknes ar kosmosa izpētei nepiecieÅ”amiem inženiertehniskiem risinājumiem. Franču rakstnieks un inženieris Žils Verns (Jules Gabriel Verne) romānā ā€œNo Zemes lÄ«dz Mēnesimā€ (De la Terre Ć  la Lune, 1865) pirmo reizi samērā precÄ«zi aprakstÄ«jis pilotējamu ceļojumu uz Mēnesi ar kosmosa kuÄ£i, kas izÅ”aujams no lielgabala. 1903. gadā krievu un padomju izgudrotājs un matemātikas skolotājs KonstantÄ«ns Ciolkovskis (ŠšŠ¾Š½ŃŃ‚Š°Š½Ń‚ŠøŠ½ ЭГуaрГович Циолкoвский) publicēja pirmo tehnisko darbu par reaktÄ«vo kustÄ«bu, kas ir kosmisko raÄ·eÅ”u darbÄ«bas pamatprincips. 1924. gadā K. Ciolkovskis aprakstÄ«ja daudzpakāpju kosmisko raÄ·eÅ”u darbÄ«bas principu un nepiecieÅ”amÄ«bu.

Pēc Pirmā pasaules kara kosmisko raÄ·eÅ”u attÄ«stÄ«ba koncentrējās Vācijā. Pirmais cilvēka radÄ«tais objekts kosmiskajā telpā (03.10.1942.) bija vācu V-2 ballistiskā raÄ·ete. Tomēr par kosmosa izpētes ēras sākumu uzskata pirmā ZMP Sputnik-1 (Š”ŠæŃƒŃ‚Š½ŠøŠŗ-1) palaiÅ”anu 04.10.1957. Å o ZMP palaida Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«ba (PSRS), izmantojot modificētu R-7 ballistiskās raÄ·etes versiju Sputnik 11A59 (Š”ŠæŃƒŃ‚Š½ŠøŠŗ 11A59). Pirmais pilotējamais lidojums ārpus Zemes atmosfēras notika 12.04.1961., PSRS kosmonautam Jurijam Gagarinam (Юрий Алексеевич Гагарин) ar kosmosa kuÄ£i Vostok (Восток) apriņķojot Zemi vienu reizi un nolaižoties netālu no Saratovas. Pirmais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) astronauts Alans Å epards (Alan Bartlett ā€œAlā€ Shepard) 05.05.1961. veica lidojumu kosmosā pa ballistisku trajektoriju ar kosmosa kuÄ£i Freedom-7 programmā MerkÅ«rijs (Mercury). Pirmā sieviete kosmosā ValentÄ«na TereÅ”kova (Валентина ВлаГимировна Š¢ŠµŃ€ŠµŃˆŠŗŠ¾Š²Š°) veica lidojumu ar Vostok-6 (Восток-6) 16.06.1963. Jau kopÅ” 1955. gada starp ASV un PSRS pastāvēja kosmosa apgūŔanas sacensÄ«ba (Space Race), kas bija Aukstā kara sastāvdaļa. Viens no abu lielvalstu mērÄ·iem bija pirmajiem nogādāt cilvēkus uz Mēness virsmas. Pirmo nepilotējamo mÄ«ksto piezemēŔanos uz Mēness virsmas veica PSRS zonde Luna-9 (Š›ŃƒŠ½Š°-9) 1966. gadā. Pirmā astronautu nosēŔanās uz Mēness notika 20.07.1969. ASV programmā Apollo.

Pirmais cilvēks, kurÅ” izkāpa uz Mēness virsmas, bija NÄ«ls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong) ASV kosmiskās aÄ£entÅ«ras NASA misijas Apollo-11 ietvaros 21.07.1969. Kopā uz Mēness 1969.‒1972. gadā bijuÅ”i 12 ASV astronauti. Sākot ar 1970. gadu, savstarpēji konkurējoŔās kosmosa lielvalstis ‒ ASV un PSRS ‒ nosÅ«tÄ«ja vairākas starpplanētu zondes, kas sekmÄ«gi nolaidās uz Veneras un Marsa. KopÅ” 1971. gada PSRS (un drÄ«z pēc tam arÄ« ASV) orbÄ«tā sāka izvietot pastāvÄ«gu apdzÄ«vojamo infrastruktÅ«ru – kosmiskās stacijas. Sākotnēji tās kalpoja militārai spiegoÅ”anai, vēlāk tika izmantotas civiliem mērÄ·iem – zinātniskiem eksperimentiem mikrogravitācijas apstākļos. Kosmiskais tÅ«risms aizsākās 28.04.2001. ar amerikāņu inženiera un multimiljonāra Denisa Tito (Dennis Anthony Tito) vizÄ«ti Starptautiskajā Kosmiskajā stacijā. 21.06.2004. pirmoreiz pasaulē lidojumu kosmosa telpā veica privāts kosmosa kuÄ£is Space Ship One, tā pilotam Maikam Melvilam (Mike Melvill) sasniedzot 100,1 km augstumu. ASV starpplanētu zonde Voyager-1 25.08.2012. kļuva par pirmo cilvēces radÄ«to objektu, kas Ŕķērsoja heliopauzi, ko pieņem par Saules sistēmas robežu, un ielidoja starpzvaigžņu telpā.

Sputnik-1. 1957. gads.

Sputnik-1. 1957. gads.

Avots: Fine Art Images/Heritage Images/Getty Images, 464422711.

Jurijs Gagarins. Ap 1961. gadu.

Jurijs Gagarins. Ap 1961. gadu.

Avots: Rolls Press/Popperfoto via Getty Images/Getty Images, 80751989.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

Kosmosa izpēte ir nepārtraukts pētniecisks process. AttÄ«stoties mērinstrumentu un kosmosa kuÄ£u tehnoloÄ£ijām, iespējams pētÄ«t jaunus un tālākus debess Ä·ermeņus, kā arÄ« nodroÅ”ināt ilgstoŔāku un komfortablāku astronautu atraÅ”anos kosmosā.

LÄ«dz 2016. gadam tikai trÄ«s valstis nosÅ«tÄ«juÅ”as kosmosā astronautus ar paÅ”u bÅ«vētiem pilotējamiem kosmosa kuÄ£iem: pilotējamiem kosmoplāniem (Space Shuttle, ASV) vai pilotējamām kapsulām (Soyuz (Š”Š¾ŃŽŠ·), Krievija; Orion (testēŔanas stadijā), ASV; Shenzhou (ē„žčˆŸ), Ķīna). Pilotējamie kosmosa kuÄ£i lÄ«dz Å”im izmantoti tikai astronautu nogādāŔanai zemā orbÄ«tā ap Zemi, lÄ«dz kosmiskajai stacijai vai uz Mēness. VienÄ«gais pilotējamais kosmoplāns, kas izmantots astronautu un arÄ« kravas transportēŔanai, ir Space Shuttle, kurÅ” 1981.‒2011. gadā veica 135 misijas, nogādājot orbÄ«tā liela izmēra kravu.

Kosmosa lielvalstu un organizāciju izpētes programmā plānots nogādāt astronautus uz Marsa virsmas, bet vēl nav noteikts (2016. gadā) paredzētās misijas gads.

Lielākais cilvēku radÄ«tais objekts, kas kopÅ” 1998. gada atrodas kosmosa telpā, ir Starptautiskā Kosmiskā stacija (International Space station, ISS), kas sver aptuveni 160 tonnas un sastāv no kopā savienotiem apdzÄ«vojamiem moduļiem. Starptautiskā Kosmiskā stacija ir vienÄ«gā pastāvÄ«gi apdzÄ«vojamā struktÅ«ra kosmosā, un tās izveidoÅ”anā un uzturēŔanā piedalās ASV, Krievija, Kanāda, Japāna, Itālija, Vācija, Lielbritānija un vēl vairākas Eiropas valstis. Astronautu uzturēŔanās ilgums kosmiskajās stacijās ir no dažām dienām lÄ«dz 438 dienām (paÅ”reizējais rekords, uzstādÄ«ts PSRS/Krievijas kosmiskajā stacijā Mir, ŠœŠøŃ€).

Ar starpplanētu zondu palÄ«dzÄ«bu pētÄ«tas visas astoņas lielās Saules sistēmas planētas, pundurplanēta Plutons un daudzi asteroÄ«di un komētas. Uz Mēness, Veneras, Marsa, Saturna pavadoņa Titāna un dažu asteroÄ«du un komētu virsmas veikta nolaiÅ”anās ar nolaižamajiem aparātiem. Starpplanētu zondes Galileo nolaižamais aparāts 07.10.1995. pētÄ«jis arÄ« Jupitera blÄ«vos atmosfēras slāņus. Ar paÅ”gājējrobotiem pētÄ«ta Mēness un Marsa virsma. Pirmais paÅ”gājējrobots bija Mēness paÅ”gājējs Lunohod-1 (Š›ŃƒŠ½Š¾Ń…Š¾Š“-1, PSRS) 16.11.1970. Pirmo paÅ”gājējrobotu uz Marsa virsmas 04.70.1996 nogādāja ASV. No 2016. gada uz Marsa atrodas divi funkcionējoÅ”i ASV paÅ”gājējroboti – Opportunity un Curiosity.

Lai starpplanētu zondēm pieŔķirtu lielāku ātrumu un samazinātu laiku Saules sistēmas ārējo debess Ä·ermeņu sasniegÅ”anai, tiek pētÄ«ta iespēja izmantot kodoldzinēju vai saules buras. Plutona sasniegÅ”anai starpplanētu zonde New Horizons lidojumā pavadÄ«ja 9,5 gadus.

Kosmosa izpēte saistÄ«ta arÄ« ar problēmām un riskiem. Viena no aktuālākajām ‒ Zemes tuvumā zemās orbÄ«tās atrodas kosmiskie atkritumi, kas var bÅ«t gan veci un vairs nelietojami ZMP, gan to atliekas, fragmenti no pirotehniskajām skrÅ«vēm, nesējraÄ·eÅ”u augŔējām pakāpēm un citi. RelatÄ«vie ātrumi starp kosmiskajām atlÅ«zām ir lieli, lÄ«dz ar to sadursmes gadÄ«jumā sekas ir katastrofālas. Tomēr Ŕādu sadursmju varbÅ«tÄ«ba ir neliela. LÄ«dz Å”im zināma tikai viena sadursme starp diviem ZMP – aktÄ«vu ASV sakaru ZMP un vairs nefunkcionējoÅ”u Krievijas militāro ZMP.

Svarīgākās ar nozari saistītās iestādes

Kosmosa izpētes misiju sagatavoÅ”anu, kā arÄ« kosmosa kuÄ£u nogādāŔanu orbÄ«tā veic starptautiskas vai nacionālas kosmosa izpētes organizācijas, kā arÄ« privātas kompānijas. Kosmisko raÄ·eÅ”u izstrādei, kosmodromu izveidei un ekspluatācijai nepiecieÅ”ami lieli finansiālie resursi, kā arÄ« pieredze un zināŔanas daudzās inženierzinātnēs. Lielvalstu nacionālās kosmosa aÄ£entÅ«ras ir: ASV ‒ Nacionālā aeronautikas un kosmosa aÄ£entÅ«ra NASA (National Aeronautical and Space Administration), Krievijā ‒ Krievijas Federālā kosmosa aÄ£entÅ«ra Roskosmos (Š“Š¾ŃŃƒŠ“Š°Ń€ŃŃ‚Š²ŠµŠ½Š½Š°Ń ŠŗŠ¾Ń€ŠæŠ¾Ń€Š°Ń†ŠøŃ по космической Š“ŠµŃŃ‚ŠµŠ»ŃŒŠ½Š¾ŃŃ‚Šø Роскосмос), Japānā – Japānas Nacionālā kosmosa izpētes aÄ£entÅ«ra JAXA (å®‡å®™čˆŖē©ŗē ”ē©¶é–‹ē™ŗę©Ÿę§‹), Francijā – Kosmisko pētÄ«jumu nacionālais centrs CNES (Centre National d’Études Spatiales), Vācijā ‒ Vācijas Aerokosmosa centrs DLR (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt), Itālijā – Itālijas kosmosa aÄ£entÅ«ra ASI (Agencia Spaciale Italiana). Liela daļa Eiropas valstu apvieno resursus Eiropas kosmosa aÄ£entÅ«rā ESA (European Space Agency). Kosmosa aÄ£entÅ«ru mērÄ·i ir kosmosa izpētes programmas definēŔana, izstrādes projektu sagatavoÅ”ana un koordinēŔana, finansiālo resursu piesaiste, kā arÄ« nepiecieÅ”amo tehnoloÄ£iju izstrāde. Kosmosa izpētes lielvalsts ir valsts, kas palaidusi ZMP ar paÅ”as izstrādātu kosmisko raÄ·eti. Kosmosa lielvalstis (2016) ir ASV, Krievija, Ukraina (t. sk. PSRS sastāvā pirms 1990. gada), Ķīna, Indija, Francija, Japāna, Lielbritānija, Izraēla, Irāna un Ziemeļkoreja. Kosmosa izpētes mērÄ·us nacionālās kosmosa aÄ£entÅ«ras definē atbilstoÅ”i savām stratēģiskajām interesēm un iespējām, tomēr lielai daļai projektu nepiecieÅ”ama starptautiskā sadarbÄ«ba finansiālo un intelektuālo resursu dēļ. Lai efektÄ«vāk vadÄ«tu kosmosa izpētes attÄ«stÄ«bu, kopÅ” 2006. gada 14 lielās nacionālās aÄ£entÅ«ras apvienojuŔās Starptautiskajā Kosmosa izpētes koordinēŔanas grupā (International Space Exploration Coordination Group, ISECG), kas nosaka kopÄ«gu kosmosa izpētes attÄ«stÄ«bas stratēģiju un koordinē darbu.

Ar kosmosa izpēti kopÅ” 20. gs. beigām nodarbojas arÄ« privātas kompānijas un bezpeļņas organizācijas ar uzsvaru uz kosmisko tÅ«rismu un Marsa kolonizācijas veicināŔanu.

Ievērojamākie kosmodromi, no kuriem palaisti pilotējami kosmosa kuÄ£i, ir Kenedija Kosmosa centrs (Kennedy Space Center) ASV, Baikonuras kosmodroms (kосмоГрoм ā€œŠ‘Š°Š¹ŠŗŠ¾Š½yŃ€ā€) Kazahstānā, kā arÄ« Jiuquan starta komplekss (é…’ę³‰å«ę˜Ÿå‘å°„äø­åæƒ) Ķīnā. Starta komplekss var bÅ«t arÄ« pārvietojams – ierÄ«kots uz peldoÅ”as platformas (piemēram, ASV platforma Sea-Launch Ukrainas raÄ·etes Zenit-3SL (Зенит-3S) palaiÅ”anai), uz lidmaŔīnas (piemēram, ASV privātā raÄ·ete Pegasus) vai uz zemÅ«denes (piemēram, Krievijas Shtil, ŠØŃ‚ŠøŠ»ŃŒ).

Kosmiskā telpa un debess Ä·ermeņi nepieder nevienai valstij vai organizācijai, katram ir tiesÄ«bas uz izpēti un brÄ«vu pārvietoÅ”anos tajā. Kosmosa izpēti juridiski regulē starptautiskas vienoÅ”anās un lÄ«gumi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa lietu birojs (United Nations Office for Outer Space Affairs) izstrādā kosmosa izpētes un apguves pamatlikumus.

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi

NozÄ«mÄ«gākie periodiskie izdevumi ir AIAA Journal, (kopÅ” 1963, American Institute of Aeronautics and Astronautics), Journal of Guidance, Control, and Dynamics (kopÅ” 1978, American Institute of Aeronautics and Astronautics), Aviation Week & Space Technology (kopÅ” 1916, Penton Media), Jane’s Space Directory (kopÅ” 1984, Jane’s Space Systems & Industry), Spaceflightnow (kopÅ” 1999, Spaceflight Now Inc), Aerospatium (kopÅ” 2015, Aerospatium SAS), Air et Cosmos (kopÅ” 1963, Editions Air & Cosmos).

Ievērojamākie nozares darbinieki, funkcionāri

Ievērojamākie kosmosa pētnieki un inženieri: krievu matemātiÄ·is, inženieris, raÄ·eÅ”u reaktÄ«vās kustÄ«bas teorijas pamatlicējs K. Ciolkovskis; padomju raÄ·eÅ”u inženieris, ballistisko un kosmisko raÄ·eÅ”u projektētājs Sergejs Koroļovs (Дергей Пaвлович ŠšŠ¾Ń€Š¾Š»Ń‘Š²). S. Koroļovs izgudrojis raÄ·eti R-7, ar kuru kosmosā tika nogādāts pirmais kosmonauts pasaulē J. Gagarins. Vācijas (vēlāk ASV) raÄ·eÅ”u inženieris Verners fon Brauns (Wernher von Braun) izgudrojis pirmo kosmisko raÄ·eti V-2, vēlāk – ASV raÄ·eti Saturn-5, kas nogādāja ASV astronautus uz Mēness. Dienvidāfrikas-Kanādas-ASV inženieris un izgudrotājs ÄŖlons Masks (Elon Musk) dibinājis ASV kosmosa tehnikas ražoÅ”anas kompāniju SpaceX (2002), kas izstrādāja kosmiskās raÄ·etes Falcon un atmosfēras laivu Dragon – vienÄ«go privāto kosmosa kuÄ£i, kas savienojies ar Starptautisko Kosmisko staciju.

Multivide

Starptautiskā Kosmiskā stacija. 2018. gads.

Starptautiskā Kosmiskā stacija. 2018. gads.

Avots: NASA/Roscosmos.

Skats uz Marsu no paÅ”gājējrobota Curiosity. 2016. gads.

Skats uz Marsu no paÅ”gājējrobota Curiosity. 2016. gads.

Avots: NASA. 

Marsa Odisejas zondes palaiŔana. Kanaverala, Florida. 2001. gads.

Marsa Odisejas zondes palaiŔana. Kanaverala, Florida. 2001. gads.

Avots: NASA.

Sputnik-1. 1957. gads.

Sputnik-1. 1957. gads.

Avots: Fine Art Images/Heritage Images/Getty Images, 464422711.

Jurijs Gagarins. Ap 1961. gadu.

Jurijs Gagarins. Ap 1961. gadu.

Avots: Rolls Press/Popperfoto via Getty Images/Getty Images, 80751989.

Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins (Buzz Aldrin) uz Mēness. 1969. gads.

Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins (Buzz Aldrin) uz Mēness. 1969. gads.

Avots: NASA/ullstein bild via Getty Images, 548176033.

ASV starpplanētu zonde Voyager-1.

ASV starpplanētu zonde Voyager-1.

Avots: NASA. 

Starptautiskā Kosmiskā stacija. 2018. gads.

Avots: NASA/Roscosmos.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • kosmosa izpēte
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • astrofizika
  • astrometrija
  • astronomija
  • ārpusgalaktikas astronomija
  • debess mehānika
  • Galaktikas astronomija
  • novērojumu astronomija

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Apvienoto Nāciju Kosmosa lietu biroja (United Nations Office for Outer Space Afairs) tÄ«mekļa vietne
  • Astronautikas enciklopēdija (Encyclopedia Astronautica)
  • NASA Tehnisko publikāciju glabātava (NASA Techical Reports Server)
  • Žurnāla Acta Astronautica tÄ«mekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Blockley, R. and Shyy, W., Encyclopedia of Aerospace Engineering, American Institute of Aeronautics and Astronautics, 2014.
  • Global Exploration Roadmap, International Space Exploration Coordination Group, 2013
  • Noor, A.K. and Venneri, S.L., Future Aeronautical and Space Systems, American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1997.
  • Verger, F., SourbĆØs-Verger, I., and Ghirardi, R., The Cambridge Encyclopedia of Space: Missions, Applications, and Exploration, Cambridge, UK: Cambridge University Press, 2003.
  • Von Braun, W., Ordway, F.I., and Dooling, D., Space travel: a history. Harper & Row, 1985.
  • White, F., The Overview Effect: Space Exploration and Human Evolution, 3rd Edn, American Institute of Aeronautics and Astronautics, 2014.

MārtiņŔ Sudārs "Kosmosa izpēte". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/943-kosmosa-izp%C4%93te (skatÄ«ts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/943-kosmosa-izp%C4%93te

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana