Kosmosa izpÄtes misiju sagatavoÅ”anu, kÄ arÄ« kosmosa kuÄ£u nogÄdÄÅ”anu orbÄ«tÄ veic starptautiskas vai nacionÄlas kosmosa izpÄtes organizÄcijas, kÄ arÄ« privÄtas kompÄnijas. Kosmisko raÄ·eÅ”u izstrÄdei, kosmodromu izveidei un ekspluatÄcijai nepiecieÅ”ami lieli finansiÄlie resursi, kÄ arÄ« pieredze un zinÄÅ”anas daudzÄs inženierzinÄtnÄs. Lielvalstu nacionÄlÄs kosmosa aÄ£entÅ«ras ir: ASV ā NacionÄlÄ aeronautikas un kosmosa aÄ£entÅ«ra NASA (National Aeronautical and Space Administration), KrievijÄ ā Krievijas FederÄlÄ kosmosa aÄ£entÅ«ra Roskosmos (ŠŠ¾ŃŃŠ“аŃŃŃŠ²ŠµŠ½Š½Š°Ń ŠŗŠ¾ŃŠæŠ¾ŃŠ°ŃŠøŃ ŠæŠ¾ ŠŗŠ¾ŃŠ¼ŠøŃŠµŃŠŗŠ¾Š¹ ГеŃŃŠµŠ»ŃноŃŃŠø Š Š¾ŃŠŗŠ¾ŃмоŃ), JapÄnÄ ā JapÄnas NacionÄlÄ kosmosa izpÄtes aÄ£entÅ«ra JAXA (å®å®čŖē©ŗē ē©¶éēŗę©ę§), FrancijÄ ā Kosmisko pÄtÄ«jumu nacionÄlais centrs CNES (Centre National dāĆtudes Spatiales), VÄcijÄ ā VÄcijas Aerokosmosa centrs DLR (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt), ItÄlijÄ ā ItÄlijas kosmosa aÄ£entÅ«ra ASI (Agencia Spaciale Italiana). Liela daļa Eiropas valstu apvieno resursus Eiropas kosmosa aÄ£entÅ«rÄ ESA (European Space Agency). Kosmosa aÄ£entÅ«ru mÄrÄ·i ir kosmosa izpÄtes programmas definÄÅ”ana, izstrÄdes projektu sagatavoÅ”ana un koordinÄÅ”ana, finansiÄlo resursu piesaiste, kÄ arÄ« nepiecieÅ”amo tehnoloÄ£iju izstrÄde. Kosmosa izpÄtes lielvalsts ir valsts, kas palaidusi ZMP ar paÅ”as izstrÄdÄtu kosmisko raÄ·eti. Kosmosa lielvalstis (2016) ir ASV, Krievija, Ukraina (t. sk. PSRS sastÄvÄ pirms 1990. gada), Ķīna, Indija, Francija, JapÄna, LielbritÄnija, IzraÄla, IrÄna un Ziemeļkoreja. Kosmosa izpÄtes mÄrÄ·us nacionÄlÄs kosmosa aÄ£entÅ«ras definÄ atbilstoÅ”i savÄm stratÄÄ£iskajÄm interesÄm un iespÄjÄm, tomÄr lielai daļai projektu nepiecieÅ”ama starptautiskÄ sadarbÄ«ba finansiÄlo un intelektuÄlo resursu dÄļ. Lai efektÄ«vÄk vadÄ«tu kosmosa izpÄtes attÄ«stÄ«bu, kopÅ” 2006. gada 14 lielÄs nacionÄlÄs aÄ£entÅ«ras apvienojuÅ”Äs StarptautiskajÄ Kosmosa izpÄtes koordinÄÅ”anas grupÄ (International Space Exploration Coordination Group, ISECG), kas nosaka kopÄ«gu kosmosa izpÄtes attÄ«stÄ«bas stratÄÄ£iju un koordinÄ darbu.
Ar kosmosa izpÄti kopÅ” 20. gs. beigÄm nodarbojas arÄ« privÄtas kompÄnijas un bezpeļÅas organizÄcijas ar uzsvaru uz kosmisko tÅ«rismu un Marsa kolonizÄcijas veicinÄÅ”anu.
IevÄrojamÄkie kosmodromi, no kuriem palaisti pilotÄjami kosmosa kuÄ£i, ir Kenedija Kosmosa centrs (Kennedy Space Center) ASV, Baikonuras kosmodroms (kŠ¾ŃŠ¼Š¾Š“Ńoм āŠŠ°Š¹ŠŗŠ¾Š½yŃā) KazahstÄnÄ, kÄ arÄ« Jiuquan starta komplekss (é
ę³å«ęåå°äøåæ) ĶīnÄ. Starta komplekss var bÅ«t arÄ« pÄrvietojams ā ierÄ«kots uz peldoÅ”as platformas (piemÄram, ASV platforma Sea-Launch Ukrainas raÄ·etes Zenit-3SL (ŠŠµŠ½ŠøŃ-3S) palaiÅ”anai), uz lidmaŔīnas (piemÄram, ASV privÄtÄ raÄ·ete Pegasus) vai uz zemÅ«denes (piemÄram, Krievijas Shtil, ŠØŃŠøŠ»Ń).
KosmiskÄ telpa un debess Ä·ermeÅi nepieder nevienai valstij vai organizÄcijai, katram ir tiesÄ«bas uz izpÄti un brÄ«vu pÄrvietoÅ”anos tajÄ. Kosmosa izpÄti juridiski regulÄ starptautiskas vienoÅ”anÄs un lÄ«gumi. Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas Kosmosa lietu birojs (United Nations Office for Outer Space Affairs) izstrÄdÄ kosmosa izpÄtes un apguves pamatlikumus.