Adalberts Bubenko bija bronzas medaļas ieguvējs 50 km soļošanā 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē; divkārtējs Latvijas meistars jeb čempions soļošanā (25 km distance, 1930. un 1933. gadā) un četrkārtējs Latvijas rekordists dažādās soļošanas distancēs (15 km, 20 km, 25 km un 50 km)

No 20. gs. 30. gadu pirmās puses strādāja Armijas ekonomiskajā veikalā Rīgā, bija veikala delikatešu nodaļas vadītājs, vēlāk – vadīja veikala virtuvi. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā no Rietumvācijas izceļoja uz Austrāliju, bija pārtikas preču veikala īpašnieks un vadītājs Adelaidā. 1957. gadā no Austrālijas pārcēlās uz dzīvi Kanādā, kļuva par pārtikas preču veikala īpašnieku un vadītāju Toronto.

20. gadu vidū Valmierā A. Bubenko sāka nodarboties ar vieglatlētiku – soļošanu un skriešanu. Sākumā spēlējis arī basketbolu, nodarbojies ar virves vilkšanu, bet vēlāk koncentrējās tikai uz soļošanu. 20. gadu otrajā pusē ar progresējošiem panākumiem startēja soļošanas sacensībās Valmierā, sportojot kopā ar sākumā mazpazīstamo latviešu soļotāju Jāni Daliņu. Līdz 30. gadu sākumam A. Bubenko pārstāvēja Valmieras Sporta biedrību (VSB); no 30. gadu pirmās puses – Rīgas Armijas sporta klubu (ASK).

Pirmie ievērojamākie A. Bubenko panākumi Latvijas mērogā bija 1930. gadā. 17.08.1930. Rīgā A. Bubenko laboja Latvijas rekordus 15 km, 20 km un 25 km soļošanas distancēs, un 1930. gadā viņš pirmoreiz kļuva par Latvijas meistaru jeb čempionu (25 km distance). 1933. gadā kļuva par Latvijas čempionu atkārtoti (25 km). Tā kā Latvijas mēroga un starptautiskās sacensībās A. Bubenko regulāri finišēja aiz izcilā latviešu soļotāja J. Daliņa un arī abus valsts čempiona titulus A. Bubenko izcīnīja, nestartējot J. Daliņam, tas 30. gadu pirmajā pusē sporta sabiedrībā nostiprināja vērtējumu, ka A. Bubenko ir otrs labākais Latvijas soļotājs aiz J. Daliņa.

Starptautiskās sacīkstēs Latvijā A. Bubenko startēja no 30. gadu sākuma. Starptautiskās sacensībās Rīgā 20 km distancē izcīnīja 3. vietu (1932. un 1933. gadā) un 2. vietu (1934. gadā).

Pirmais A. Bubenko starts ārzemēs bija 07.05.1933. prestižajās sacensībās Quer durch Berlin (‘Šķērsām cauri Berlīnei’) Vācijā 25 km distancē, kur viņš izcīnīja 5. vietu.

Par ievērojamāko A. Bubenko sasniegumu kļuva starts vasaras olimpiskajās spēlēs 05.08.1936. Berlīnē, kur viņš izcīnīja bronzas medaļu soļošanā (50 km distance) un laboja Latvijas rekordu šajā soļošanas distancē. Pārrodoties Rīgā no olimpiskajām spēlēm Berlīnē, tika īpaši sagaidīti un sumināti sudraba medaļu grieķu-romiešu cīņā ieguvušais Edvīns Bietags un A. Bubenko – 1936. gada olimpiskajās spēlēs visaugstākos rezultātus sasniegušie latviešu sportisti. A. Bubenko Berlīnē sasniegtais Latvijas rekords 50 km soļošanas distancē saglabājās 13 gadus (1949. gadā to laboja Ādolfs Liepaskalns).

30. gados A. Bubenko startēja arī Latvijas soļotāju izlases sastāvā valstsacīkstēs. 08.1934. Rīgā Latvijas–Šveices soļošanas valstsacīkstēs ieguva 3. vietu 10 km distancē (startēja arī 30 km distancē, bet izstājās). 04.10.1936. Stokholmā Latvijas–Zviedrijas soļošanas valstsacīkstēs izcīnīja 1. vietu 30 km distancē.

02.03.1937. A. Bubenko otro reizi piedalījās Quer durch Berlin sacensībās 25 km soļojumā, kur individuālajā vērtējumā ieguva 9. vietu, bet komandu kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu un ceļojošo kausu latviešu (saukta arī Rīgas, Latvijas) soļotāju vienības sastāvā, kurā kopā ar A. Bubenko startēja J. Daliņš un Ansis Priga.

30. gadu beigās pārtrauca aktīvo dalību kā starptautiskās, tā Latvijas mēroga sacensībās. Turpmāk nodevās soļošanai ārpus sacīkstēm un darīja to retāk.

Līdztekus sacensībās izcīnītajām godalgām saņēmis Latvijas sporta organizāciju novērtējumu, t. sk. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) piemiņas balvu (1937). Kā viens no ievērojamākajiem ASK sportistiem godināts ASK 20 gadu jubilejas pasākumā (1939). Darba devējs – Armijas ekonomiskais veikals – A. Bubenko sniegumu olimpiskajās spēlēs novērtēja, dāvājot zelta pulksteni ar gravējumu (1936).