Vasenieku purvs ir viens no Stiklu masīva purviem, kas atrodas Kursas zemienes ziemeļaustrumu daļā, Ugāles līdzenumā. Administratīvi Vasenieku purvs ietilpst Ventspils novada Puzes pagasta teritorijā. Stiklu purvu masīvs ir lielākais Rietumlatvijā, un tā purvi sākuši veidoties pirms apmēram 8000–7000 gadiem ieplakās, kas radušās Ventas ledus mēles, Ventas pieledāja sprostezera un Baltijas ledus ezera darbības un hidrogrāfiskā tīkla attīstības rezultātā. Vienā no šādām ieplakām izveidojies Vasenieku purvs (Kūdras fonda Nr. 39), kas aizņem 497 ha un ģeomorfoloģiski ietilpst Ventas–Usmas ieplakas ziemeļu daļā. Purva lielākā daļa ir klaja, iestiepjas apmēram 200 m tālu no malām. Purva virsma ir salīdzinoši līdzena, ar kritumu uz malām, centrālajā daļā paceļas līdz 4 m, salīdzinot ar dienvidu daļas malu, 2,5 m – ar rietumu daļu, 2,0 m – ar austrumu daļu un 1,0 m – ar ziemeļu daļu. Straujāks reljefa kritums ir pašās purva malās, sevišķi dienvidu un dienvidrietumu daļās.
Purva virsas absolūtā augstuma atzīmes mainās no 35,9 m purva kupola pakājē rietumu pusē līdz 40,8 m virs jūras līmeņa kupola virsotnē. Austrumos no Vasenieku purva paceļas 46–48 m virs jūras līmeņa augstais Ameles pacēlums, kas to atdala no blakus esošā Pumpuru purva. Purva teritorija ir ieapaļa, to no visām pusēm ietver meži, izņemot ziemeļaustrumu daļu, kurai piekļaujas pļavas. Sistemātiski nosusināšanas darbi Vasenieku purvā nav veikti, tādēļ rudeņos un pavasaros piegulošās platības ir pārmitras, kas veicina purva izplešanos uz malām. Mūsdienās Vasenieku purvs, kurš atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Stiklu purvi” rietumu daļā, ir plašs, aktīvs, grūti pārejams augstā tipa purvs ar atklātām purva lāmām. Purva rietumu un dienvidu pusē atrodas mežs, no citām pusēm piekļaujas daļēji aizaugušas lauksaimniecības zemes.