Šo nelielo, bet tipisko pilskalnu nav apsekojuši ne pirmais Kurzemes pilskalnu apzinātājs Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein), ne arī pazīstamais Latvijas pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Pirmās ziņas par to 1934. gadā pierakstījis arheologs Eduards Šturms, kurš pats gan Kāravkalnu nav apmeklējis. 1937. gadā pilskalnu uzmēroja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki Ādolfa Karnupa vadībā. 1946. gadā muzeju darbinieks Arvīds Gusārs norādīja, ka Kāravkalna dienvidaustrumu pusē atrodas savrups uzkalns – iespējams pilskalnam atbilstoša kulta vieta. 1951. gadā Kāravkalnu apsekoja toreizējais Talsu Novadpētniecības muzeja direktors Jānis Znotiņš, kurš norādīja, ka Kāravkalnam rietumos esošajā paugura turpinājumā varētu būt bijusi priekšpils. 1985. gadā arheologs Jānis Asaris, izmantojot ģeoloģisko zondi, pilskalna plakumā konstatēja 0,2–0,7 m biezu kultūrslāni.