Igaunijas karogs (Eesti lipp) ir Igaunijas Republikas simbols, kam vienotus lietošanas principus nosaka Igaunijas karoga likums (Eesti lipu seadus) (spēkā no 23.03.2005.). Igaunijas karogs ir taisnstūrveida, to veido trīs vienāda platuma horizontālas joslas. Augšējā josla ir zila, vidējā melna un apakšējā – balta. Karoga platuma un garuma attiecība ir 7:11. Karoga krāsas saskaņā ar likuma noteikumiem atbilst krāsām Pantone 285 C, Hexachrome Black C un CMYK Safepantone white.

17.09.1881. pirmās igauņu studentu korporācijas “Vironia” dibināšanas sapulcē pēc studenta Aleksandra Metusa (Aleksander Mõttus) ierosinājuma tika pieņemtas jaunās nacionālās studentu organizācijas krāsas – zils, melns un balts. Krāsu simbolika tika interpretēta šādi: zils – Igaunijas debesu, ezeru un jūras atspoguļojums, simbolizē patiesību un uzticību nacionālajiem ideāliem; melns – dzimtās zemes un nacionālo melno svārku krāsa; balts – igauņu tautas tiekšanās pēc laimes un gaismas. Tā kā korporācijas “Vironia” darbība netika atļauta, krāsas 1883. gadā pārņēma oficiāli reģistrētā Igauņu studentu biedrība (Eesti Üliõpilaste Selts), un 04.06.1884. zili-melni-baltais karogs tika iesvētīts kā šīs biedrības karogs Otepē, Marijas baznīcā (Maarja kirik). Turpmākajās desmitgadēs krāsas un karogs ieguva arvien lielāku nozīmi kā pieaugošās nacionālistiskās kustības simboli. Zili-melni-baltās krāsas tika izmantotas dziesmu svētku, zemnieku un dziedātāju biedrību pasākumos un citos publiskos saietos. Viena no pirmajām reizēm, kad trīskrāsu karogs tika plaši izmantots kā nacionāls simbols, bija 01.11.1905. demonstrācija Tartu. 12.11.1918. zili-melni-baltais karogs pirmo reizi simboliski tika uzvilkts Tallinas Garā Hermaņa (Pikk Hermann) tornī, bet 21.11.1918. Igaunijas Pagaidu valdība to apstiprināja par pagaidu karogu. Par Igaunijas Republikas valsts karogu to apstiprināja 27.06.1922. Igaunijas parlamenta (Riigikogu) sēdē. 04.06.1934. plaši tika svinēta karoga piecdesmitā gadadiena, kas pulcēja tūkstošiem igauņu, un tas bija viens no lielākajiem nacionālajiem notikumiem pirms Otrā pasaules kara. 

Igauņu studentu biedrības zili-melni-balto karogu izgatavoja 26.03.1882. Šo zīda karogu plaši izmantoja biedrības pasākumos, un to uzglabāja kā īpašu valsts relikviju. 1935. gadā studentu biedrība karogu nodeva Igaunijas Nacionālajam muzejam (Eesti Rahva Muuseum). Pēc padomju okupācijas Igaunijā 1940. gadā biedrības biedri to no muzeja pārvietoja uz toreizējā biedrības prezidenta Karla Auna (Karl Aun) zemnieku saimniecību Keolas ciemā Jegavas pagastā, noslēpjot karogu skursteņa pamatnē. Karogs no slēptuves tika izņemts pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā un glabājas Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. Godinot pirmo trīskrāsu karogu, tā iesvētīšanas datums – 04.06. – tika pasludināts par Karoga dienu. 1996. gadā Otepē, mācītājmuižā, tika atklāts pirmajam karogam veltīts Igaunijas karoga muzejs (Eesti lipu muuseum). 

Sākoties padomju okupācijai, Igaunijas valsts karogs 21.06.1940. tika nolaists no Garā Hermaņa torņa, un tā vietā pacēla sarkano karogu. No 31.10.1940. bija aizliegts izmantot “buržuāziskās” Igaunijas simbolus. Igaunijas karoga publiska izmantošana un pat uzglabāšana tika uzskatīta par smagu noziegumu. Nacistiskās okupācijas laikā (1941–1944) trīskrāsu karogs tika atzīts par nacionālo, bet ne valsts karogu. Kad 20.09.1944. vācu okupācijas spēki atkāpās no Tallinas, zili-melni-baltais karogs uz dažām dienām (no 20. līdz 22. septembrim) atkal tika pacelts Garā Hermaņa tornī. Atjaunojoties padomju okupācijai, trīskrāsu karogs joprojām tika uzskatīts par “pretvalstisku”, un praksē tā krāsas atspoguļoja igauņu nacionālo pretošanos padomju režīmam.

Nacionālās karoga krāsas pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara tika izmantotas 1988. gadā kultūras mantojuma aizsardzības kustības pasākumos, rosinot diskusijas sabiedrībā par to oficiālu atzīšanu. Igaunijas mantojuma biedrības padome 02.06.1988. pieņēma deklarāciju “Par Igaunijas nacionālajām krāsām un Igaunijas valsts karogu” (Eesti rahvusvärvidest ja eesti rahvuslipust), kurā tika atzīti Igaunijas nacionālie simboli. Ar Igaunijas PSR Augstākās padomes (Eesti NSV Ülemnõukogu) dekrētu 20.10.1988. trīskrāsu karogu atzina par nacionālo karogu, norādot, ka tas neaizstāj valsts karogu. Karogs atkal tika pacelts Tallinas Garā Hermaņa tornī 24.02.1989. Kā valsts (tobrīd – Igaunijas PSR) karogs ar likumu “Par valsts karogu un valsts ģerboni” (Riigilipu ja riigivapi kohta) tas tika atzīts 07.08.1990.

Pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas likums par nacionālo karogu tika pieņemts 06.04.1993., bet 23.03.2005. Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels (Arnold Rüütel) izsludināja “Igaunijas karoga likumu” (Eesti lipu seadus), kurā noteikts, ka zili-melni-baltais karogs ir Igaunijas nacionālais un valsts karogs, kā arī tajā ir regulēta karoga izmantošana.