Līdzīgi kā vairākās citās PSRS okupētajās valstīs, 20. gs. 80. gadu beigās, sabrūkot padomju iekārtai, strauji pieauga sabiedrības interese par vēsturisko simboliku un tās pielietojumu. 11.03.1990. Lietuva pasludināja neatkarību un atjaunoja visus pirmskara valsts simbolus, arī vēsturisko ģerboni “Vītis”, bet 20.03. apstiprināja valsts ģerboņa aprakstu un tā lietošanas noteikumus. Ģerboņa attēlojumam tika izvēlēts J. Zikara starpkaru periodā radītais zīmējums. Ar to tika parādīts, ka Lietuva atjauno valsts tradīcijas, kas pastāvēja no 1918. līdz 1940. gadam. 04.09.1991. pēc īpašas Lietuvas Heraldikas komisijas (Lietuvos heraldikos komisija) ieteikumiem tika apstiprināts jauns Arvīda Každaiļa (Arvydas Každailis) veidots ģerboņa dizains. Tā pamatā bija Lietuvas dižkunigaiša Vītauta lietotais ģerbonis ar tajā izmantotajām vēsturiskajām krāsām un metāliem. 15. gs. heraldiskās tradīcijas respektēšana uzsvēra to, ka Lietuvas Republika ir ne tikai 1918.–1940. gada neatkarīgās Lietuvas, bet arī Lietuvas dižkunigaitijas valstiskuma tradīciju mantiniece un turpinātāja.