Lietuvas valsts ģerbonis ir sarkanā laukā attēlots sudraba bruņinieks Vītis (Vytis) sudraba zirgā. Bruņinieks labajā rokā tur virs galvas paceltu sudraba zobenu, kreisajā plecā karājas zils vairogs ar zelta dubultkrustu. Zirga iejūgs un sedli ir zili ar zeltu, bruņinieka pieši, zobena rokturis un šķērsis – zelta. Lietuvas Republikas 1992. gada konstitūcijas 15. pants nosaka, ka “valsts ģerbonis – sarkanā laukā balts Vītis”. 

Ģerboņa nosaukums “Vītis” tiek saistīts ar lietuviešu valodas vārdu vyti (’dzīt’), tādējādi bruņinieka figūra apzīmē karotāju, kas padzen ienaidnieku. Apzīmējums atbilst arī šī ģerboņa nosaukumam Pogoń poļu valodā, kas ģerboņa aprakstīšanai izmantots jau 16. gs. Tiek uzskatīts, ka lietuviskais ģerboņa nosaukums parādījies tikai 19. gs. pirmajā pusē un ka Lietuvas ģerboņa apzīmējums nostiprinājies gadsimta beigās. 

Bruņotais jātnieks Vītis ar zobenu un vairogu ir viens no vecākajiem valstiskajiem ģerboņiem Eiropā. Tā izcelsme saistāma ar 14. gs., kad bruņinieks zirgā ar zobenu atveidots Lietuvas dižkunigaišu zīmogos. Vecākais saglabājies zīmogs ir Jagaiļa (Jogaila) zīmogs, kas izmantots 1377.–1380. gadā, bet ir arī ziņas par senāku zīmogu, kas bijis pievienots 1366. gada Polijas un Lietuvas līgumam. Bruņinieka un jātnieka attēlojums bieži sastopams arī uz citu šī laika Eiropas valdnieku zīmogiem.

No 14. gs. 80. gadiem figūra (bruņinieks zirgā ar zobenu) tika attēlota vairogā un kļuva par ģerboni. 14. gs. beigās bruņinieks zirgā kā Lietuvas simbols sastopams arī uz monētām. Pēc Jagaiļa kronēšanas par Polijas karali 1386. gadā viņa valdnieka zīmogā kā Lietuvas dižkunigaitijas simbols atveidots vairogs ar bruņinieku zirgā. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā Lietuvas valdnieku simbolikā parādījās arī dubultkrusts, ko Jagailis pieņēma pēc laulībām ar Jadvigu (Jadwiga), Ungārijas karaļa Lajoša I (Nagy Lajos) meitu. Dubultkrusts ungāru zemēs kopš 12. gs. bija plaši izmantots simbols. Tas saglabājies arī mūsdienu Ungārijas valsts ģerbonī.

Kopš 15. gs. sākuma vairogs ar jātnieku plaši izmantots kā Lietuvas dižkunigaitijas heraldiskais simbols. Šajā laikā nostiprinājās arī ģerboņa krāsu salikums: sarkans lauks, sudraba jātnieks sudraba zirgā, zils vairogs ar zelta dubultkrustu. Atsevišķos gadījumos līdz 1440. gadam dubultkrusta vietā uz bruņinieka vairoga attēlots arī cits Lietuvas simbols – Ģediminaišu stabi (Gediminaičių stulpai). 

Pēc Polijas-Lietuvas ūnijas 1569. gadā un kopvalsts (poļu Rzeczpospolita Korony Polskiej i Wielkiego Księstwa Litewskiego, lietuviešu Lenkijos karalystė ir Lietuvos Didžioji Kunigaikštystė) izveides Lietuvas ģerbonis tika atveidots četrskaldītā vairoga otrajā un trešajā laukumā pamīšus ar Polijas ģerboni – kronētu sudraba ērgli.

Pēc Polijas un Lietuvas kopvalsts sadalīšanas Lietuvas dižkunigaitijas lielākā daļa tika iekļauta Krievijas Impērijā, Vītis – iekļauts Krievijas Impērijas lielajā ģerbonī. 1845. gadā tika apstiprināts Viļņas guberņas ģerbonis, kas līdzinājās vēsturiskajam Lietuvas heraldiskajam simbolam. Vienīgā būtiskā izmaiņa ģerboņa vairogā bija dubultkrusta aizstāšana ar sarkanu pareizticīgo krustu. Vītim līdzīgs jātnieks, tikai bez vairoga ar krustu, bija attēlots arī Vitebskas guberņas ģerbonī (1856). 1802.–1842. gadā Vītis bija iekļauts arī Grodņas guberņas ģerbonī kā viena no tā figūrām.

16.02.1918. Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas neatkarību un par tās ģerboni pieņēma Vīti. Pirmos ģerboņa projektus izstrādāja Tads Daugirds (Tadas Daugirdas) un Antans Žmuidzinavičs (Antanas Žmuidzinavičius). 20. gs. 20.–30. gados populārāks kļuva cits, nedaudz citāds A. Žmuidzinaviča valsts ģerboņa zīmējums, tomēr vienveidīgs vai oficiāls ģerboņa zīmējums šajā laikā nepastāvēja. Piemēram, uz monētām tika izmantots cita mākslinieka, Joza Zikara (Juozas Zikaras), veidotais Vīta dizains.

Lai izveidotu vienotu valsts ģerboņa zīmējumu, 1929. gadā tika izveidota īpaša komisija, kurā galvenais mākslinieks bija Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский). Komisijas piecu gadu darba gaitā izstrādātā versija starpkaru periodā tā arī netika apstiprināta. Valsts ģerboņa turpmāko attīstību 20. gs. 40. gados apturēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotā okupācija.

PSRS veiktā Lietuvas okupācija pārtrauca vēsturiskā valsts ģerboņa lietošanu. Lietuvas valsts ģerboņa izmantošana kļuva par sodāmu darbību. 05.09.1940. pirmo reizi tika publicēts Lietuvas PSR ģerbonis – neheraldiska apļveida emblēma, kas bija veidota PSRS simbolikas stilā. Ģerbonī attēlotās graudaugu vārpas iezīmēja jaunās sociālistiskās valsts uzplaukumu, vitalitāti un bagātību. Ozollapas simbolizēja Lietuvas spēku padomju republiku saimē, bet āmurs un zāģis ģerboņa centrā – strādnieku un zemnieku šķiras vienotību. Sarkanā piecstūra zvaigzne apzīmēja komunisma ideju, bet uzlecošā saule simbolizēja gaišu nākotni un komunisma uzplaukumu. Simbola autors bija M. Dobužinskis.

Līdzīgi kā vairākās citās PSRS okupētajās valstīs, 20. gs. 80. gadu beigās, sabrūkot padomju iekārtai, strauji pieauga sabiedrības interese par vēsturisko simboliku un tās pielietojumu. 11.03.1990. Lietuva pasludināja neatkarību un atjaunoja visus pirmskara valsts simbolus, arī vēsturisko ģerboni “Vītis”, bet 20.03. apstiprināja valsts ģerboņa aprakstu un tā lietošanas noteikumus. Ģerboņa attēlojumam tika izvēlēts J. Zikara starpkaru periodā radītais zīmējums. Ar to tika parādīts, ka Lietuva atjauno valsts tradīcijas, kas pastāvēja no 1918. līdz 1940. gadam. 04.09.1991. pēc īpašas Lietuvas Heraldikas komisijas (Lietuvos heraldikos komisija) ieteikumiem tika apstiprināts jauns Arvīda Každaiļa (Arvydas Každailis) veidots ģerboņa dizains. Tā pamatā bija Lietuvas dižkunigaiša Vītauta lietotais ģerbonis ar tajā izmantotajām vēsturiskajām krāsām un metāliem. 15. gs. heraldiskās tradīcijas respektēšana uzsvēra to, ka Lietuvas Republika ir ne tikai 1918.–1940. gada neatkarīgās Lietuvas, bet arī Lietuvas dižkunigaitijas valstiskuma tradīciju mantiniece un turpinātāja. 

Lietuvas valsts ģerboņa lietošanu nosaka likums “Par Lietuvas Republikas valsts ģerboni, citiem ģerboņiem un ģerboņu zīmēm” (1990–2008). Lietuvas Republikas prezidents izmanto valsts ģerboni, kura vairogu balsta divi sudraba vairoga turētāji – grifs un vienradzis, kuri stāv uz konsoles. Lietuvas Seims izmanto valsts ģerboni, vainagotu ar dižkunigaiša kroni. Arī šajā ģerbonī vairogu balsta divi sudraba vairoga turētāji – grifs un vienradzis, kuri stāv uz konsoles. Konsoles priekšplānā ir zelta Ģediminaišu stabi, zem tiem – sarkana devīzes lenta ar zelta tekstu Vienybė težydi (“Vienotība lai plaukst” – rinda no Lietuvas valsts himnas). Šo ģerboņa versiju ierosināja pieņemt par lielo valsts ģerboni.

Lietuvā plaši izmanto valsts ģerboņa vairogā attēloto Vīta figūru ārpus ģerboņa vairoga. Šī figūra lietota sarkanajā Lietuvas vēsturiskajā karogā un attēlota uz Lietuvas litu un eiro monētām. Neskatoties uz 1991. gadā apstiprināto jauno ģerboņa zīmējumu, uz Lietuvas litu un centu monētām līdz pat eiro ieviešanai 2015. gadā bija attēlots J. Zikara veidotais jātnieks.

Saskaņā ar likuma “Par Lietuvas Republikas valsts ģerboni, citiem ģerboņiem un ģerboņu zīmēm” 6. pantu Lietuvas vēsturiskie nacionālie simboli ir arī dubultkrusts (dvigubas kryžius) un Ģediminaišu stabi. Likums uzsver, ka zelta dubultkrusts zilā vairogā ir Lietuvas valsts ģerboņa neatņemama sastāvdaļa, bet var tikt izmantots arī ārpus tā. Ģediminaišu stabi tiek attēloti zeltā sarkanā laukā vai arī ārpus tā.

1991.–1995. gadā sarkanā vairoga laukā attēlotais sudraba bruņinieks bija arī Baltkrievijas Republikas ģerbonis. Ģerboņa zīmējums bija tuvs Lietuvas valsts ģerbonim, atšķīrās tikai zirga iejūga, vairoga, seglu un zobena roktura krāsas. Līdzīgā heraldiskā simbola izvēli noteica kādreizējā baltkrievu zemju atrašanās Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, Vīta jeb Pahoņa (Пагоня) simbolikas plašs pielietojums 18.–19. gs. un tā izmantošana Baltkrievijas Tautas Republikā 1918. gadā.