Savulaik tautā iemīļotās dzejnieces Tirzmalietes dzejolis “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” pirmoreiz publicēts 1903. gadā žurnāla “Austrums” 11. numurā. Dzejolim klāt pievienotās melodijas autors nav zināms, tā izplatījusies vairākās versijās dažādās valstīs:
Krievijā 19. gs 60. gados – kā romance “Nakinuv plašč” (Накинув плащ). Mūzikas autors nav zināms, dzejoli 19. gs. 30. gados sacerēja krievu dzejnieks, grāfs Vladimirs Sologubs (Владимир Александрович Соллогуб), 20. gs. sākumā romance ieskaņota skaņuplatēs;
Polijā – kā garīgā dziesma Panience na dobranoc (Zapada zmrok), vakara lūgšana, kad pasauli jau apņem krēsla un jaunava ar savu dziesmiņu par labu nakti aizvada pēdējos dienas mirkļus, cerot uz Jaunavas Marijas aizgādību un svētību. Lūgšanai kā mūzikas un teksta autore uzrādīta Nācariešu klostera māsa Magdalēna (siostra Magdalena Nazaretanka). Ar šo pašu melodiju Polijā dziedāta arī dziesma Zarzuce plaszcz, gitare wezme w reke, kuras teksts līdzīgs krievu romancei;
Lietuvā poļu garīgā dziesma Panience na dobranoc ar vārdiem lietuviešu valodā izplatījusies kā bēru dziesma Jau sutema pasauli užliūliavo. Lietuviešu teksta autors ir ksendzs Kazimirs Vaičionis (Kazimieras Vaičionis), kurš kalpojis katoļu draudzēs Viļņā un Viļņas apgabalā;
Ukrainā ar šo pašu melodiju dzied tautas dziesmu Стоiть дiвча над бистрою водою;
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) 1935. gadā dziesmu My God and I ar identisku melodiju Amerikas autortiesību iestādē reģistrēja Austris Vītols, Amerikas latviešu kora Latvian Singers diriģents un vadītājs. Viņa autorība tika apstrīdēta tiesā, uz melodijas līdzību ar krievu romanci norādīja laikabiedri;
Latvijā dziesma “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” tika pieskaitīta tautasdziesmām, valdīja uzskats, ka arī melodiju sacerējusi Tirzmaliete. Kā iemīļota karavīru vidū tā pieminēta Otrā pasaules kara gadu presē.
1933. gadā pavisam atšķirīgu dziesmu ar Tirzmalietes dzejoli “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” sacerēja komponists Jēkabs Graubiņš kā dāvanu Latvijas Konservatorijas studentu korporācijai “Līgusonis”. Tā tika atskaņota koncertos; nosaukumu sakritība radīja viedokli, ka tautā populārā melodija un J. Graubiņa dziesma ir identiskas, šāda kļūda izplatīta vairākos nošu izdevumos utt.
J. Graubiņa dziesmu skaņuplatē ASV iedziedājuši Skaidrīte Prince (1967. gadā) un Boriss Pakalnītis (1981. gadā). Nezināmā autora melodijas variantu skaņuplatē “Latviešu karavīru dziesmas” pirmoreiz ieskaņoja Daugavas Vanagu koris Kanādā (1979).
Īstu renesansi dziesma “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” ar seno melodiju Latvijā piedzīvoja Dziesmotās revolūcijas gados, tā skanēja kapelas “Ornaments” un citu izpildītāju koncertos. Skaņuplatē “Ak, Latvija, kur tavi dēli?” ar latviešu strēlnieku dziesmām to iedziedāja tenors Jānis Sproģis pūtēju orķestra “Rīga” pavadījumā (1988); skaņuplatē “Dziesma brīvai Latvijai” – Teodora Kalniņa koris (1989). 1991. gadā platē “Staburadze” ar kamerkora “Versija” vokālo grupu dziesmu ieskaņoja Andris Daņiļenko, kurš to izpildīja arī koncertos. 1990. gadā XX Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēgumā “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” tradicionālo versiju nodziedāja apvienotais Dziesmu svētku koris. Dziesmu ieskaņojuši Jānis Paukštello un Harijs Spanovskis, Ingus Pētersons, Dainis Skutelis un citi.