AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 22. aprīlī
Dmitrijs Docenko,Kārlis BērziņŔ

kosmoloģija

(no grieÄ·u ĪŗĻŒĻƒĪ¼ĪæĻ‚, kosmos ā€˜pasaule’, ā€˜kosmoss’+ Ī»ĻŒĪ³ĪæĻ‚, logos ā€˜vārds’, ā€˜runa’, ā€˜mācÄ«ba’; angļu cosmology, vācu Kosmologie, franču cosmologie, krievu ŠŗŠ¾ŃŠ¼Š¾Š»Š¾Š³ŠøŃ)
zinātne par Visuma kā viena veseluma raÅ”anos, tā uzbÅ«vi un Ä«paŔībām, evolÅ«ciju un attÄ«stÄ«bu

Saistītie Ŕķirkļi

  • astrofizika
  • astrometrija
  • astronomija
  • astronomija Latvijā
  • ārpusgalaktikas astronomija
  • debess mehānika
  • Galaktikas astronomija
  • kosmosa izpēte
  • novērojumu astronomija
  • planetoloÄ£ija

Nozares un apakŔnozares

astronomija
  • kosmoloÄ£ija
  • kosmosa izpēte
  • novērojumu astronomija
  • planetoloÄ£ija
Galaktikas dažādās Visuma evolucionārās stadijās un attālumos no Zemes. Habla kosmiskā teleskopa uzņēmums, 2018. gads.

Galaktikas dažādās Visuma evolucionārās stadijās un attālumos no Zemes. Habla kosmiskā teleskopa uzņēmums, 2018. gads.

PateicÄ«ba Džūdijai Å mitai (Judy Schmidt). Avots: ESA (European Space Agency)/Hubble & NASA.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 3.
    Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi
  • 4.
    Galvenās teorijas
  • 5.
    Pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    VadoŔās pētniecÄ«bas iestādes
  • 9.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Ievērojamākie pētnieki
  • Multivide 4
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 3.
    Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi
  • 4.
    Galvenās teorijas
  • 5.
    Pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    VadoŔās pētniecÄ«bas iestādes
  • 9.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Ievērojamākie pētnieki
Kopsavilkums

KosmoloÄ£ija apskata Visuma uzbÅ«vi no mÅ«sdienu fizikas viedokļa – sadala Visumu sastāvdaļās, pēta tā raÅ”anos, evolÅ«ciju, lielmēroga struktÅ«ru, dinamiku, fizikālās likumsakarÄ«bas, kā arÄ« laika un telpas Ä«paŔības. Visuma Ä«paŔības ir cieÅ”i saistÄ«tas un atkarÄ«gas no subatomārās mikropasaules uzbÅ«ves. Viens no galvenajiem kosmoloÄ£ijas mērÄ·iem ir izprast un izskaidrot pasaules eksistences bÅ«tÄ«bu.

Praktiskā un teorētiskā nozīme

KosmoloÄ£ijai ir tieÅ”a ietekme uz cilvēka paÅ”apziņu, jo tā palÄ«dz cilvēkam saprast savu vietu pasaulē. AgrÄ«nā Visuma novērojumi ir bÅ«tiski fizikas likumu un fizikālo procesu izpratnei, jo agrÄ«najā Visumā pastāvēja unikāli fizikālie apstākļi, kas pēc tam neatkārtojās. Vairāki novērojumi (piemēram, reliktais starojums, lielmēroga struktÅ«ras spektrs) ir palÄ«dzējuÅ”i izprast dabā notiekoÅ”os procesus un tiek iekļauti mÅ«sdienu fizikālajos modeļos.

Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi

KosmoloÄ£ija ir astronomijas apakÅ”nozare. Tā cieÅ”i saistÄ«ta ar bioloÄ£iju, matemātiku, fiziku, Ä·Ä«miju, filozofiju un citām nozarēm. KosmoloÄ£ijas pētÄ«jumus veic astronomi, fiziÄ·i un filozofi. Zinātniekus, kas specializējuÅ”ies kosmoloÄ£isko problēmu izpētē, sauc par kosmologiem. IzŔķir novērojumu kosmoloÄ£iju (reālo datu iegūŔanu) un teorētisko kosmoloÄ£iju (analÄ«tisko un skaitlisko modelēŔanu). Visuma raÅ”anos pēta kosmogonija. KosmoloÄ£ija ir jauna un strauji progresējoÅ”a zinātnes nozare. 

Galvenās teorijas

MÅ«sdienu teorētiskā izpratne par Visumu ir balstÄ«ta uz EinÅ”teina relativitātes teorijas, klasiskās mehānikas, termodinamikas, elementārdaļiņu fizikas un kvantu fizikas sasniegumiem. KosmoloÄ£ijas pētÄ«jumu pamatā ir kosmoloÄ£ijas modeļi, kas saistÄ«ti ar fizikas teorētiskajiem pamatiem – gravitācijas, elektromagnētiskā lauka, kvantu un citām teorijām.

KosmoloÄ£ijas standarta modelis ir balstÄ«ts uz to, ka Visums, kurā mÅ«sdienās dominē tumŔā enerÄ£ija (dark energy, apzÄ«mē ar grieÄ·u burtu Lambda (Ī›)) un aukstā tumŔā matērija (cold dark matter, CDM), radās pirms 13,79 miljardiem gadu lielas enerÄ£ijas izdales procesā, ko sauc par Lielo Sprādzienu (Big Bang). Apvienojot abreviatÅ«ras, to sauc arÄ« par Lambda-CDM modeli. Å is kosmoloÄ£ijas modelis ietver vairākas ēras un fāzes, kas sākas ar nulles punktu, kam seko Planka ēra, tad Ä«slaicÄ«ga inflācijas fāze, tad kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, starojuma ēra un visbeidzot – matērijas ēra, kas turpinās arÄ« mÅ«sdienās. LÄ«dz Å”im ar kosmoloÄ£ijas standarta modeļa palÄ«dzÄ«bu ir labi aprakstÄ«ti un prognozēti dažādi Visumā novērojami efekti. Uzkrātie novērojumu dati atbilstoÅ”i kosmoloÄ£ijas standarta modelim liecina par labu mūžīgam Visuma izpleÅ”anās scenārijam, lÄ«dz pakāpeniski galaktikas attālināsies viena no otras, zvaigznes izdzisÄ«s un nestabilās elementārdaļiņas sabruks. Taču jebkurā brÄ«dÄ« Visuma izpētē var tikt iegÅ«ti kvalitatÄ«vi pilnÄ«gi jauni novērojumu dati, kas liktu mainÄ«t esoÅ”o modeli. 

KosmoloÄ£ijas modeļi tiek veidoti, ņemot par pamatu kosmoloÄ£isko principu (cosmological principle), kas postulē, ka visiem novērotājiem Visums attiecÄ«gajā brÄ«dÄ« lielos mērogos ir lÄ«dzÄ«gs un fizikas likumi visur vienādi. Dažreiz tiek izmantots arÄ« antropais princips (anthropic principle), kura pamatā ir uzskats, ka cilvēks atrodas ļoti Ä«paŔā vietā ļoti Ä«paŔā Visumā un ka cilvēces pastāvēŔana pati par sevi jau ierobežo iespējamos fizikas likumus un fundamentālo konstanÅ”u vērtÄ«bas. VispārÄ«gi antropais princips nav pretrunā kosmoloÄ£iskajam principam. 

AlternatÄ«vās kosmoloÄ£ijas teorijas apskata arÄ« modeļus, kuros tiek pieļautas novirzes no kosmoloÄ£iskā principa. Piemēram, pieņemot, ka mēs atrodamies ļoti lielā kosmiskā tukÅ”uma (zemāka vidējā blÄ«vuma) apgabalā, varētu izskaidrot Ŕķietami novēroto Visuma paātrināto izpleÅ”anos bez tumŔās enerÄ£ijas. Pastāv arÄ« citas alternatÄ«vas teorijas: kosmisko stÄ«gu teorija, fundamentālo konstanÅ”u evolÅ«cija un citas. Cits alternatÄ«vs modelis skar tumŔās matērijas eksistenci. Neskatoties uz neskaitāmiem mēģinājumiem, tās daba vēl nav zināma. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc 1982. gadā Mordehajs Milgroms (×ž×Ø×“×›×™ ×ž×™×œ×’×Ø×•×, angļu Mordehai Milgrom) izveidoja modificētās Ņūtona dinamikas (Modified Newtonian Dynamics) modeli kā EinÅ”teina VRT aizvietojumu. Å is modelis postulē, ka pastāv minimāls vielas paātrinājums, kura viena vērtÄ«ba tiek noteikta no novērojumiem. Vēlāk tika izveidots Ŕī modeļa relatÄ«vistiskais vispārinājums, kas spēj izskaidrot daudzus kosmoloÄ£iskus novērojumus.

Pētniecības metodes

Lai izprastu agrÄ«najā Visumā notiekoÅ”os procesus, definētu kosmoloÄ£iskos modeļus un pārbaudÄ«tu to prognozes, vispirms tiek novēroti dažādi objekti un procesi: reliktais starojums, barionu akustiskās oscilācijas, pirmās galaktikas un objekti tajās. Tam tiek izmantotas radioviļņu, mikroviļņu, infrasarkanās, optiskās, ultravioletās un rentgenstaru astronomijas metodes.

Tālāk novērotie dati tiek analizēti. Datu analÄ«zes vājā puse ir tas, ka iegÅ«tos datus ietekmē dažādi noviržu avoti, kas bieži vien ir nezināmi. Tāpēc kosmoloÄ£ijas pētÄ«jumos mēģina palielināt apstrādājamo datu apjomu. Tam tiek veidotas un lietotas augsti automatizētas datu analÄ«zes metodes. Tiek izmantotas arÄ« milzu datorsimulācijas, kurās tiek producēts ā€œdatorvisumusā€, kas tiek ā€œnovērotsā€, un Å”ie dati tiek apstrādāti tādā paŔā veidā kā Ä«stie novērojumi.

KosmoloÄ£ijas pētÄ«jumi sevÄ« ietver arÄ« nereālu (mÅ«su Visumā nepastāvoÅ”u) modeļu izpēti, kuru uzdevums ir mēģināt skaidrot pasaules uzbÅ«ves principus vai to abstrakcijas. Pieaugot zināŔanām, novērojumiem neatbilstoÅ”as teorijas tiek noraidÄ«tas. NoraidīŔanai bieži vien nepiecieÅ”ama arÄ« Å”o modeļu detalizēta analÄ«ze. Piemēram, 20. gs. sākumā, kad vēl nebija precizēts galaktikas jēdziens, pastāvēja uzskats, ka Visumu veido bezgalÄ«ga zvaigžņu pasaule, un valdoÅ”ais bija statiskā nemainÄ«gā Visuma modelis.

ÄŖsa vēsture

Par modernās fizikālās kosmoloÄ£ijas sākumu uzskata Alberta EinÅ”teina (Albert Einstein) vispārÄ«gās relativitātes teorijas (VRT) izveidoÅ”anu 1916. gadā. Lai iegÅ«tu statisku VRT vienādojumu atrisinājumu, A. EinÅ”teins papildināja savus vienādojumus ar ā€œkosmoloÄ£iskoā€ konstanti Ī› (cosmological constant), kas kompensēja vielas pievilkÅ”anos. Nestacionāros VRT vienādojumu atrisinājumus homogēnam Visumam 1922. gadā atrada Aleksandrs FrÄ«dmans (АлексанГр АлексанГрович ФриГман), un Å”ie vienādojumi veido kosmoloÄ£ijas standarta modeļa pamatus. Novērojot citas galaktikas, tika atklāta sarkanā nobÄ«de z, t. i., starojoÅ”o objektu spektrāllÄ«niju sistemātiskā novirze uz sarkano (lielāka viļņa garuma) pusi, ko Vesto Slaifers (Vesto Slipher) 1912. gadā uztvēra kā kustÄ«bu prom no novērotāja ar ātrumu v = cz, kur c ir gaismas ātrums. 1927. gadā Žoržs Lemētrs (Georges Henri Joseph Ɖdouard LemaĆ®tre) neatkarÄ«gi atrisināja EinÅ”teina vienādojumus homogēnam Visumam un sasaistÄ«ja tos ar novēroto galaktiku sarkano nobÄ«di z, atklājot Habla-Lemētra likumu (Hubble-LemaĆ®tre law), kas atbilstoÅ”i kosmoloÄ£iskajam principam ir spēkā visā telpā, t. i., v=H0Ā·l, kur l ir attālums lÄ«dz objektam, bet proporcionalitātes koeficients H0 ir Habla konstante (Hubble constant). Sistemātiski novērojot daudz lielāku galaktiku skaitu, EdvÄ«ns Habls (Edwin Powell Hubble) 1929. gadā neatkarÄ«gi ar novērojumiem pamatoja Å”o paÅ”u secinājumu, ka Visumā pastāv lineāra sakarÄ«ba – jo lielākā attālumā objekts atrodas, jo lielāks ir tā ā€œattālināŔanās ātrumsā€ v. Laika momentu, kas atbilst visu galaktiku izieÅ”anai no viena punkta, Lemētrs sauca par ā€œpirmatnējo atomuā€.

20. gs. vidÅ« tika atklāts, ka hēlija daudzumu zvaigznēs nevar izskaidrot ar zvaigžņu kodolsintēzi un ka tā lielākā daļa izveidojās Ä«si pēc Lielā Sprādziena. Å o kosmoloÄ£isko kodolsintēzes modeli izstrādāja Džordžs Gamovs (krievu Š“еоргий Антонович Гамов, angļu George Gamow), Ralfs Alfers (Ralph Asher Alpher) un Roberts Hermans (Robert Herman) 1948. gadā. RaksturÄ«ga Lielā Sprādziena modeļa prognoze bija reliktais starojums. Teorētiski tā temperatÅ«ru novērtēja arÄ« Dž. Gamovs, R. Alfers un R. Hermans 20. gs. 40.–50. gados. Reliktā starojuma atklāŔana 20. gs. 60. gados un vēlākie tā anizotropijas novērojumi pierādÄ«ja Lielā Sprādziena modeli un kosmoloÄ£iskās inflācijas modeli. Novērojumos aizvien labāk tika empÄ«riski pamatots kosmoloÄ£iskais princips, saskaņā ar kuru Visums dažādos attālumos un virzienos no mums ir homogēns un izotrops. ArÄ« novērojot galaktikas, kas izkārtojuŔās stÄ«gveida un lokŔņveida struktÅ«rās apkārt tukÅ”umiem (voids), lielos mērogos visos virzienos tās veido lÄ«dzÄ«gu (bet ne gludi vienmērÄ«gu) struktÅ«ru. Novērotais Visuma objektu izotropijas fakts ir ļoti spēcÄ«gs arguments par labu lielmēroga homogenitātei un kosmoloÄ£iskā principa pamatotÄ«bai. Tika atklāts, ka no vielas eksistences Visumā izriet, ka starp vielu un antivielu ir nelielas atŔķirÄ«bas. Modeli, kas varētu nodroÅ”ināt Ŕīs atŔķirÄ«bas, 20. gs. 60. gados izstrādāja Andrejs Saharovs (АнГрей Дмитриевич Дахаров).

Tālākie pētÄ«jumi tika koncentrēti uz lielmēroga struktÅ«ras izveidoÅ”anos no sākotnēji gandrÄ«z homogēnā vielas sadalÄ«juma. Liela loma bija pusanalÄ«tiskam 1970. gada Jakova Zeļdoviča (Яков Борисович Š—ŠµŠ»ŃŒŠ“Š¾Š²ŠøŃ‡) atrisinājumam, kas parādÄ«ja, kā viela saspiežas, izveidojot ā€œZeļdoviča pankÅ«kasā€. Tika parādÄ«ts arÄ«, ka bez tumŔās matērijas (dark matter) ietekmes viela nepaspētu izveidot struktÅ«ras tik ātri, kā tas tiek novērots. Tālāko struktÅ«ras augÅ”anu ir iespējams izsekot tikai ar skaitliskām metodēm, kas arÄ« tiek darÄ«ts kopÅ” 20. gs. 70. gadu vidus aizvien lielākos apjomos. TumŔās matērijas daba nav zināma. 

Lai izskaidrotu reliktā starojuma izotropiju, Aleksejs Starobinskis (Алексей АлексанГрович Дтаробинский), Alans Guts (Alan Harvey Guth) un Andrejs Linde (АнГрей Дмитриевич ЛинГе) 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā izveidoja kosmoloÄ£iskās inflācijas teoriju, mākslÄ«gi ievedot atseviŔķu fizikālo lauku un atbilstoÅ”u elementārdaļiņu – inflatonu. Inflatona daba nav zināma.

Nākamo 25–30 gadu laikā kosmoloÄ£ija no kvalitatÄ«vas nozares, kas nespēja prognozēt efektus un kuras novērojumi bieži bija pretrunā viens ar otru, pakāpeniski pārvērtās par kvantitatÄ«vu, precÄ«zu zinātni. Novērojumu kļūda samazinājās no 50–100 % lÄ«dz 5–10 % vai pat mazāk. NegaidÄ«ti 1998. gadā Ia tipa pārnovu pētÄ«jumi parādÄ«ja, ka Visums izpleÅ”as paātrināti. Dažu gadu laikā Å”os secinājumus apstiprināja ar citām metodēm. Tas pierādÄ«ja, ka Visumā pastāv atgrūŔanās spēks, kura cēlonis ir tumŔā enerÄ£ija, un ka visus tā efektus var aprakstÄ«t ar EinÅ”teina kosmoloÄ£isko konstanti. TumŔās enerÄ£ijas daba nav zināma.

Alberts EinÅ”teins sarunājas ar Žoržu Lemētru. PasadÄ«na, ASV, 12.01.1933.

Alberts EinÅ”teins sarunājas ar Žoržu Lemētru. PasadÄ«na, ASV, 12.01.1933.

Avots: Scanpix/akg-images.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

21. gs. 20. gados tiek aktÄ«vi pētÄ«ta rejonizācijas epoha, kas optiskos un infrasarkanos galaktiku novērojumus tuvina mikroviļņu reliktā starojuma novērojumiem. Tiek atklāti aizvien jauni kosmoloÄ£iskās informācijas avoti (piemēram, barionu akustiskās svārstÄ«bas), kas prasa liela apjoma novērojumu datu analÄ«zi. Visuma pētniecÄ«bā tiek izmantotas jaunas tehnoloÄ£ijas, piemēram, dažādu elektromagnētiskā starojuma spektrālo diapazonu teleskopi un detektori, liela datu apjoma analÄ«zes tehniskais nodroÅ”inājums, programmatÅ«ra un citi.

MÅ«sdienās kosmoloÄ£ijas standarta modelis lÄ«dz Å”im ir labi aprakstÄ«jis savākto datu daudzumu, bet kosmoloÄ£ijas pētÄ«jumi notiek ļoti aktÄ«vi. Ir daudzi fundamentāli novērojumi, kurus mÅ«sdienu fizikas teorijas nevar izskaidrot. No otras puses, novērojamās sistēmas (galaktikas, zvaigznes) atrodas daudzu, ne vienmēr zināmu vai saprastu, faktoru ietekmē un novērojumu apstrāde ir ārkārtÄ«gi komplicēta.

Viens no jautājumiem skar kosmoloÄ£iskā principa pielietojamÄ«bas robežas. Aprēķini liecina, ka Visumam jākļūst homogēnam mērogos, kas lielāki par 370 Mpc; tā ir teorētiskā homogenitātes robeža. 20. gs. sākumā tika atklātas vairākas reālas vai Ŕķietamas lielmēroga struktÅ«ras, kā, piemēram, Slouna Lielā siena (Sloan Great Wall), kas veidota no galaktikām 423 Mpc garumā, un MilzÄ«ga lielā kvazāru grupa (Huge Large Quasar Group), kuras garums tiek novērtēts 1,24 Gpc. Ja Ŕīs struktÅ«ras ir fizikāli reālas, tad to izmēri vairākkārt pārsniedz teorētisko homogenitātes robežu. Tas nozÄ«mē, ka nākotnē iespējama mÅ«su Visuma priekÅ”statu maiņa vai modifikācija, piemēram, pieļaujot novirzes no kosmoloÄ£iskā principa.

VadoŔās pētniecÄ«bas iestādes

VadoŔās kosmoloÄ£ijas pētniecÄ«bas iestādes Eiropā: Maksa Planka Astrofizikas institÅ«ts (Max-Planck-Institut für Astrophysik), Vācijā, pētÄ«jumu virzieni: skaitliskā astrofizika, galaktiku veidoÅ”anās un evolÅ«cija, augsto enerÄ£iju astrofizika, fizikālā kosmoloÄ£ija, zvaigžņu fizika; Kavli fonda KosmoloÄ£ijas institÅ«ts Kembridžā (Kavli Institute for Cosmology, Cambridge), Lielbritānijā, pētÄ«jumu virzieni: reliktais starojums, lielmēroga struktÅ«ra, kosmiskā rejonizācija, galaktiku un supermasÄ«vo melno caurumu izveide un evolÅ«cija, starpgalaktiku vide, gravitācijas viļņi. KosmoloÄ£ijas un gravitācijas institÅ«ts (Institute of Cosmology and Gravitation), Lielbritānijā, pētÄ«jumu virzieni: agrÄ«nais Visums, tumŔā enerÄ£ija, lielmērogu struktÅ«ra, gravitācijas lēcoÅ”ana, paātrinātā izpleÅ”anās, tranzientie avoti, galaktiku evolÅ«cija, gravitācijas viļņi, zvaigžņu populāciju modelēŔana, kosmoloÄ£iskie gravitācijas teoriju testi. 

VadoŔās kosmoloÄ£ijas pētniecÄ«bas iestādes Amerikā un Āzijā: Kavli fonda Daļiņu astrofizikas un kosmoloÄ£ijas institÅ«ts (Kavli Institute for Particle Astrophysics and Cosmology), Amerikas Savienotās Valstis (ASV), pētÄ«jumu virzieni: melnie caurumi un citi kompaktie objekti, kosmiskās struktÅ«ras izveide un evolÅ«cija, tumŔā matērija, tumŔā enerÄ£ija, agrÄ«nais Visums, daļiņu paātrināŔanās kosmosā, citplanētas. Kavli fonda KosmoloÄ£iskās fizikas institÅ«ts (Kavli Institute for Cosmological Physics), ASV, pētÄ«jumu virzieni: reliktais starojums, tumŔā enerÄ£ija, tumŔā matērija, multimetožu astrofizika, daļiņu astrofizika, struktÅ«ras izveide, apskatu zinātne, Visuma izplēŔanās; Kanādas Teorētiskās astrofizikas institÅ«ts (Canadian Institute for Theoretical Astrophysics, L’institut canadien d’astrophysique thĆ©orique), Kanādā, pētÄ«jumu virzieni: agrÄ«nais Visums, lielmēroga struktÅ«ra, reliktais starojums, galaktikas, starpzvaigžņu vide, melnie caurumi, neitronu zvaigznes un baltie punduri, planētu sistēmas; Pekinas universitātes Kavli fonda Astronomijas un astrofizikas institÅ«ts (åŒ—äŗ¬å¤§å­¦ē§‘ē»“ē†å¤©ę–‡äøŽå¤©ä½“ē‰©ē†ē ”ē©¶ę‰€), Ķīnā, pētÄ«jumu virzieni: novērojumu kosmoloÄ£ija, galaktiku izveide un evolÅ«cija, starpzvaigžņu vide, zvaigžņu izveide un planētas, gravitācijas fizika un augstas enerÄ£iju parādÄ«bas, skaitliskā astrofizika.

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi

NozÄ«mÄ«gākie kosmoloÄ£ijas periodiskie izdevumi: Journal of Cosmology (kopÅ” 2009. gada, Cosmology Science Publisher); Astronomy and Astrophysics (kopÅ” 1969. gada, EDP Sciences); Astronomical Journal (kopÅ” 1849. gada, IOP Publishing); Journal of Cosmology and Astroparticle Physics (kopÅ” 2003. gada, IOP Publishing).

Ievērojamākie pētnieki

Ievērojamākie kosmologi: Frics Cvikijs (Fritz Zwicky) – tumŔās matērijas proponents, secināja par tumŔās matērijas nepiecieÅ”amÄ«bu no galaktiku kustÄ«bas ātrumiem galaktiku kopās; Roberts Dike (Robert Dicke) – veica reliktā starojuma novērojumus un vadÄ«ja datu analÄ«zi, saistÄ«ja gravitācijas konstanti ar Visuma vecumu, izmantojot antropo principu, izveidoja alternatÄ«vu gravitācijas teoriju (Brenza-Dikes teoriju); Jāns Einasto (Jaan Einasto) – viens no Visuma lielmēroga struktÅ«ru atklājējiem, tumŔās matērijas proponents. StÄ«vens Hokings (Steven Hawking) – pētÄ«ja melnos caurumus, ieskaitot hipotētiskos pirmatnējos melnos caurumus, un to iztvaikoÅ”anu. Vera Rubinа (Vera Rubin) – pētÄ«ja galaktiku rotācijas lÄ«knes, parādot tolaik eksistējoÅ”o modeļu (bez tumŔās matērijas) neatbilstÄ«bu novērojumiem. RaÅ”ids Sjuņajevs (РашиГ Алиевич Š”ŃŽŠ½ŃŠµŠ²) – teorētiski pēta relikto starojumu, kā arÄ« to maiņu pēc izstaroÅ”anas rekombinācijas epohā, kā arÄ« piedalās kosmisko teleskopu palaiÅ”anā un datu analÄ«zē. NÄ«ls Turoks (Neil Turok) saistÄ«ja reliktā starojuma temperatÅ«ras un polarizācijas signālus, izveidoja alternatÄ«vu ciklisku Visuma modeli.

Multivide

Galaktikas dažādās Visuma evolucionārās stadijās un attālumos no Zemes. Habla kosmiskā teleskopa uzņēmums, 2018. gads.

Galaktikas dažādās Visuma evolucionārās stadijās un attālumos no Zemes. Habla kosmiskā teleskopa uzņēmums, 2018. gads.

PateicÄ«ba Džūdijai Å mitai (Judy Schmidt). Avots: ESA (European Space Agency)/Hubble & NASA.

Visuma evolÅ«cijas shēma parāda galvenos notikumus Visuma evolÅ«cijā kopÅ” Lielā Sprādziena, sākot ar laika momentu 10^(–43) sekundes [10<sup>–43</sup>, t. i., 10 pakāpē –43]. Shēmā atspoguļoti sekojoÅ”i procesi: Visuma izpleÅ”anās, ieskaitot inflācijas fāzi un mÅ«su dienās novērojamo paātrinājumu; telpas enerÄ£ijas blÄ«vuma samazināŔanās (atdziÅ”ana); primāro atomu veidoÅ”anās karstā Visuma nukleosintēzes procesos; reliktais mikroviļņu fona starojums; vēl neatklātais neitrÄ«no starojums; liela mēroga struktÅ«ras veidoÅ”anās u.c.

Visuma evolÅ«cijas shēma parāda galvenos notikumus Visuma evolÅ«cijā kopÅ” Lielā Sprādziena, sākot ar laika momentu 10^(–43) sekundes [10<sup>–43</sup>, t. i., 10 pakāpē –43]. Shēmā atspoguļoti sekojoÅ”i procesi: Visuma izpleÅ”anās, ieskaitot inflācijas fāzi un mÅ«su dienās novērojamo paātrinājumu; telpas enerÄ£ijas blÄ«vuma samazināŔanās (atdziÅ”ana); primāro atomu veidoÅ”anās karstā Visuma nukleosintēzes procesos; reliktais mikroviļņu fona starojums; vēl neatklātais neitrÄ«no starojums; liela mēroga struktÅ«ras veidoÅ”anās u.c.

Autors Kārlis BērziņŔ. Avots: MeteorÄ«tu muzejs.

TrÄ«sdesmit gaismas gadu liels tumŔās matērijas iekŔējais oreols jauno galaktiku kopā. RotējoÅ”ais gāzveida disks sadalās trÄ«s kamolos, kas sabrÅ«k zem savas gravitācijas, veidojot supermasÄ«vas zvaigznes. Datorsimulācija, 2019. gads.

TrÄ«sdesmit gaismas gadu liels tumŔās matērijas iekŔējais oreols jauno galaktiku kopā. RotējoÅ”ais gāzveida disks sadalās trÄ«s kamolos, kas sabrÅ«k zem savas gravitācijas, veidojot supermasÄ«vas zvaigznes. Datorsimulācija, 2019. gads.

Autors: John Wise. Avots: NASA/Georgia Institute of Technology.

Alberts EinÅ”teins sarunājas ar Žoržu Lemētru. PasadÄ«na, ASV, 12.01.1933.

Alberts EinÅ”teins sarunājas ar Žoržu Lemētru. PasadÄ«na, ASV, 12.01.1933.

Avots: Scanpix/akg-images.

Galaktikas dažādās Visuma evolucionārās stadijās un attālumos no Zemes. Habla kosmiskā teleskopa uzņēmums, 2018. gads. Daļa no priekÅ”plāna galaktikām pieder vienai gravitatÄ«vi saistÄ«tai struktÅ«rai - galaktiku kopai SDSS J1050+0017. Å Ä«s galaktiku kopas matērija veido gravitācijas lēcu. Šāda lēca ļauj labāk saskatÄ«t tālās galaktikas, kuru gaisma, ejot cauri galaktiku kopai, tiek optiski noliekta, izveidojot debesÄ«s saskatāmas raksturÄ«gas arkveida formas.

PateicÄ«ba Džūdijai Å mitai (Judy Schmidt). Avots: ESA (European Space Agency)/Hubble & NASA.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • kosmoloÄ£ija
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • astrofizika
  • astrometrija
  • astronomija
  • astronomija Latvijā
  • ārpusgalaktikas astronomija
  • debess mehānika
  • Galaktikas astronomija
  • kosmosa izpēte
  • novērojumu astronomija
  • planetoloÄ£ija

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Kavli fonda KosmoloÄ£iskās fizikas institÅ«ta ASV (Kavli Institute for Cosmological Physics, USA) tÄ«mekļvietne
  • Kavli fonda KosmoloÄ£ijas institÅ«ta Kembridžā, Lielbritānijā (Kavli Institute for Cosmology, Cambridge, UK) tÄ«mekļvietne
  • KosmoloÄ£ijas un gravitācijas institÅ«ta (Institute of Cosmology and Gravitation) tÄ«mekļvietne
  • Kosmoss: personiskais ceļojums (Cosmos: A Personal Voyage), TV seriāls
  • Maksa Planka Astrofizikas institÅ«ta (Max-Planck-Institut für Astrophysik) tÄ«mekļvietne
  • Teorētiskās kosmoloÄ£ijas centra (Centre for Theoretical Cosmology) tÄ«mekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Dodelson, S. and Schmidt, F., Modern Cosmology, 2nd edn, Academic Press, 2020.
  • Greene, B., The Fabric of the Cosmos, Penguin Books Ltd., 2005.
  • Guth, A., The Inflationary Universe: The Quest for a New Theory of Cosmic Origins, Random House, 1998.
  • Hokings, S., ÄŖsi par laika vēsturi, Madris, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Peebles, P.J.E., Principles of Physical Cosmology, Princeton University Press, 1993.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Weinberg, S., The First Three Minutes, Basic Books, 1993.

Dmitrijs Docenko, Kārlis BērziņŔ "KosmoloÄ£ija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/113122-kosmolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/113122-kosmolo%C4%A3ija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana