Žurnāls iznāca 01.09.1927.–01.08.1934. (ar pārtraukumu 1932. gadā), sākotnēji reizi mēnesī, no 1930. gada – neregulāri. Kopskaitā tika publicēts 51 numurs, tie pārsvarā bija astoņas lapaspuses biezi. Žurnāls bija bezmaksas izdevums, un tā galvenais mērķis bija informēt sabiedrību par Latvijas Mūziķu biedrības darbību, lēmumiem, pārskatiem, un vērtēt mūzikas dzīves aktualitātes, kas ietekmē atskaņotājmāksliniekus.

Sākotnēji Latvijas Mūziķu biedrība izdeva žurnālu “Mūzika” (1925–1927), bet neilgi pēc publicēšanas pārtraukšanas, nāca klajā ar jaunu, biedrības interesēm atbilstošāku žurnālu “Latvijas Mūziķis”. Latviešu Konversācijas vārdnīcā “Latvijas Mūziķis” nošķirts no mūzikas žurnālu saraksta un raksturots kā “tīri saimnieciska rakstura arodniecisks žurnāls”. Šis raksturojums ir tikai daļēji pareizs – žurnālā ietverti arī analītiski un izglītojoši raksti par mūziku, komponistiem un mūzikas dzīvi. Tā kā žurnāla mērķauditorija bija Latvijas Mūziķu biedrības biedri – lielākoties praktizējoši profesionāli mūziķi instrumentālisti, tad tā galvenās satura līnijas bija mūziķu labklājības veicināšana, darba ētikas kultivēšana, konfliktsituāciju risināšana un mūziķu izglītošana finansiālos un likumdošanas jautājumos. Žurnālā publicēti kopskaitā 120 raksti par dažādiem tematiem, 9 tulkojumi, 10 dažādi projekti un instrukcijas, 30 uzsaukumi un paziņojumi, 38 mēneša un 5 gada pārskati par biedrību, 27 biedrības veidoto fondu pārskati (bēru, palīdzības, darba aizsardzības fondi), 49 Mūziķu krājaizdevu sabiedrības bilances un 38 foto uzņēmumi. 1934. gada 23. aprīļa pilnsapulcē tika izteikts priekšlikums žurnālu paplašināt un laist pārdošanā, taču tas tika noraidīts. Žurnāla slēgšana saistīta gan ar līdzekļu trūkumu, gan politiskajām izmaiņām valstī.

Galvenie redaktori un satura veidotāji: Eduards Bāliņš (09.1927.– 04.1928.; 8 numuri), Voldemārs Pulciņš (05.1928.–02.1932.; 32 numuri), Vilhelms Krūms (11.1932.–08.1934.; 11 numuri). Līdzdarbojušies: Antons Rozenbergs, Jānis Vītoliņš, Johans Bisenieks, Aleksandrs Kupfers, Jānis Knēts u. c.

Žurnāls primāri kalpoja Latvijas Mūziķu biedrības vajadzībām un nebija pieejams izdevumu tirgū, tas bija aktuāls tieši biedrības un tās nodaļu mūziķiem. Tomēr žurnālā publicētie raksti atspoguļoja plašākus mūzikas kultūras procesus un atstāja ietekmi uz koncertdzīves norisēm.