Biedrībā varēja iestāties Latvijā dzīvojoši mūziķi, neatkarīgi no dzimuma, tautības, politiskās pārliecības un statusa sabiedrībā, kuru tiesības nebija ierobežotas ar tiesas spriedumu un kuri nebija jaunāki par 18 gadiem. Personas, kuras vēlējās iestāties biedrībā, paziņoja par to valdei, izpildīja pieteikšanās anketu un samaksāja iestāšanās naudu. Statūtos netika precizēts kādam jābūt mūziķu profesionālajam statusam vai izglītības un iemaņu līmenim, taču pēc iestāšanās anketas izpildīšanas bija jānokārto arī pārbaudījums, lai mūziķis tiktu uzņemts biedrībā.
Precīzu biedru skaitu ir sarežģīti noteikt, jo tas ir bijis mainīgs. Biedrība vairākkārt masveidā izslēdza biedrus par saistību nenokārtošanu, kā arī pieejamie dati pārsvarā neatšifrē vai biedru skaits ir norādīts, ieskaitot nodaļu biedrus vai nē. Biedru skaits bija robežās no 300 līdz 700 biedriem, lielāks tas bija biedrības sākumposmā, bet vēlāk – vidēji 400 biedri.
Biedrības biedri iedalījās goda biedros, mūža biedros, biedros interesentos un biedros profesionālos arodniekos. Mūža biedri – Ansis Lielozols, Kristaps Roze, Jāzeps Veržbilovskis, Kārlis Pepke. Goda biedri – Jāzeps Vītols, Gerhards fon Keislers, Juris Jurjāns. Pazīstamākie biedri, kuri neilgi bijuši biedrībā – Ādolfs Ābele, Alfrēds Kalniņš, Valentīns Utkins, Aleksandrs Okolo-Kulaks, Oskars Stroks. Pazīstamākie biedri, kuri biedrībā bijuši ilgāk – Jānis Mediņš, Jānis Vītoliņš, Teodors Vējš, Jānis Reinholds, Oto Karls, Kārlis Paucītis, Verners Taube, Bruno Čunčiņš un citi.
1933. gadā biedrība realizēja senu ieceri iedalīt mūziķus grupās, kas norāda uz biedrības sastāvu:
Mūziķu saraksts publicēts žurnālā “Latvijas Mūziķis”, 1933, Nr. 7.