Ekonomikas antropoloģija problematizē uzskatus par ekonomikas principiem un to nozīmi, pētot un analizējot dažādas ikdienas prakses un saimnieciskās dzīves organizācijas formas. Pretēji ekonomikas zinātnei, kuras pētniecības jomu pārsvarā iezīmē norises saistībā ar uzņēmējdarbību un tirgu, ekonomikas antropoloģijā “tirgus” ir tikai viena no modalitātēm. Ekonomikas antropoloģija par “ekonomiskām” uzskata arī tās darbības, kas nav vērstas uz peļņas gūšanu, bet raksturo veidu, kā sabiedrība organizē materiālo dzīvi kopumā.
Ekonomikas antropologi uzlūko ekonomiku nevis kā autonomu pētniecības jomu, bet kā plašu sociālu fenomenu, kas ir cieši saistīts un mijiedarbojas ar citām sabiedriskās dzīves formām.