Melleņu ģints (genus Vaccinium) ir bieži sastopama un plaši izplatīta. Šīs ģints sugas parasti ir pundurkrūmi vai krūmi, kas var būt ložņājoši vai pat vairākus metrus augsti. Daudzu Vaccinium sugu augļi (ogas) ir ēdami, un tiem ir būtiska nozīme tautsaimniecībā. Ģinti raksturo ogas, kas visbiežāk ir spilgti sarkanā vai violetā krāsā. Ņemot vērā Vaccinium ģints plašo sugu daudzveidību, ir grūti izcelt specifiskas ģints iezīmes. Attīstoties ģenētiskās radniecības noteikšanas metodēm, veidojas pilnīgāks priekšstats par šajā ģintī ietilpstošajām sugām, kas nav balstīts tikai uz fenotipiskajām īpatnībām. Līdz ar to pakāpeniski tiek pilnveidota ģintī ietilpstošo sugu taksonomija.

Melleņu ģintij pieder aptuveni 450 sugas ar plašu ģeogrāfisko izplatību. Melleņu ģints sugas visbiežāk sastopamas Ziemeļu puslodē, kā arī Āzijas tropiskās joslas kalnos, Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Dažas sugas sastopamas arī Āfrikā, Madagaskarā un Havaju salās. Ķīnā sastopamas 92 sugas, no kurām 51 suga ir endēmiska. Augsts Vaccinium sugu blīvums ir Himalaju reģionā, Jaungvinejā un Andu kalnu reģionā, kur 21. gs. 20. gados ir atklātas vairākas jaunas Vaccinium sugas. Aptuveni 40 % melleņu ģints sugu nāk no Dienvidaustrumāzijas, 25 % no Ziemeļamerikas, 10 % no Dienvidamerikā un Centrālamerikas, bet atlikušie 25 % sastopami visā pasaulē. Zilenes (Vaccinium uliginosum L.) ir pasaulē visbiežāk sastopamā Vaccinium suga. Melleņu ģints augi visbiežāk aug skābās augsnēs un sastopami priežu mežos vai purvos un to tuvumā. Latvijā atrodamas plašas mežu un purvu teritorijas, kas piemērotas Vaccinium sugu izplatībai. Savvaļā Latvijas teritorijā sastopamas četras Vaccinium sugas: meža mellene (Vaccinium myrtillus L.), zilene (Vaccinium uliginosum L.), brūklene (Vaccinium vitis-idaea L.) un purva dzērvene (Vaccinium oxycoccos L.).

Tautsaimniecībai nozīmīgas sugas ir lielogu dzērvenes (Vaccinium macrocarpon L.) un krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.). Selekcijas ceļā izveidotas vairākas šo ogu šķirnes, kas atšķiras pēc lieluma, nogatavošanās laika, ogu garšas un aromāta, kā arī uzglabāšanas īpašībām, nodrošinot ogu pieejamību visu gadu. Eiropā 2018. gadā novāktas 116 000 tonnu krūmmelleņu, Ziemeļamerikā – 410 000 tonnu, Latvijā – 344 tonnas. Lielogu dzērvenes Ziemeļamerikā 2018. gadā novāktas 583 000 tonnu, Eiropā – 1971 tonna (FAOSTAT, 2018). Kultivētās ogas tiek lietotas uzturā svaigā veidā, kā arī pārstrādātas dažāda veida produktos, tai skaitā produktos, kuros izmanto konkrētās ogās esošās savienojumu grupas ar noteiktām īpašībām. 

Melleņu ģints ogas un lapas jau ilgi tiek izmantotas dažādu tautu etnomedicīnā – tām piemīt cukura līmeni pazeminošas īpašības, to lietošana uzturā novērš dažāda veida gremošanas trakta darbības traucējumus, tām ir antibakteriāla un pretiekaisuma aktivitāte. Sākot ar 20. gs. sākumu, melleņu ģints ogas ir pētītas, lai noskaidrotu to sastāvā esošās vielas un šo vielu iedarbību uz cilvēka organismu. Melleņu ģints augi satur dažāda veida dabīgas izcelsmes bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, flavanoīdus, fenolskābes, resveratrolu un triterpenoīdus – šīs vielas pašu augu pasargā no ārējo vides faktoru iedarbības (sausums, UV starojums, mikrobioloģiskās infekcijas, mehāniski bojājumi). Flavanoīdi ir savienojumi, kas ogām piešķir to krāsu un garšu, kā arī regulē auga-mikroorganismu mijiedarbību, nodrošinot tā aizsardzibu. Resveratrols un triterpenoīdi ir antibiotikām līdzīgas vielas, kas nodrošina aizsardzību no augu patogēniem. Dabā ir sastopami aptuveni 20 000 dabīgas izcelsmes triterpenoīdu, kam piemīt pretvēža un pretiekaisuma aktivitāte. Melleņu ģints ogās ir atrodami vairāki triterpenoīdi, piemēram, ursolskābe, oleanolskābe. Melleņu ģints ogās atrodamās vielas labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību, tās var kavēt novecošanu, samazināt vēža riskus, uzlabot urīnceļu veselību, nodrošināt gļotādu veselību. Galvenā melleņu ģints ogu iedarbība uz cilvēka organismu tiek saistīta ar augsto antioksidantu saturu, ko nodrošina polifenoli.