Parakstīts Parīzē 27.08.1928. Nosaukts pakta iniciatoru – Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valsts sekretāra Frenka Kelloga (Frank Kellogg) un Francijas ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) – vārdā. F. Kellogs saņēma Nobela miera prēmiju 1929. gadā “Par Kelloga–Briāna paktu, kura dalībnieki piekrituši atrisināt visus konfliktus miera ceļā”.
Paktu svinīgā ceremonijā parakstīja galvenās lielvalstis, pēc tam līgumam pievienojās citas valstis. Līguma tekstā bija tikai divi pamata panti.
- Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu vārdā svinīgi paziņo, ka nosoda karu kā līdzekli starptautisku strīdu izšķiršanā un atsakās no tā kā nacionālās politikas līdzekļa savstarpējās attiecībās.
- Augstās līgumslēdzējas puses atzīst, ka visi strīdi un konflikti, neatkarīgi no to dabas un izcelšanās veida, kas varētu rasties to starpā, nav risināmi citādi kā tikai ar mierīgiem līdzekļiem.
Trešais pants bija veltīts līguma ratifikācijai un noteica, ka ratifikācijas raksti tiks deponēti ASV galvaspilsētā Vašingtonā.
Briāna–Kelloga pakta parakstīšana. Parīze, 27.08.1928.
Līgumu parakstīja 15 valstis. Vēlāk līgumam pievienojās vēl 62 valstis. Briāna–Kelloga pakts joprojām ir spēkā esošs. Latvija pievienojās Briāna–Kelloga paktam 09.02.1929., Maskavā kopā ar Igauniju, Poliju, Rumāniju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) parakstot tā saukto Ļitvinova protokolu. Latvijas vārdā to parakstīja sūtnis PSRS Kārlis Ozols, un Saeima Paula Kalniņa vadītajā sēdē 12.02.1929. to ratificēja.
Briāna–Kelloga pakts pieder pie 20. gs. 20. un 30. gadu pacifistiskās diplomātijas, kam tiek pārmesta nespēja novērst Otrā pasaules kara izcelšanos. Iesaistīto pušu mērķis bija uzlabot starptautisko attiecību klimatu, nostiprināt miera ideju pasaulē. Sākotnējais Francijas mērķis bija uzlabot Francijas un ASV attiecības.