Zviedrijā trimdas sākuma posmā J. Reneslācis strādāja dažādos darbos – restorānos, pastā, dzelzceļā, bakelīta un saldējuma fabrikās. Lielāko darba mūža daļu (1952‒1990) nostrādāja uzņēmumā “Tirēna būvkonstrukcijas” (tagad “Sven Tyréns group”). Šajā uzņēmumā strādāja līdz pensijai.
J. Reneslācis jau ģimnāzijas laikā aktīvi pievērsās sportam, skautu kustībai, šaham un tautas dejām.
Latvijā J. Reneslācis spēlēja futbolu Rīgas futbola klubā (RFK), basketbolu Armijas sporta klubā (ASK) un Latvijas jaunatnes basketbola vienībā.
Stokholmā J. Reneslācis bija viens no sporta kluba “Rīga” dibinātājiem (1948) un treneris (1948‒1961). Viņš vadīja Zviedrijas latviešu basketbola savienību (1957‒1961) un ar sporta kluba “Rīga” komandu piedalījās turnīros Norvēģijā, Vācijā un Francijā.
J. Reneslāča trenētā sporta kluba “Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” uzvarēja Zviedrijas sieviešu basketbola līgas sacensībās (1956; Zviedrijas meistara titulu sacensībām piešķīra 1957).
Tiklīdz mainījās noteikumi un sportisti, kuri nebija Zviedrijas pavalstnieki, drīkstēja piedalīties cīņā par Zviedrijas meistartitulu, Stokholmas sporta klubs “Rīga” kļuva par Zviedrijas valsts čempionu vīriešu basketbolā (1958). J. Reneslācis bija šīs vienības spēlētājs un arī treneris. Kad sporta klubs “Rīga” nākamajā gadā kļuva par Zviedrijas vicečempionu, J. Reneslācis bija vienības treneris (1959).

Zviedrijas valsts čempioni vīriešu basketbolā ‒ Stokholmas sporta klubs "Rīga". 1958. gads.
Fotogrāfs Fricis Forstmanis. Avots: Andreja Rituma privātais arhīvs.
J. Reneslācis sešas reizes 1956. un 1957. gadā spēlējis Zviedrijas basketbola valstsvienībā (neoficiālais nosaukums “Trīs kroņi”,“Tre kronor”) . Piecus gadus un divus mēnešus viņš bija Zviedrijas basketbola valstsvienības treneris (1958‒1963), to vadīja 38 valsts sacīkstēs, tai skaitā Eiropas meistarsacīkstēs Belgradā (1961), kā arī divās turnejās (1961, 1962) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
Eiropas kausa turnīram 1958. gadā bija pieteiktas divas basketbola komandas ar nosaukumu “Rīga” ‒ viena no Stokholmas, otra no padomju okupētās Rīgas ar nosaukumu ASK (Rīga).
J. Reneslācis vienlaicīgi ar citu latvieti Ali Strunki Zviedrijā kļuva par pirmo FIBA tiesnesi (1955‒1965) un bija arī ASV Basketbola treneru savienības (National Association of Basketball Coaches, NABC) biedrs (1964).
J. Reneslācis darbojās arī latviešu sabiedrībā. Viņš bija viens no “Daugavas vanagu” Stokholmas nodaļas dibinātājiem (1950).
J. Reneslācis bija Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) ģenerālsekretārs (1965‒1980), valdes (1977‒1979, 1999‒2001), prezidija (1995‒1998) un padomes (1999‒2003) loceklis. ZLCP, kas pastāvēja no 1953. līdz 2013. gadam, bija Zviedrijas latviešu politiska organizācija, kuras sastāvu ievēlēja uz četriem gadiem. ZLCP ietilpa Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA), bija viena no laikraksta “Brīvā Latvija” izdevējiem, pārstāvēja latviešus Zviedrijas iestādēs, darbojās politiskā, kultūras un izglītības jomā un piedalījās Eiropas Dziesmu svētku rīkošanā. J. Reneslācis bija Zviedrijas valsts līdzekļu sadales komitejas loceklis (1975‒1977), Eiropas latviešu kultūras kongresu (1966, 1975) un 1. PBLA dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā (1979) rīcības komitejas loceklis.