Jura Reneslāča trenētā sieviešu basketbola vienība uzvarēja Zviedrijas sieviešu basketbola līgā. J. Reneslācis ir bijis Zviedrijas vīriešu basketbola čempions (kā spēlētājs un treneris), Zviedrijas basketbola vīriešu valsts vienības spēlētājs un treneris, Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) tiesnesis, Zviedrijas trimdas latviešu organizāciju aktīvs darbinieks.

J. Reneslācis dzimis bankas galvenā grāmatveža Alfrēda un Valda Zālīša 1. pamatskolas skolotājas Ildas, dzimušas Bagunas-Bērziņas, trīs bērnu ģimenē. J. Reneslācim bija divas māsas: dvīņu māsa Margarita un vecākā māsa rakstniece, žurnāliste un redaktore Ingrīda Vīksna.

J. Reneslācis mācījies Rīgas Ata Kronvalda 23. pamatskolā (1933‒1937), karš pārtraucis mācības Rīgas pilsētas 1. (angļu) ģimnāzijā (1937‒1943). Ieguvis vidējo izglītību vakara ģimnāzijā Stokholmā (1948), beidzis Stokholmas Tehnisko institūtu (Stockholms tekniska institut), iegūstot būvinženiera grādu (1948‒1955). Studējis valsts zinības (1965‒1968) Stokholmas Universitātē (Stockholms universitet). Studiju laikā (13.10.1965) pievienojies studentu korporācijai “Tervetia” .

Otrā pasaules kara laikā iesaukts Latviešu leģionā, beidzis instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā, piedalījies kaujās (1944‒1945), ievainots un nokļuvis slimnīcā Lībekā, Vācijā. Pēc kara māsa Ingrīda caur Sarkano Krustu sameklēja un izsauca brāli uz Zviedriju (24.10.1945.).

Zviedrijā trimdas sākuma posmā J. Reneslācis strādāja dažādos darbos – restorānos, pastā, dzelzceļā, bakelīta un saldējuma fabrikās. Lielāko darba mūža daļu (1952‒1990) nostrādāja uzņēmumā “Tirēna būvkonstrukcijas” (tagad “Sven Tyréns group”). Šajā uzņēmumā strādāja līdz pensijai.

J. Reneslācis jau ģimnāzijas laikā aktīvi pievērsās sportam, skautu kustībai, šaham un tautas dejām.

Latvijā J. Reneslācis spēlēja futbolu Rīgas futbola klubā (RFK), basketbolu Armijas sporta klubā (ASK) un Latvijas jaunatnes basketbola vienībā.

Stokholmā J. Reneslācis bija viens no sporta kluba “Rīga” dibinātājiem (1948) un treneris (1948‒1961). Viņš vadīja Zviedrijas latviešu basketbola savienību (1957‒1961) un ar sporta kluba “Rīga” komandu piedalījās turnīros Norvēģijā, Vācijā un Francijā.

J. Reneslāča trenētā sporta kluba “Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” uzvarēja Zviedrijas sieviešu basketbola līgas sacensībās (1956; Zviedrijas meistara titulu sacensībām piešķīra 1957).

Tiklīdz mainījās noteikumi un sportisti, kuri nebija Zviedrijas pavalstnieki, drīkstēja piedalīties cīņā par Zviedrijas meistartitulu, Stokholmas sporta klubs “Rīga” kļuva par Zviedrijas valsts čempionu vīriešu basketbolā (1958). J. Reneslācis bija šīs vienības spēlētājs un arī treneris. Kad sporta klubs “Rīga” nākamajā gadā kļuva par Zviedrijas vicečempionu, J. Reneslācis bija vienības treneris (1959).

J. Reneslācis sešas reizes 1956. un 1957. gadā spēlējis Zviedrijas basketbola valstsvienībā (neoficiālais nosaukums “Trīs kroņi”,“Tre kronor”) . Piecus gadus un divus mēnešus viņš bija Zviedrijas basketbola valstsvienības treneris (1958‒1963), to vadīja 38 valsts sacīkstēs, tai skaitā Eiropas meistarsacīkstēs Belgradā (1961), kā arī divās turnejās (1961, 1962) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Eiropas kausa turnīram 1958. gadā bija pieteiktas divas basketbola komandas ar nosaukumu “Rīga” ‒ viena no Stokholmas, otra no padomju okupētās Rīgas ar nosaukumu ASK (Rīga).

J. Reneslācis vienlaicīgi ar citu latvieti Ali Strunki Zviedrijā kļuva par pirmo FIBA tiesnesi (1955‒1965) un bija arī ASV Basketbola treneru savienības (National Association of Basketball Coaches, NABC) biedrs (1964).

J. Reneslācis darbojās arī latviešu sabiedrībā. Viņš bija viens no “Daugavas vanagu” Stokholmas nodaļas dibinātājiem (1950).

J. Reneslācis bija Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) ģenerālsekretārs (1965‒1980), valdes (1977‒1979, 1999‒2001), prezidija (1995‒1998) un padomes (1999‒2003) loceklis. ZLCP, kas pastāvēja no 1953. līdz 2013. gadam, bija Zviedrijas latviešu politiska organizācija, kuras sastāvu ievēlēja uz četriem gadiem. ZLCP ietilpa Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA), bija viena no laikraksta “Brīvā Latvija” izdevējiem, pārstāvēja latviešus Zviedrijas iestādēs, darbojās politiskā, kultūras un izglītības jomā un piedalījās Eiropas Dziesmu svētku rīkošanā. J. Reneslācis bija Zviedrijas valsts līdzekļu sadales komitejas loceklis (1975‒1977), Eiropas latviešu kultūras kongresu (1966, 1975) un 1. PBLA dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā (1979) rīcības komitejas loceklis.

J. Reneslāča trenētā sieviešu basketbola vienība uzvarēja Zviedrijas sieviešu basketbola līgas sacensībās. J. Reneslācis bija arī Zviedrijas vīriešu basketbola čempions (spēlētājs un treneris), viņš ir bijis Zviedrijas basketbola vīriešu valstsvienības spēlētājs, valstsvienības ilggadīgs treneris un FIBA tiesnesis.

J. Reneslācis bija sabiedrisks darbinieks, kas vairāk nekā pusgadsimtu darbojies vadošos amatos Zviedrijas latviešu organizācijās.

J. Reneslācis bija vairāku grāmatu redaktors un redakciju kolēģiju loceklis, tai skaitā tādiem darbiem kā “Zviedrijas Latviešu Centrālās Padome, darbības pārskats” (1968), “Latvijas sporta vēsture” (galvenie redaktori ‒ Vilis Čika un Gunārs Gubiņš, 1970), Latvju Enciklopēdija, 1962‒1982 (galvenais redaktors ‒ Edgars Andersons), kas iznāca no 1983. līdz 2006. gadam, “Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija” (ģimnāzijas bijušo audzēkņu biedrības Zviedrijā izdevums, 1984) un “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945‒1995” (2001).

Fakts, ka sporta komanda, kuru pilnībā veidoja trimdā esošie latvieši, izcīnīja tik ievērojamus panākumus mītnes zemē, uzskatāms par unikālu. J. Reneslācis piedalījās divos šādos gadījumos Zviedrijā, turklāt uzvarot abu (sieviešu un vīriešu) basketbola līgu sacensībās.

Līdzās darbam Zviedrijas latviešu interešu pārstāvēšanā un kopienas organizēšanā līdz ar citiem darbiniekiem liels J. Reneslāča nopelns bija arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS) izdoto baltiešu leģionāru jautājuma kārtošana. Šīs darbības rezultātā 1994. gadā Zviedrijas konservatīvo partiju pārstāvošā ārlietu ministre Margarēta af Uglasa (Margaretha af Ugglas) valdības vārdā izteica nožēlu par kādreizējās Zviedrijas valdības lēmumu izdot leģionārus. No latviešu organizāciju puses dzīvi palikušo latviešu leģionāru Zviedrijas apciemojumu un vizīti pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava organizēja “Daugavas vanagu” organizācija un ZLCP uzdevumā ‒ J. Reneslācis.

Par nopelniem sabiedriskajā un sporta darbā J. Reneslācis saņēmis Trimdas Lielo sporta nozīmi (Čikāgā, ASV,1959), Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska basketbollförbundet) sudraba medaļa (1972) un “Daugavas vanagu” Centrālās valdes zelta goda nozīmi (1996).