A. Strunke kopā ar citiem latviešu, igauņu un lietuviešu basketbola spēlētājiem popularizēja un izplatīja basketbolu Zviedrijā, piedalījās Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska Basketbollförbundet) dibināšanā. Viņa vadītās “Sporta klubs Rīga” vīriešu vienības bija Zviedrijas čempioni basketbolā un Zviedrijas junioru čempioni basketbolā. Viņš bija arī sieviešu basketbola treneris, Zviedrijas basketbola tiesnesis un goda tiesnesis, Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) basketbola tiesnesis, goda tiesnesis un komisārs, Zviedrijas trimdas latviešu organizāciju aktīvs darbinieks. 

A. Strunke dzimis mākslinieka Niklāva Strunkes un Olgas Strunkes, dzimušas Āboliņas, ģimenē; jaunākais brālis Laris – mākslinieks, māsa – leļļu teātru aktrise Zanza Līduma. Vecāki Ali deva senu arābu vārdu. Tajā laikā N. Strunke ilustrēja arābu pasakas “Tūkstots un viena nakts” (أَلْفُ لَيْلَةٍ وَلَيْلَةٌ), kur ir stāsts par Ali Babu un četrdesmit laupītājiem.

A. Strunke mācījās Rīgas pilsētas 23. pamatskolā Kronvalda bulvārī 8 (1931–1937), absolvēja Pirmo Rīgas valsts ģimnāziju (mācījās no 1937. līdz 1944. gadam, tagadējā Rīgas 6. vidusskola), tika iesaukts leģionā (08.1944.), studēja valodas Frankfurtes Universitātē (Johann Wolfgang Goethe-Universität Frankfurt am Main), Vācijā (1946), tirdzniecības zinātnes, veikalu administrāciju un valodas Stokholmas Universitātē (Stockholms universitet), Zviedrijā. Viņš pārvaldīja vairākas valodas (latviešu, zviedru, angļu, vācu, franču) un, būdams latīņu valodas students, varēja labi saprasties arī itāļu un spāņu valodā. Akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs (no 1984).

Kad beidzās Otrais pasaules karš, A. Strunke atradās amerikāņu okupācijas zonā Vācijā un nonāca pārvietoto personu (dicplaced persons, DP) nometnē Hanavā. Pēc sava tēva sludinājuma avīzē un ar Sarkanā krusta palīdzību ieradās Zviedrijā (1946) un ieguva Zviedrijas pavalstniecību (1954).

A. Strunke Stokholmā strādāja par rēķinvedi Almquist & Wiksell izdevniecībā (1946–1950), par iepirkumu priekšnieku Ferrator (1950–1958), Skandinaviska Kontroll (1958–1966), bija Zviedrijas Basketbola savienības tiesnešu komitejas priekšsēdis (1952), valdes loceklis (1953–1958), sekretārs (1963–1966) un ģenerālsekretārs (1966–1988).

A. Strunke spēlēja basketbolu Hanavas bēgļu nometnes komandā Vācijā (1945–1946) un Stokholmas “Sporta Klubs Rīga” pirmajā izlasē (1946–1956).

A. Strunke bija Stokholmas latviešu Sporta biedrības valdes loceklis (1948) un, kad tā pārtapa par “Sporta klubs Rīga”, kļuva par tā priekšsēdi (1949–1967). A. Strunke bija Zviedrijas augstākās kategorijas basketbola tiesnesis (1949–1968), vienlaicīgi ar citu latvieti Juri Reneslāci Zviedrijā kļuva par pirmo FIBA tiesnesi (1955–1969), bija FIBA tehniskais komisārs (1968–1986) un loceklis FIBA komitejā, kura pārskatīja noteikumus par ārzemju spēlētāja statusu, starptautiskajām spēlētāju pārejām, dalību valsts izlases spēlēs pēc naturalizācijas (1970). A. Strunke bija FIBA Zviedrijas pārstāvis Eiropas kausa komisijā (1976–1984), kā arī FIBA Internacionālās organizācijas komisijas loceklis (1972–1990).

A. Strunke ierosināja un kopā ar Jāni Ritumu organizēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) basketbola izlases spēles Zviedrijā (1967), zviedru–latviešu basketbola kausu (Svensk-Lettiska Basketcupen, 1970–1975) un piedalījās Baltijas kausa izcīņu organizēšanā starp Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Zviedriju un Somiju (1971–1975 un 1979).

A. Strunke noorganizēja un vadīja Rietumeiropas latviešu basketbola izlases spēles Rīgā ar VEF (1989, 1990) un Talsos ar vietējo izlasi (1989). Viņš bija Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības vadītājs Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas turnīros Orhūsā, Dānijā (1992), un Viļņā, Lietuvā (1994). 

A. Strunke bija Zviedrijas latviešu Centrālās padomes (ZLCP) valdes loceklis (1989–2003), valdes priekšsēdis (1993–2002) un prezidija loceklis (2003–2005). A. Strunke bija ZLCP pārstāvis Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra (LAKEC) prezidijā (1989–1995), Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis (1994–2000), kā ZLCP valdes priekšsēdis vadīja 18. novembra komiteju Stokholmā un pārstāvēja ZLCP Eiropas latviešu laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju kopā (1995–1998). Latvijā piedalījās neatkarības atgūšanas procesā izveidotajā Pilsoņu kongresa darbībā Rīgā (1990). 

Kad darbību pārtrauca LAKEC (1995) un tās vietā dibināja Rietumeiropas latviešu apvienību (RLA), viens no iniciatoriem un statūtu autoriem bija A. Strunke. (2006. gadā RLA mainīja nosaukumu uz Eiropas latviešu apvienību, ELA). 

A. Strunke bija Latviešu Nacionālā fonda padomes sekretārs (1990–2003), bija Latviešu palīdzības komitejas valdes loceklis (1995–2001), kas 2013. gadā kopā ar ZLCP apvienojās Zviedrijas latviešu apvienībā, un Pirmo PBLA dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā (1979), rīcības komitejas loceklis. 

A. Strunke kopā ar citiem latviešu, igauņu un lietuviešu basketbola spēlētājiem popularizēja un izplatīja basketbolu Zviedrijā. Viņš bija Zviedrijas Rokasbumbas savienības Basketbola nodaļas valdes loceklis (1949–1952) un 1952. gadā piedalījās Zviedrijas Basketbola savienības dibināšanā. A. Strunkes vadītās “Sporta klubs Rīga” vīriešu vienības bija Zviedrijas čempioni basketbolā (1958) un divus gadus iekļuva finālā, kur izcīnīja otro vietu (1959, 1960). Dažus gadus vēlāk “Sporta klubs Rīga” zēni kļuva par Zviedrijas junioru čempioniem basketbolā (1966). 

Kā FIBA tiesnesis A. Strunke tiesāja 98 starptautiskas basketbola spēles un bija FIBA komisārs 275 Eiropas kausa un Eiropas meistarsacīkšu spēlēs, to skaitā Eiropas kausa spēlēs Rīgā (1963, 1965, 1968, 1970, 1973). 

Abi latviešu FIBA tiesneši, draugi un bijušie klasesbiedri – A. Strunke un Viesturs Baldzēns – tiesāja Eiropas kausa basketbola spēli starp Somijas un Polijas valstsvienībām Helsinkos, Somijā (1960). 

A. Strunke kā FIBA komisārs divas reizes “Daugavas” sporta namā Rīgā pasniedza sieviešu basketbola “TTT” vienības kapteinei izcīnīto Eiropas kausu (1970. gadā Tamārai Hendelei, 1973. gadā Dzintrai Grundmanei). Pirmo reizi apsveikuma runu A. Strunke iesāka angliski, otro reizi franciski. Abas reizes apsveikumu runu viņš noslēdza latviešu valodā, otro reizi televīziju kameru priekšā.

A. Strunke bija iecelts par FIBA goda tiesnesi (1969), apbalvots ar Zviedrijā augstāko goda apliecinājumu par nopelniem savā sporta veidā, Zviedrijas Sporta savienības (Riksidrottsförbundet) zelta zīmi (1971), iecelts par Zviedrijas goda tiesnesi basketbolā (15.12.1980.). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira, 03.11.2000.).

A. Strunkes portretu darinājis tēvs Niklāvs Strunke (1932).