Luga “Viltus un mīla” (Kabale und Liebe; latviešu teātrī izrādīta ar nosaukumu “Mīla un viltus”, “Viltus un mīlestība”, “Luīze Millere”, arī “Ferdinands un Luīze”) ir viens no vācu rakstnieka F. Šillera jaunības gadu darbiem, kas piederīgs t. s. “vētras un dziņu” (Sturm und Drang) periodam 18. gadsimta otrās puses kultūrā. Šīs kustības svarīga iezīme ir emocionāls protests pret autoritāru valsts pārvaldi, kuras iespaids īpaši bija izjūtams politiski sadrumstalotajās vācu zemēs, kā arī pret patriarhālu dominanti paaudžu attiecībās; literārajos darbos akcentēta nepieciešamība vērsties pret sociālu nevienlīdzību, tieksme pēc garīgas brīvības apliecinājuma un indivīda tiesībām. “Vētras un dziņu” tematika ir būtiska visos literatūras veidos. Viens no pazīstamākajiem šīs ievirzes darbiem ir Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) romāns “Jaunā Vertera ciešanas” (Die Leiden des jungen Werthers, 1774). Nozīmīga vieta “vētras un dziņu” laika noskaņu atklāsmē ir dramaturģijai un teātrim. Šajā posmā tapusī Gotholda Efraima Lesinga (Gotthold Ephraim Lessing) traģēdija “Emīlija Galoti” (Emilia Galotti, 1772), kā arī citu autoru darbi snieguši ierosmi arī F. Šillera debijai dramaturģijā. Plašu ievērību rakstnieks izpelnījās jau ar savu pirmo lugu “Laupītāji" (Die Räuber), kas 1782. gadā uzvesta Manheimas Nacionālajā teātrī (Mannheimer Nationaltheater). Luga “Viltus un mīla” sarakstīta 1782. gada rudenī un 1783. gada pirmajā pusē. 1783. gada augustā autors īpašā lasījumā ar to iepazīstināja Manheimas teātra aprindas, kam sekoja direktora Volfganga Heriberta von Dālberga (Wolfgang Heribert von Dalberg) lēmums par lugas iestudēšanu un līgums ar F. Šilleru par teātra dramaturga pienākumu veikšanu, kas gan bija spēkā tikai vienu gadu. Lugas uzvedumi 1784. gadā Manheimā un Frankfurtē piedzīvoja vien dažas izrādes, jo, lai gan tie izpelnījās ievērību, autoram tika pārmests sociālo pretrunu sakāpinājums un atsevišķu tēlu mākslinieciski nepārliecinošs veidojums. Tomēr lugā aplūkotā problemātika un tās dramaturģiskais risinājums ir ar ilglaicīgu aktualitāti un rezonansi sabiedrībā.