Institūta pilnais oficiālais nosaukums bija Augstākās izglītības veicināšanas biedrības komerczinātņu institūts, tomēr ikdienā lietotais nosaukums bija Komerczinātņu institūts (KZI) vai Rīgas komerczinātņu institūts.

KZI darbības mērķi un uzdevumus noteica tā statūti, kas tika apstiprināti 1929. gadā, ar grozījumiem un papildinājumiem 09.03.1933. Institūta galvenais mērķis un uzdevumi bija veicināt un izplatīt augstāko komercizglītību un sagatavot praktiskām dzīves nozarēm izglītotus darbiniekus. Institūta direktors Visvaldis Sanders uzskatīja, ka KZI galvenais mērķis bija izglītības sniegšana tiem vidusskolu absolventiem, kuri vietu ierobežojumu vai finansiālo apstākļu dēļ nav varējuši iestāties Latvijas Universitātē, bet vēlas turpināt izglītoties.

KZI dibināja 17.10.1928. izveidotā Augstākās izglītības veicināšanas biedrība, kurā bija apvienojušies valsts pārvaldes, tieslietu sistēmas, tirdzniecības un rūpniecības jomas darbinieki. Institūta svinīgā atklāšana norisinājās 31.01.1929., bet mācības tika uzsāktas jau 04.02.1929. Institūta vajadzībām sākotnēji tika īrētas telpas Marijas ielā 26 (Viļa Olava fonda telpās), bet kopš 1933. gada – Brīvības ielā 40 (Pētera Dzeņa ģimnāzijas telpās). Institūta darbības un statusa nostiprināšanai Augstākās izglītības veicināšanas biedrība jau 1929. gadā izstrādāja projektu par privātas augstskolas statusa un tiesību piešķiršanu KZI, tai skaitā par tiesībām piešķirt zinātniskos grādus. Projekts, kas neguva valdības atbalstu, paredzēja institūtu pārdēvēt par Komercakadēmiju Latvijā un nodot to Finanšu ministrijas pārziņā. Pēc Izglītības ministrijas ierosinājuma 1931./1932. gadā plaši tika apspriesta ideja arī par KZI, Rīgas komercinstitūta un Privātā tehniskā institūta Rīgā apvienošanu, lai mazinātu institūtu savstarpējo konkurenci un nodrošinātu iespēju iegūt pilnvērtīgas augstskolas tiesības. Pret apvienošanos kategoriski iestājās Rīgas komercinstitūta vadība. 25.10.1932. tika pieņemts likums par privātiem komercinstitūtiem, saskaņā ar to KZI ieguva augstākās aroda mācību iestādes statusu.

29.07.1937. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par visu privāto komercinstitūtu – KZI, Rīgas komercinstitūta un Liepājas komercinstitūta – likvidēšanu. KZI un Rīgas komercinstitūtam atļāva darboties līdz 29.07.1939., pārkārtojot programmas tā, lai visi audzēkņi varētu kursus beigt, vēlākais, līdz 07.1939. Lēmums par privāto komercinstitūtu likvidēšanu tika pamatots ar to, ka tajos sniegtās zināšanas un prasmes bija iespējams pilnvērtīgāk apgūt Latvijas Universitātē.

KZI darbojās kā privāta izglītības iestāde, kuras darbību noteica Ministru kabineta apstiprinātie institūta statūti un regulēja dažādi valdības noteikumi. Līdz 1932. gadam KZI bija pakļauts Izglītības ministrijas Skolu departamenta Arodskolu direkcijai, kas noteica institūta atrašanos vienā kategorijā ar vidējā līmeņa arodskolām. No 02.11.1932. institūta darbību regulēja jaunais likums par privātiem komercinstitūtiem. Likums noteica, ka KZI tagad pieskaitāms augstākajām aroda mācību iestādēm, un tā darbību pārraudzīja un kontrolēja Izglītības ministrija.

Finansējums Komerczinātņu institūta dibināšanai un tālākai uzturēšanai tika saņemts no dažādiem avotiem – Augstākās izglītības veicināšanas biedrības subsīdijām, dažādu privātpersonu un organizāciju ziedojumiem un novēlējumiem. Lielākais ienākumu avots KZI darbības uzturēšanai tika iegūts no audzēkņu un brīvklausītāju mācību maksas, tai skaitā no iestāšanās maksas un maksas par eksāmenu kārtošanu. Šie ienākuma avoti nespēja pilnvērtīgi nodrošināt institūta darbību, tādēļ Augstākās izglītības veicināšanas biedrība regulāri veica aizņēmumus no bankām.

Par paraugu KZI struktūras, kā arī mācību programmas izstrādē tika ņemtas Rietumeiropas tirdzniecības akadēmijas un institūti. Institūtā sākotnēji tika atvērta Tirdzniecības nodaļa (Komercnodaļa) un Konsulārā nodaļa. Laika gaitā bija iecerēts institūta darbību paplašināt. 1933/1934. gadā tika atvērta Komunālā (pašvaldību) nodaļa, lai sagatavotu kvalificētus darbiniekus pašvaldību iestādēm. KZI statūti pieļāva pēc vajadzības organizēt arī Tehnoloģijas un preču zinātnes nodaļu, Banku un rūpniecības nodaļu un Kooperācijas nodaļu. Tomēr finansiālo iespēju un audzēkņu intereses trūkuma dēļ šādas nodaļas netika atvērtas. Audzēkņu uzņemšana notika bez pārbaudījumiem. Mācības institūtā noritēja darbadienu vakaros saskaņā ar triju gadu kursu (pēc 1933. gada – četru gadu kursu). Mācības KZI bija par maksu, tomēr institūta klausītājiem bija tiesības pretendēt uz bezmaksas studiju vietām. Pretendēt uz bezmaksas studijām varēja Lāčplēša ordeņa kavalieri un kara invalīdi. Sākot ar 1934./1935. mācību gadu, bezmaksas studijas tika nodrošinātas aizsargiem. Šis lēmums tika pamatots ar aizsargu nopelniem 15. maija notikumu realizēšanā (Kārļa Ulmaņa apvērsums 15.05.1934.).

KZI galvenais iekšējās pārvaldes orgāns bija institūta padome. Tā atbildēja par institūta administratīvajiem, mācību organizācijas, audzēkņu uzņemšanas un saimniecības jautājumiem.

KZI mācībspēki bija valsts pārvaldes, tieslietu sistēmas, tirdzniecības un rūpniecības sfēru darbinieki, kuri vairākums bija Augstākās izglītības veicināšanas biedrības pārstāvji, piemēram, advokāts un izglītības darbinieks Atis Ķeniņš, Viļa Olava Komercskolas direktors Pauls Radziņš, senators Aleksandrs Gubens, jurists Maksis Lazarsons, pedagogs Jūlijs Students, diplomāts Kārlis Ducmanis. 1932. gadā Latvijas Universitāte institūtam paziņoja par lēmumu, sākot ar 1932. gada rudeni, neatļaut universitātes mācībspēkiem strādāt par pasniedzējiem vienlaicīgi KZI. Šo lēmumu varētu skaidrot ar universitātes vadības negatīvo nostāju saistībā ar KZI mēģinājumiem iegūt augstskolas tiesības.

Komerczinātņu institūtā tika uzņemti gan vīrieši, gan sievietes ar pilntiesīgu vispārējās vidusskolas vai tai pielīdzinātu izglītību. Personas ar nepabeigtu vidusskolas izglītību un ne jaunākas par 16 gadiem varēja uzņemt kā brīvklausītājus. Klausītāju skaits institūta pastāvēšanas laikā bija salīdzinoši neliels un mainīgs. Pirmajā (1929/1930) mācību gadā institūtā bija 267 audzēkņi (206 vīrieši, 61 sieviete). Pirmajos KZI darbības gados ievērojamu audzēkņu daļu veidoja no Rīgas komercinstitūta pārgājušie klausītāji. Lielākais audzēkņu skaits bija 1931./1932. mācību gadā – 298 (209 vīrieši, 89 sievietes). 30. gadu otrajā pusē institūta audzēkņu skaits ievērojami samazinājās. 1935./1936. mācību gadā institūtā mācījās tikai 178 audzēkņi (118 vīrieši, 60 sievietes). Ministru kabineta 29.07.1937. lēmums par privāto komercinstitūtu slēgšanu noteica, ka no 1937. gada rudens KZI vairs nedrīkstēja uzņemt jaunus audzēkņus.

Institūta audzēkņu sastāvs bija daudznacionāls, tomēr latviešu tautības audzēkņi veidoja vairākumu. Ievērojamu studējošo daļu veidoja arī ebreju tautības audzēkņi. 01.12.1930. KZI mācījās 53 % latviešu, 35,8 % ebreju, 5,4 % krievu, 2 % poļu, 1,4 % lietuviešu, 1 % vāciešu, 1 % baltkrievu un 0,4 % igauņu, savukārt 01.12.1935. latvieši veidoja jau 58,4 % no studējošo kopskaita, 21 % bija ebreji, 14 % krievi, 3 % poļi, 2 % baltkrievi, 1 % lietuvieši un 0,6 % vācieši.

Tā kā KZI nebija augstākās izglītības iestāde, institūta klausītāji oficiāli tika dēvēti par audzēkņiem. Tomēr Izglītības ministrija regulāri aizrādīja KZI vadībai, ka institūta oficiālajos dokumentos, tai skaitā audzēkņu leģitimācijas kartiņās, tika lietoti gan apzīmējums “students”, gan “studējošais”. Studentu nosaukumu institūta audzēkņi ieguva tikai saskaņā ar 2.11.1932. likumu par privātiem komercinstitūtiem. Tomēr jaunais likums KZI nedeva tiesības institūta beidzējiem piešķirt zinātniskos grādus. Studentu nosaukumu lietošana attiecībā uz komercinstitūtu audzēkņiem izraisīja neapmierinātību augstskolu pārstāvju vidū. Latvijas Universitātes Studentu padome norādīja uz Starptautiskās Studentu federācijas (International Students Federation) pieņemto atzinumu, ka par studentu uzskatāms tikai tāds mācību iestādes apmeklētājs, kuram var piešķirt zinātniskos grādus, sniedzot noteiktas aroda tiesības.

KZI tika dibinātas un darbojās vairākas studentu korporācijas: “Tebronia” (1929. gadā; dibināta 1926. gadā pie Rīgas komercinstitūta kā “Commercia”), “Fraternitas Mercuria” (1929. gadā; dibināta pie Rīgas komercinstitūta kā “Mercuria”), “Valgalia” (dibināta 1928. gadā pie Rīgas komercinstitūta; no 1929. gada darbojās KZI; 1934. gadā pievienojās “Fraternitas Mercuria”), ebreju korporācija “Betaria” (1929. gadā; dibināta 1926. gadā pie Rīgas komercinstitūta), “Fraternitas Semgalica” (1929. gadā; 1933. gadā pievienojās “Fraternitas Mercuria”), sieviešu korporācija “Veritas” (1930). Institūta korporatīvās biedrības bija korporācijas tikai formāli. Tās nedrīkstēja nēsāt korporāciju tipa ārējās nozīmes, jo tās neietilpa studentu korporāciju jumtorganizācijā – Latvijas Universitātes Prezidiju konventā un Studenšu prezidiju konventā.

Komerczinātņu institūta direktors bija V. Sanders.